Jau 30.novembrī notiks kārtējās analītiķu vakariņas, šoreiz tēma būs Agile metodoloģija. Lai arī šī gada janvārī jau ir noticis šai tēmai veltīts pasākums, tomēr cilvēku interese acīmredzot ir pietiekami liela, lai to turpinātu. Iesaku sekot līdzi IIBA_Latvia Twitter kontam, lai uzzinātu jaunumus gan nozarē, gan arī informāciju par analītiķu vakariņām.

Lietojamība – prezentācija Analītiķu vakariņās

Kā jau minēju iepriekš, pats piedalījos Analītiķu vakariņās kā lektors un mēģināju izklāstīt savu skatījumu un pieredzi saistībā ar lietojamību. Īpašs paldies Ksenijai Lācei par uzaicināšanu un palīdzēšanu prezentācijas tapšanā, piebildīšu, ka slaids ar mākoņiem par lietojamības daudzajiem atzariem ir no viņas prezentācijas. Neliels foto atskats uz prezentāciju ir pieejams IIBA Latvija mājas lapā. Liels paldies vakariņu viesiem par jautājumiem un vērtīgo diskusiju!

Atslēgvārdi:

projektu vadība, vakariņas, biznesa procesi, projektu vadība grāmata pdf, web dizaina lietojamība, projektu vadības, Projektu vadība pdf, projektu vadība literatūra, projektu vadības grāmatas, projektu vadība grāmata

«Savu turpmāko karjeru saistīšu ar komunikāciju nozari, kuras loma uzņēmējdarbībā vai labas pārvaldības valsts un pašvaldību uzņēmumos Latvijā līdz galam vēl nav novērtēta, tomēr aizvien vairāk vadītāji saprot, ka straujas informācijas tehnoloģiju attīstības laikā runāt ar saviem klientiem, darbiniekiem, akcionāriem, potenciālajiem klientiem paliek aizvien sarežģītāk – informācijas kanālu skaits ir milzīgi pieaudzis, turklāt informācijas daudzums arī pieaug. Diemžēl var novērot tendenci, ka sabiedrība aizvien mazāk velta laiku lasīšanai, lai uzzinātu par aktualitātēm, daudz labprātāk cilvēki informāciju uztver video vai grafiskā veidā ar īsiem kodolīgiem ziņojumiem. Lai komunikācija būtu veiksmīga, kvalificētu speciālistu loma tikai pieaugs,» lēmumu mainīt darbu paskaidrojis Gailītis.

Mainās cilvēku paradumi, mainās prasības pret saturu, internet komunikācija maina mūsu ieradumus, sociālie tīkli ir uz palikšanu un tie turpina ieguldīt savā biznesā, lai varētu izveidot arvien jaunas funkcijas un “burkānus”, ar ko pievilināt un noturēt savus lietotājus. Varam redzēt, kā elektroniskā saziņa dzen uz priekšu tehnoloģiju attīstību. Šobrīd labākais risinājums organizācijām ir izvēlēties komunikāciju darbiniekus ar padziļinātu izpratni par komunikācijas metodēm, vienlaikus ar prasmēm to visu savienot ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Visvairāk ir vērts ieguldīt nākotnes komunikācijā – personalizēta, integrēta ar tehnoloģijām.

Atslēgvārdi:

mareks gailītis, komunikācijas nozare, tehnologiju attistiba uz organizacijam

Jauna informatīva mājas lapa FKTK KlientuSkola

Šodien iepazinos ar Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) izveidoto mājas lapu Klientuskola.lv – uzkavējoties šajā lapā, sapratu, ka daudzas lietas ir vienkāršotā veidā izskaidrotas ar īsu paskaidrojumu un ieteikumu palīdzību. Jo vairāk būs informācijas par finanšu pakalpojumiem un papildus informācija, kā sevi un savas finanses aizsargāt, jo labāk. Tieši informācijas trūkums noved pie gadījumiem, kā ar Key Promotions, kad cilvēki izmanto apšaubāmus pakalpojumus vai paraksta iepriekš neizsvērtus, rūpīgi neizlasītus līgumus un pēc tam kož pirkstos par to. Par klientuskola.lv mājas lapas tehnisko pusi daži vārdi – uz zaļa teksta lasīt ir nogurdinoši, lapai jāsataisa SEO, nav RSS (būtu noderīgi, lai es atnāktu vēlreiz, kad kaut kas jauns uzrakstīts). Lapas dizains gan ir lieliski uztaisīts – kaut kas savādāks kā ierastās lapas, var redzēt, ka dizaineris Asketic Riga ir piestrādājis (izņemot to zaļo krāsu – blakus ir balta fona daļa, ir ar ko salīdzināt).

