Šī raksta galvenais iemesls ir mana paša nesenā rūgtā pieredze – pēc 4 gadu uzticīgas kalpošanas pārstāja darboties mana ThinkPad klēpjdatora cietais disks.  Likteņa ironija, ka tieši pēdējās nedēļas biju iekavējis pirms tam gana regulāri veiktās rezerves kopiju veidošanas. Nelaime nenāk brēkdama, tomēr cietie diski pirms miršanas parasti izrāda pazīmes, ka drīz varētu būt slikti (pārlieku liela karšana, trokšņi u.c.) – tos vajag savlaicīgi novērot. Tomēr mans Toshiba firmas disks pārstāja darboties vienā brīdī, pēc tam to iedarbināt vairs neizdevās – tas vien skaļi krekstēja un citas dzīvības pazīmes vairs neizdvesa. Līdz ar disku nebūtībā aizgāja citur nesaglabāti vairāki iesākti bloga ieraksti, daži nozīmīgi dokumenti, daļa foto. Līdz ar to pieņēmu lēmumu, ka turpmāk vēl vairāk pilnveidošu savu datu kopiju veidošanas stratēģiju.

„Kam man kaut kāda stratēģija, īsti vīri backup netaisa!” varētu nodomāt kāds no mana bloga lasītājiem. To nu katram pašam izlemt – vai dati ir svarīgi vai nē. Tiem, kuriem informācija datorā ir nozīmīga, īsumā mana pieredze ar rezerves kopiju veidošanu. Līdz ar datoru izmantošanas intensitātes pieaugumu, par informācijas drošību, uzglabāšanu un rezerves kopijām stratēģijas līmenī ir jādomā ne tikai uzņēmumiem, bet arī lietotājiem, kuri vēlas atbildīgi izturēties pret datiem un to drošību.

Datu rezerves kopiju veikšana

Kopumā man ir divu veidu rezerves kopijas: īslaicīgās un plānotās. Īslaicīgās ir konkrēta darba faila, piemēram, maģistra darba fails, kuru ik pa laikam izveidoju kā atsevišķu kopiju blakus mapē, kā arī ik pa laikam aizsūtu uz kādu no saviem e-pastiem (inbox vai google). Būtiski ir rezerves kopijas glabāt ārpus cietā diska, tādēļ e-pasti ir noderīgi – tie ir bezmaksas, ietilpīgi un kopija ir ērti sasniedzama no jebkura datora ar internetu. Šādu minimālo datu kopēšanu vajadzētu veikt katram, jo tā prasa minimālas tehniskās zināšanas.

Ja failu apjoms (dokumenti, foto u.c.) ir nozīmīgāks kā tikai pāris faili, tad jāizplāno jau sistemātiskāka datu kopēšana. Šim mērķim jau vairāk kā gadu izmantoju bezmaksas programmu Cobian Backup. Internetā var atrast daudz programmas šīs funkcijas veikšanai – katrs pats var uzmeklēt savām vajadzībām piemērotāko. Cobian izmantoju tās plašo funkciju dēļ: iespēja izveidot dažādus uzdevumus un tos automātiski ieplānot, tādējādi mazāk uztraukties par to, ka kaut ko aizmirsīšu izdarīt (visas derīgās funkcijas neuzskaitīt). Man ļoti būtiski ir glabāt datus ārpus datora, tādēļ daļa failu automātiski ar Cobian tiek kopēti uz FTP serveri. Pārējo informāciju, regulāri manuāli palaižot Cobian uzdevumu, pārkopēju uz ārējo USB disku. Mūsdienās datu nesēju cenas (USB atmiņas, ārējie diski) krītas neiedomājami ātri, tādēļ rezerves kopiju veikšana ir kļuvusi daudz lētāka.