“Balta” akcija

Mazliet paturpinot tēmu – šodien pastkastē atradu reklāmas lapiņu par apdrošināšanas sabiedrības „Balta” jauno piedāvājumu. Ievēroju, ka izveidota speciāla mājas lapa šai kampaņai BaltaAkcija.lv Nopriecājos, ka arī Latvijā beidzot attīstās kampaņu lapas kā landing page drukātiem materiāliem. Lai arī izpildījums ir gana labs, tomēr prasījās mazliet vairāk informācijas par šo piedāvājumu, bet citādi lieliski vērsts uz apmeklētāja rīcību – sazināties  tālāk ar uzņēmuma pārstāvi.  (Diemžēl SEO = 00)

Latvijas banka un tās apmeklētāju centrs

Par finanšu pakalpojumiem un naudu kopumā iepazīties iesaku Latvijas Bankas izveidotajā apmeklētāju centrā „Naudas pasaule” Pirms doties turp, iepriekš vajag reģistrēties. Ar lielu pārsteigumu ieraudzīju, ka Latvijas bankas mājas lapai ir nomainīts dizains. Iepriekšējo dizainu var atrast vien Internet arhīvā, tomēr tas šķieta piemērotāks. Jaunajā dizainā galvene ir gaumīga, savukārt pārējais satura dizains ir diezgan smagnējs, interesanti realizēta izvēlne. Tomēr subjektīvais viedoklis, ka vismaz dizaina ziņā LB mājas lapa ir atmesta krietni atpakaļ.

Atslēgvārdi:

komunikācija, dizaina bite autors, komunikācuja, latvijas banknotes, Latvijas banknotes dizains

Līdz ar biznesa procesu vadības konsultāciju uzņēmuma DigitalMind aktivitātēm internetā (vebināri un twitter @DigitalMind_lv), pamanīju, ka viņu pārstāvētā kompānija IDS Scheer piedāvā jaunu bezmaksas programmu Aris Express, kas ir lielā ARIS mazais brālītis. Par šo tēmu DigitalMind rīkoja arī websemināru jeb vebināru, tā video ierakstu ir iespējams noskatīties DigitalMind mājas lapā sadaļā Vebināri. (Par vebināriem rakstīju iepriekš, toreiz arī saistībā ar DigitalMind) Vebināra ieraksta priekšrocības ir iespēja to noskatīties sev izvēlētā laikā, ieturēt pauzi brīžos, kad pašam gribās izmēģināt programmu darbībā.  Konkrētā prezentācija sniedz īsu, kodolīgu ieskatu programmas iespējās, protams, ka katram lietotājam šīs vajadzības atšķirās un arī pieredze ar līdzīgām programmām ir dažāda, tādēļ vislabāk uzreiz arī pašiem uzinstalēt un, vebināra skatoties, pašiem uzreiz mēģināt līdzi.

Aris express pielietojums ir plašs, piemēram, biznesa procesu modelēšana, organizācijas diagrammu zīmēšana, IT infrastruktūra, sistēmu dokumentācija u.c. Visbiežāk strādāju ar BPMN notāciju, tādēļ man ir būtiski, lai programma to atbalsta un Aris Express to dara. Programmā iekļautie paraugi ļauj sākotnēji labāk saprast, ko programma ir spējīga un šajos piemēros var brīvi paspēlēties ar sagatavēm , izmēģināt programmas sniegtās iespējas. Gatavas modeļu daļas ļauj ātri veidot no sagatavēm jaunus modeļus, piemēram, ja bieži nākas modelēt paralēlus procesus, tad šādu shēmu var izveidot un saglabāt, lai turpmāk ērti izmantotu. Patīkama iespēja ir importēt Visio failus, lai tos nevajadzētu pārzīmēt pilnībā, bet tikai daļēji pielabot jaunajā vajadzībām. Programmas negatīvā puse ir tā darbība JAVA vidē, tādēļ tā uz vecākiem datoriem sākotnēji ielādēsies ilgāk, bet darbības ātrumu vēlāk darbojoties tas īpaši neietekmē.

ARIS Express varētu būt noderīga programma arī studentiem, kuri tikai sāk modelēt dažādus procesus, plānot kvalitātes vadības sistēmas u.c. Kārtīgi apgūstot šo programmu, tālāk jau var izmēģināt mazliet sarežģītākās bezmaksas modelēšanas programmas, kurām bieži vien saskarne nav intuitīva, tādēļ vajag krietnu devu pieredzes, lai varētu ar dažādām modelēšanas notācijām strādāt. Rakstot šo rakstu, uzzināju, ka ir iznākusi arī jaunāka ARIS express 2.1 versija, tātad jaunas iespējas, nāksies atlicināt laiku, lai iepazītu jaunumus, vienlaikus arī priecē, ka programmu attīsta, tas nozīmē, ka, lai arī bezmaksas produkts, to uztver nopietni un perspektīvi.