Datoru koplietošana

Pētījumi Eiropā par uzņēmuma datu drošību liecina, ka vislielākais datu noplūdes iemesls ir tieši paši darbinieki, kuri tīšām vai netīšām nopludina svarīgu informāciju, kā arī ir vainīgi pie datu zaudēšanas. Samazinot šo vispārinājumu uz individuālu datorlietotāja līmeni, nākas izvērtēt, kas vēl bez jums izmanto jūsu datoru. Ja datoru koplietojat ar bērniem, izveidojiet viņiem atsevišķu mapi, piemēram, uz darba virsmas, kur viņi var darboties, glabāt savus failus utm. Norādiet, kuras mapes nedrīkst aiztikt, nemāciet bērnam iztīrīt Atkritumu grozu (recycle bin) un noteikti nemāciet, kā izdzēst failos „pa tiešo jeb shift+delete” bez pārvietošanas uz grozu. Bērniem un citiem datora lietošanas iesācējiem nevajag neko zināt par automātisku rezerves kopiju veidošanu, bet pamatlietas, kā piemēram, ik pa laikam pašam nokopēt nozīmīgāku failu un ievietot to kādā citā mapē gan.

Failu apmaiņas servisi un P2P programmas

Internetā pieaug dažādu failu uzglabāšanas servisu piedāvājums – daudzi no tiem piedāvā bezmaksas iespēju glabāt failus online, piemēram, 2 Gb, kas vidusmēra lietotājam ir pietiekami. Arī tā ir iespēja automatizēt būtiskāko failu izvietošanu ārpus datora. Latvijā failu online uzglabāšanu piedāvā Inbox Files, savukārt fotogrāfijas var dublēt Foto.inbox.lv servisā – šim nolūkam visērtāk ir izmantot FTP pieeju un atbilstošu programmu, jo lielāka foto apjoma ielāde caur Web ir ilga (pat, ja izmanto iespēju augšupielādēt arhīvu ). Neaizmirstiet izdarīt visu nepieciešamo uzstādījumos, lai konkrētās ielādes ir redzamas tikai jums vai jūsu norādītam, ierobežotam lietotāju skaitam.

Ja izmantojat dažādus failu apmaiņas servisus (P2P jeb peer-to-peer) kā DC++, izveidojiet atsevišķu mapi, kur glabāt saturu, ar kuru vēlaties dalīties. Šai mapei rūpīgi lūkojiet līdzi, lai tur nenonāk svarīgi jūsu privātie dokumenti, jo tad viņiem atveras ceļš uz brīvu izplatīšanos tālāk internet tīklos. Pirms vairākiem gadiem šāda informācijas noplūde radās kādā Vācijas augsta līmeņa valsts iestādē, kad no portatīvā datora caur failu apmaiņas programmu nejauši tika nopludināti valsts nozīmes slepeni faili. Atgādinu, ka failu apmaiņas servisi ir paredzēti tikai legāla satura apmaiņai.

Pabeidzot šo tēmu – ceru, ka arī kādam no jums tagad būs praktiska informācija, kā aizsargāt sevi pret datu zaudēšanu. Katram individuāli vajag izvērtēt savas vajadzības un nepieciešamo drošības līmeni, bet jebkurai datu kopēšanai ir jābūt sistemātiskai, lai tā strādātu un būtu iespējami jauni dati kopijās. Veidojot šo rakstu, apkopoju vēl vairākas sev noderīgas idejas, kuras te nav izklāstītas, bet noteikti noderēs gan profesionālajā darbā, gan arī individuālā lietotāja līmenī. Kārtējais pierādījums, ka dalīties ar zināšanām un rakstīt blogu ir noderīgi visiem – gan autoram, gan arī lasītājiem (es ļoti ceru).