Atslēgvārdi:

biznesa procesu modelēšana, procesu modelēšana, modelēšanas programma, interneta tehnoloģijas, biznesa modelēšana, populārākās modelēšanas programmas, biznesa procesu pārvaldība notācija bpmn, bezmaksas procesu vadības sistēma, ir interneta tehnoloģijas, bezmaksas biznesa programmas

Vebinārs ir interneta komunikācijas forma – seminārs, konference vai apspriede, kuras galvenā priekšrocība ir iespēja auditorijai veidot virtuālu dialogu ar lektoru – nosūtīt un saņemt ziņas, kā arī apspriest vebinārā pieejamo informāciju.

Atzīšos, ka esmu vairākas reizes skatījies jau notikušus webinārus, tomēr vienīgo reizi, kad biju reģistrējies Adobe notikumam, plāni mazliet pamainījās, paliku ar garu degunu. Šoreiz laikus pieteicos un ceru, ka Halovīna priekšvakarā nekas man nepatraucēs piedalīties ‘vebinārā’ – to gan drīzāk nodēvētu par internet semināru. Preses relīzē izklāstīts, par ko šajā internet seminārā tiks stāstīts – tēma ir gana aktuāla un arvien vairāk iespiežas vadības teorijā un galvenais praksē.

Digital Mind organizētā vebināra tēma ir ieskats biznesa procesu vadībā. Biznesa procesu vadība ir organizācijas vadības pieeja, kuras viens no uzdevumiem ir panākt organizācijas produktivitātes pieaugumu un samazināt resursu patēriņu. Vebinārā tiks apskatīta biznesa procesu vadības būtība un IDS Scheer references modelis biznesa procesu vadības realizēšanai.

Šoreiz izmantošu iespēju apgūt zināšanas gan internet semināra (webinar), gan procesu vadības lietās. Aicinu arī citus, kuri ir iesaistīti procesu vadībā un vēlas iegūt jaunu informāciju par šo tēmu, piedalīties. Nekur nav minēts, kas tieši vadīs šo pasākumu, tomēr pieļauju, ka tas būs DigitalMind vadītājs Rinalds Sluckis. Viņa blogā iekš nozare.lv var atrast vairākus noderīgus rakstus, kurā autors izklāsta gan savu redzējumu, gan arī konkrētus piemērus biznesa procesu pārvaldības risinājumiem. Būsim reāli – ieviest Aris un līdzīgu programmatūru uzņēmumā ir liels notikums un reti kuram tas ir pa spēkam. DigitalMind paveikto darbu saraksts nav kādu laiku atjaunots, bet visvairāk interesētu ieviesto projektu ilgtspējība šajos uzņēmumos un valsts institūcijās, kuri to jau ir ieviesuši. Šis būtu jautājums, kuram atbildi vēlētos arī sadzirdēt. Pietiekami daudz ir piemēru no ārvalstu pieredzes – bet patriotiskā garā domājot, interesē mūsu pašu veiksmes un neveiksmes.

Tikai pēc šī internet semināra varēsim pārliecināties, vai piepildīsies Rinalda teiktais, ka “vebinārs ir demokrātiska iespēja ikvienam interesentam iegūt populārzinātnisku skaidrojumu, kas ir biznesa procesu vadība, kā tā darbojas, kā arī ar ko būtu jāsāk, pilnveidojot sava uzņēmuma darbību.” Rīkotāji saka, ka šis ir pirmais publiskais internet seminārs – varbūt kādam ir citi piemēri, kuri ir īstenoti publiski Latvijas internet tīmeklī?

Atslēgvārdi:

vebinārs, procesu vadība, Rinalds Sluckis, biznesa procesu pārvaldība, biznesa procesu vadība, biznesa procesu vadības direktors, biznesa procesu vadības nozīme, verbinārs

Semināra mērķis ir parādīt kā jaunās tehnoloģijas fundamentāli var mainīt mūsu ikdienu un kādas iespējas tās piedāvā uzņēmējiem, piesaistot jaunus klientus un popularizējot savus produktus vai pakalpojumus.