Lai izveidotu noderīgu navigācijas rīku, ir vajadzīgas šādas galvenās sastāvdaļas: GPS uztvērējs ar Bluetooth savienojuma iespēju, mobilais tālrunis ar Bluetooth funkciju, tālrunī instalēta programma MGMaps un ielādēta satelīta karte. (Man ir Nokia 5630 tālrunis) Tā kā man bija no drauga aizlienēts (Viestur, lielais paldies Tev!) GPS uztvērējs, izmēģināju to savienot kopā ar mobilo tālruni. Nokia tālrunī vienkārša GPS programma ir atrodama – tā ļauj vien noteikt koordinātes, rēķināt ātrumu, attālumus utml., bet nesniedz būtiskāko informāciju – kur gan es atrodos un vēl svarīgāk, uz kuru pusi man doties? Tādēļ ir nepieciešama karte, lai šīs GPS sniegtās koordinātes varētu saprast – vienkāršākais variants ir iegādāties pietiekami detalizētu karti (piemēram, militāro), lineālu un kompasu, lai varētu ar kartes palīdzību noteikt atrašanās vietu pēc koordinātēm. Otrs daudz ērtāks variants ir tālrunī uzinstalēt programmu MGMaps.

Soli pa solim šīs lietas ir aprakstītas iepriekš pieminētajā rakstā “Kā lietot Google Maps telefonā bez interneta?” Šis ieraksts ir kā papildinājums šim rakstam. Programmas uzstādīšanu var ierobežot, vai konkrētais tālrunis atbalsta JAVA programmas, bet tas ir katra paša ziņā saprast. Tā kā esmu veiksmīgi iegādājies par 2 $ mazo Bluetooth adapteri priekš datora, tad varu arī neizmantot kabeli, lai savienotu datoru ar tālruni. Uzreiz iesaku lejupielādēt *.jad programmas instalāciju, nevis *.jar – par iemesliem stāstu tālāk. Vismaz Nokia PC Suite ļāva uzinstalēt tikai *.jar instalāciju, viss veiksmīgi sainstalējās, tomēr līdz ar programmas lietošanu nemitīgi leca ārā vaicājumi par atļauju pieslēgties internet tīklam, lai arī izmantoju „offline mode”. Kaitinoši bez gala, nomocījos ilgi, kamēr internetā atradu risinājumu – vajag instalēt *.jad failu – tas ir izdarāms vienkārši, iekopējam šo failu telefona atmiņā un vienkārši palaižam, lai uzsāktu instalēšanu. Viss notiek gludi un vairs nekādi kaitinoši paziņojumi tālrunī ārā nelec. Vienmēr pēc programmas pārinstalēšanas pirmais solis ir nokonfigurēt programmu, lai tā strādātu offline režīmā, savādāk jums draud iespēja nepamanīt, ka izmantojat tālruņa GPRS internetu, kas maksā papildus naudiņu. Programma piedāvā satelīta karšu ielādi, izmantojot internetu (mobilais gprs internet vai wireless)  vai maciņam draudzīgāku variantu – iepriekš sagatavot vajadzīgo karti pašam.

Satelīta kartes ielāde

Satelīta kartes sagatavošanai ir divi soļi:

1) Nodefinēt teritoriju, kuru vēlaties „nokartēt”, kā arī kartes detalizācijas līmeni;

2) Veikt kartes ielādi;

Vecāka MGMaps versija (v. 1.39.16) uztur arī google kartes, tomēr mans mēģinājums lejupielādēt google satelīta karti beidzās diezgan bēdīgi – to pamanīja Google sistēmas un man prieki tikt pie Google satelīta kartes tika uz pāris dienām atslēgti. Tādēļ neiesaku izmantot Google priekš satelīta kartes, lai arī subjektīvi salīdzinot dažus vajadzīgos zemeslodes apgabalus, detalizācija Google kartēm ir labāka par Yahoo  un Microsoft. Izmēģinot teju  visas pieejamās kartes, paliku pie MSN Live kartēm – tās ātri varēja ielādēt, laba detalizācija. Ielādēm izmantoju hybrid kartes veidu (satelītkarte kopā ar ielu nosaukumiem).

Jo lielāka ir kartes detalizācija, jo ilgāk tā tiks lādēta no servera un arī aizņems ievērojami vairāk vietas uz jūsu telefona vai telefona atmiņas kartes, tādēļ pieredzē ir dzimis šāds padoms: saprast, kuri apgabali no ceļojuma jums būs nepieciešami detalizētāki, piemēram, kur jūs plānojat uzturēties papildus un tos atsevišķi uzstādītā detalizācijas (zoom) līmenī papildus ielādēt.

MGMaps īpatnība ir katru ielādēto karti turēt atsevišķā mapē, piemēram, Londona un Portugāle atsevišķi, bet es to visu iekopēju vienā mapē (izņemot konfigurācijas failu) un bez kartes mapes uzstādījumu maiņas vienlaicīgi varēju skatīties gan centrālās Londonas, gan Algarves reģiona karti – tā viena otrai netraucēja. Līdzīgi izmantoju iespēju „kartēt” visu Algarves reģionu mērogā līdz 100 m un atsevišķas pilsētas kā Tavira, Faro, Portimao es kartēju ar dziļāku zoom – līdz maksimālajam 20 m mērogam, pēc tam visu saturu iekopēju vienviet, saglabājot vien konfigurācijas failu no pirmās kartes (Algarves reģiona).

GPS uztvērēji

Neskaidros jautājumus var uzdot un atrast atbildes Mgmaps forumā. Piemērotu GPS uztvērēju (ar iebūvētu data logger) var iegādāties Dealextreme (52$ ar bezmaksas piegādi) – vienīgi piegāde ilgst aptuveni mēnesi. Šo karti var ielādēt arī automašīnās izmantotajos LCD ekrāna GPS uztvērējos – arī tie mūsdienās nav dārgi, tomēr tie ārpus auto patstāvīgās barošanas, ņemot vērā lielo enerģijas patēriņu LCD ekrāna dēļ (darbosies aptuveni 1,5-2 stundas), nav tik praktiski kā mobilais tālrunis. Mobilajam tālrunim savukārt ir mazāks ekrāns, kas nav tik ērti, lai skatītu karti lielākos izmēros. Raksts padevies mazliet juceklīgs, bet par šo visu grūti strukturēti izstāstīt – vēlreiz: lasam Andra rakstu, daram līdzi un mēģinām tikt pie rezultāta. Šāds risinājums jums neļaus apmaldīties – tehnoloģijas nebeidz pārsteigt, izmantosim tās ikdienā!

Līdz ar žurnāla “Čemodāns”  darbības beigšanos, pazudis arī no Latvijas mediju apvāršņiem saturīgs ceļojumiem veltīts žurnāls, šo tukšumu nākas aizvietot ar internet’ā pieejamo informāciju. Atceros kādā “Čemodāna” numurā uzdoto jautājumu pēdējās lapas viesim – kurš ceļojums ir bijis vislabākais? Atbilde skanēja oriģināli – nākamais ceļojums, savādāk nemaz nebūtu vērts ceļot.  Internets ir lielisks informācijas avots jaunu ceļojumu plānošanai, jo ceļošana lielā mērā piepilda dzīvi ar jaunām emocijām un, iepazīstot citu kultūru, vislabāk var iepazīt  savu. Pateikšu priekšā – Latvijas internets nebūt nav pliks un nabadzīgs, ja runājam par ceļojumu aprakstiem un idejām. Zemāk neuzskaitīju blogus, kuriem ir viens vai divi ieraksti par ceļošanas tēmu – bieži vien tie ir interesanti, tomēr tādā gadījumā man nāktos izveidot garu jo garu sarakstu ar rakstu nosaukumiem un saitēm – šoreiz centos izvilkt esenci.