Semināra programma (Rīgā) liecina, ka galvenie runātāji būs Zigurds Zaķis un Rolands Laķis. Abi augstas klases savas nozares speciālisti, kuriem noteikti būs daudz interesanta ko pastāstīt. Dalībnieku reģistrācija notiek LIAA mājas lapā. Ceru, ka lektori spēs praktiski parādīt ne tikai gala rezultātu, bet arī attaisnos programmā minēto: „Tiks sniegti praktiski padomi un demonstrēts,  kā pašu spēkiem var izveidot elegantus reklāmas risinājumus” Tieši pārāk liels teorētiskais pamats ir daudzu semināru lietderības kritums, jo beigās semināra dalībnieki neiegūst praktiskas, reāli pielietojamas zināšanas. Paredzu, ka seminārā mazāk tiks apskatīti jautājumi, kas saistās ar mājas lapu tehnisko veidošanu, bet vairāk par internet tehnoloģiju izmantošanu kā komunikācijas rīku. Labi vien, ka tā – tehniskās izstrādes lietas vislabāk uzticēt profesionāliem izstrādātājiem, bet projekta virsvadību noturēt savās (pasūtītāja) rokās.

Tieši semināra programma bija sākuma punkts, lai uzzinātu, ka Zigurds raksta blogu, kurā galvenās tēmas ir mārketings, reklāmas un dažādi aizraujoši internet krikumi, piemēram, Internet 5000 dienas. Tumšos rudens vakaros noderīga lasāmviela.

Rīt ir visā pasaulē tiek atzīmēta Programmatūras brīvības diena, tādēļ LU Linux centrs ir parūpējies par patīkamu pārsteigumu. Raugi – rīt, 20.septembrī pl. 11 LU kafejnīcas telpās notiks šai dienai veltīts pasākums. Kā liecina viņu preses relīzē pieejamā informācija:

„Pasākumā viesosies un ar lekcijām uzstāsies pasaules lielākās atvērtā pirmkoda datu bāzes “MySQL” dibinātājs Mortens Mikos (Mårten Mickos) kā arī viens no kā arī viens no “Wikimedia Foundation” valdes locekļiem Domas Mituzas. “Wikimedia Foundation” nodarbojas ar pasaulē populārākās interneta enciklopēdijas “Wikipedia” uzturēšanu un attīstīšanu.”

Mazliet vairāk informācijas ir MySQL Forge mājas lapā. Vietu skaits ir aptuveni 60-80, tādēļ iesaku doties laicīgi – kafejnīca nav bezizmēra. Tiem, kuriem web izstrāde, mySQL datu bāze ir padziļināta tēma un interese, noteikti ieteiktu apmeklēt šo pasākumu. Mani mazliet izbrīnīja Linux centra pārstāvju teiktais, ka „paralēli šajā nedēļā Rīgā notiek plašs “MySQL” izstrādātāju saiets un Latvijas galvaspilsētā pulcējas apmēram 250 “MySQL” cilvēku no visas pasaules.” Pabrīnījos, ka neesmu neko dzirdējis, lasījis par šādu pasākumu, tomēr atklājās, ka tas ir gana slēgts pasākums un paredzēts SUN izstrādātājiem. Atgādināšu, ka SUN pirms neilga laika iegādājās mySQL un šīs datu bāzes attīstība atvērtā koda virzienā tai brīdī tika pamatīgi izvērtēta no visām pusēm.

Šaubīgajiem (vai iet vai neiet?) iesaku apskatīt pieejamo darba kārtību, varbūt tomēr ir vērts. Pats diemžēl uz šo pasākumu netikšu – diemžēl visur vienlaicīgi būt ir grūti, bet citiem iesaku un arī vēlāk labprāt uzzinātu, kā gāja, kas patika/nepatika, galvenie ieguvumi.  

Session Schedule

Tentative schedule (45 minutes per session plus 15 minutes of Q&A)

11:00-12:00: Software freedom in Latvia (Leo Trukšāns – Linux Centre, Evijs Taube – LATA)
12:00-13:00: Running a database when your business depends on it (Mark Callaghan, Google Inc.)
13:00-13:30: Lunch Break / Ask the Guru your tech questions
13:30-14:30: MySQL in the Enterprise: Customer references, commercial offerings (Rob Young/Robin Schumacher, MySQL/Sun Microsystems)
15:00-16:00: MySQL Community Overview: How to engage and contribute (Giuseppe Maxia, MySQL/Sun Microsystems)
16:15-17:15: Building the open web, (Domas Mituzas, Wikimedia Foundation)
17:15-18:15: MySQL – Platform for the web economy (Mårten Mickos, MySQL/Sun Microsystems)
19.30: Social event: Software demonstration, buffet and free beer in the SAS Radisson Daugava hotel.