Mājas lapas un blogi

Blogs “Ryanair galamērķi no Rīgas lidostas” – apkopoti vairāki nopietna apjoma stāsti par iespējām, izmantojot Ryanair tiešos lidojumus, aizlidot īsākā vai garākā ceļojumā. Laba vieta, kur smelties idejas, daži raksti ir piesātināti ar noderīgu informāciju. Īpaši interesanti iepazīt cilvēku pieredzi, plānojot un īstenojot mazbudžeta ceļojumus.

Adventurerace.lv – mājas lapa aktīvās atpūtas cienītājiem, iesaistīta arī ceļošana. Omānas ceļojums ir varen interesants, parokoties pa mājas lapu var atrast vēl daudzas pērles. Gribētos dzīvē arī šādu ceļojumu sev noorganizēt, šobrīd priecājos par citu uzņēmību.

Linda Balode izveidojusi un papildina savu mājas lapu LindaTravel.  Saistoši ceļojumu apraksti, idejas un acīmredzot ir iespējama arī praktiska palīdzība – laba alternatīva tūrisma aģentūrām. Izveidojusi kopsavilkumu latviešu valodā par CouchSurfing ideju.  Ceļojumu apraksti izceļami ar kārtīgu informācijas devu, neatzīšos, kurš, bet viens apraksts vareni iecirta manā lūpā āķi.

Ir Laiks! mājas lapa, sadaļa Tūrisms. Ceļotāju apraksti un Idejas ceļojumiem ir saistošākās sadaļas, piemēram, raksti “Uz Turku un Tamperi kopā ar bērniem”,  “Top 10 – ekonomiskie ceļojumi”.

Aktivs.org – mājas lapas galvenā auditorija ir cilvēki ar kustību ierobežojumiem un tajā ir arī sadaļa Ceļošana, kurā ir izvietoti pirms pāris gadiem publicēti, bet arvien interesanti raksti.

Visplašākais ceļojumu aprakstu saraksts ir pieejams draugiem.lv sadaļā  “Ceļojumi” , tajā izvietotais sadalījums pa valstīm un meklētājs ļauj ērti atrast interesējošo informāciju. Ļoti labs resurss, kur pasmelties iedvesmu ceļojumiem, gan iegūt arī praktisku informāciju. Plānojot ceļojumu, noteikti apskatu esošos aprakstus un autoru fotogalerijas. Īpaši novērtēju tos autorus, kuri velta laiku bilžu atlasei un papildina ar komentāriem, lai citiem būtu noderīga informācija. Daži ceļojuma apraksti ir kā interesanta lasāmviela, no kuras nav tik viegli atrauties, citi ir tīri praktiski, piemēram, ceļojums uz Zviedriju ar kopējām izmaksām 7,25 Ls pierāda, ka ceļošanai galvenais ir vēlme – “Mans šīs vasaras lētākais ceļojums – Zviedrija, Femore dabas parks”, autors Sandra Tanne.

Forumi

Latvijas internet ir atrodami arī vairāki forumi vai to sadaļas, kuri ir veltīti ceļošanas tēmām (lūgums papildināt sarakstu komentāros).

Nozīmīgākais man zināmais Latvijas ceļotāju forums ir Ceļakāja. Forumā ir informācija par viesnīcām un lidojumiem, plašs un atsaucīgs lasītāju loks. Forums kļūst arvien populārāks. Ja esat ceļotājs ar lielo C, tad jums tas ir noderīgs resurss.

Delfi forums – atsevišķa sadaļa Ceļojumi. Aktivitāte nav pārāk liela, tomēr ir. Nav ceļojumu apraksti, bet ir cilvēku jautājumi un atbildes, kuras var noderēt.

Calis.lv – sadaļa Aktīvā atpūta. Tiek apspriestas dažādas tēmas par atpūtas iespējām gan Latvijā, gan ārpus tās. Ņemot vērā calis.lv auditoriju, arī padomi bieži ir sasieti kopā ar ceļošanu ar bērniem.