Foruma runas

Tās nebija garas (aptuveni 15-20 minūtes katra) un runātāji nebija arīdzan daudz. Ievadrunu teica Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderšs Pālzovs – nekā būtiska, tāda kā iesildīšanās. Solītais ekonomikas ministrs Gerhards neieradās, viņu aizvietoja EM pārstāvis Andris Liepiņš. Rezultātā gana sausa runa, citāti no lapas un nulle acu kontakts ar auditoriju. Liepiņš daudz un vareni runāja, pieminēja zinātnes augsto attīstību Latvijā, vienīgi rodas jautājums, kāda ir valsts attieksme pret zinātniekiem un zinātni kopumā? Vienīgais gandarījums, ka tika pieminēta un izcelta būtiska lieta, kuru cenšas īstenot valsts – uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība. Latvija vēl nav tikusi galā ar pirmo mājas uzdevumu – informācijas sabiedrības izveidošana, tādēļ līdz zināšanu sabiedrībai ir tālu. (Uzrunu starplaikā Microsoft reklāmas klipiņi, rada sajūtu it kā skatītos pasākumu televīzijā, kur starp vērtīgām lietām rāda reklāmas.) Saistošākā foruma gaitā bija Microsoft Europe prezidenta Jana Mulfaita prezentācija. Pirmkārt, jūtams, ka auditorijas priekšā uzstājas pieredzējis orators: runa ir pārdomāta, runas veides drošs un pārliecināts. Otrkārt, prezentācijas saturs bija ar interesantām domām un viedokli. Pirmo reizi dzirdēju jaunvārdu “Chindia” (apvienojot Ķīnas un Indijas vārdus), lai nodēvētu šo jauno globālās ekonomikas spēku. Iepriekš nedzirdēta bija prognoze par to, ka turpināsies pašreizējā tendence, ka uzņēmēji atgriežas no ražošanas Ķīnā atpakaļ uz Rietumiem, jo tehnoloģijas attīstās un tās visizdevīgāk ir realizēt tuvāk patērētāju tirgum un darbaspēka tirgus spēlē mazāku nozīmi, toties pieaug transporta izmaksas, kas neļauj piegādes no Ķīnas veikt tik efektīvi kā iepriekš. Nākamais runātājs “Microsoft Latvija” vadītājs Sandis Kolomenskis īsumā iepazīstināja ar Microsoft veiktajām aktivitātēm un sniegtajām iespējām, kuras Microsoft piedāvā citiem uzņēmumiem, piemēram, Inovāciju centrs Rīgā. Saistošāka bija Microsoft Latvija biznesa attīstības un mārketinga vadītājas Daigas Trumpes prezentācija, kurā viņa klāstīja par vērtību maiņu mūsdienu uzņēmējdarbībā – par galveno resursu kļūst cilvēki, cilvēkiem pielāgota darba vide. Zināmas patiesības un bik tomēr gribējās vairāk praktisko daļu.

Paneļdiskusija

Paneļdiskusijā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un LMT prezidents Juris Binde, “If Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, “Baltic Discovery” izpilddirektors Jurģis Sedlenieks un “Novitus” valdes loceklis Kaspars Vītols. Diskusijas laikā arī bija daži interesanti piemēri, tomēr par zināšanām tika runāts ļoti vispārīgi – vajag vajag, bet nekā konkrēta. Mani interesējošā zināšanu pārvaldība tika pieminēta tikai vienreiz, kad “Novitus” (strādā ar e-apmācības risinājumiem) pārstāvis Kaspars Vītols ieminējās par e-apmācības nozīmi zināšanu pārvaldībā.

Beigas un secinājumi

Izvērtējot pasākumu, nepamet sajūta, ka tas vairāk bija Microsoft ķekša pasākums nevis mērķtiecīga diskusija – apspriežamais jautājums bija tik plašs, ka neizdevās rast skaidras atbildes uz sākumā izvirzītajiem jautājumiem: sausais atlikums vien ir tāda kā parunāšana, bez iespējām turpināt šo diskusiju. Uz šo īso forumu bija ieradies pats Microsoft Europe prezidents un viņa prezentāciju vēlētos daudz plašāku, jo tāda ranga speciālistu runas bieži nesanāk uzklausīt. Jebkurā gadījumā vēlētos pateikt paldies foruma organizatoriem – tādus pasākumus nav nieka lieta organizēt, tomēr mazuma piegarša palika. Atliek vien cerēt, ka pārējiem foruma dalībniekiem tas būs bijis kā aizdedze ideju realizācijai un jauno zināšanu izmantošanai.

Atslēgvārdi:

jurģis sedlenieks, biznesa forums studentiem, par internetveikalu vadisanu forums