Kā nozīmīgākais sava veida forums jeb domubiedru grupas ir atrodams visiem zināmajā mājas lapā Draugiem.lv Zemāk uzskaitītas lielākās, ar ceļošanu saistītās domubiedru grupas:

Lētās aviokompānijas (13 870 biedri)

Visi, kuriem patīk ceļot.. (5656 biedri)

Ceļotājam noderīgas www lapas (1553 biedri)

Ryanair lietotāji (939 biedri)

Pirmdiena, 18.maijs. Rīga – Londona

Pirmdienas rīts sākas kā ierasts – ceļamies, dodamies uz darbu, bet vakarpusē dodamies uz lidostu, lai sāktu mūsu ceļojumu uz mūsu Portugāli. Darba diena paiet stresos, nav sajūtas, ka pēc pāris stundām kaut kur lidosim. Kārtējais lidojums bez koferiem, tādēļ  ātri vien esam pie vārtiem un gaidam iekāpšanu. Vēlais vakara reiss uz Londonu, pēc vietējā laika 22:50, tādēļ lielākā daļa krēslu ir aizņemti. Šoreiz ar lielu meklēšanu atradām divas brīvas vietas, miegs nāk un izšķiros par gulēšanu uz grīdas – paklāju apakšā džemperi un liekos gulēt uz aukstās grīdas. Pl. 5 no rīta varam doties uz lidmašīnu, lai dotos uz Porto.

Otrdiena, 19.maijs. Porto, Braga, Campo do Geres

Pēc negulētas nakts pl. 5:30 dodamies uz geitu. Pārbaudes laikā man atņem klepus zāles, jo nav apraksta angļu valodā. Londonas Stansted lidostā attālumi starp geitiem ir diezgan ievērojami, tādēļ laicīgi izejam drošības kontroli un sākam gaidīt paziņojumu par mūsu geitu. Stanstedā to parasti paziņo 45 minūtes pirms izlidošanas. Baigie labirinti līdz atrodam savu izlidošanas vietu. Tuvojoties Portugālei redzam, ka mūs sagaida saulains laiks. Kārtējo reizi pārliecinos, ka mūsu elektroniskā pase nedarbojas – tā arī neesmu uzzinājis, kas manai pasei pietrūkst, jo simbols uz pases ir. Ierodamies Porto lidostā – šoreiz jau viss ir pazīstams un zināms, tādēļ nesagādā grūtības atrast ceļu un doties uz Portu centru ar metro.  Mums zināmā, jaukā kafejnīcā iekodām ātrās pusdienas un devāmies uz Sao Bento staciju, lai dotos ar vilcienu uz Braga. Vilcienā abiem dikti nāk miegs, labi, ka Braga ir vilciena gala stacija. Informācijas centrā darba laika izkārtne vēsta, ka pusdienas pārtraukums ir jau beidzies, bet durvis ciet – nesteidzās atsākt darbu.  Devāmies meklēt otru, specializēto Peneda-Geres dabas parka info centru, kas ir mazliet nostāk no centra – mazliet pamaldījāmies, kā gan bez tā. Nopirkuši papildus ēdamo, protams, klāt arī portvīnu, apkārt staigājam ar mugursomām – karstums un negulēšana dara savu, liels nogurums. Ap pl. 17 dodamies uz autoostu, kur nopērkam biļeti uz mūsu galamērķi – Campo do Geres ciematu. Tas ir izvietots kalnos, tādēļ brauciens pa līkumotiem ceļiem izvērtās varen interesants, ar skaistām ainavām. Pa ceļam kādā pieturvietā iekāpj pilns autobuss ar trokšņainiem skolēniem, kuri dodas mājup. Drīz arī esam klāt mūsu pagaidu mājās – jauniešu hostelis Vilarinho das Furnas. Apkārt tikai kalni, meži, klusums.  Par papildus maksu (~7 eiro) piedāvā vakariņas, piekrītam. Pēc vakariņām nolemjam izpētīt apkārtni un izstaigājam mazu loku, pavērot saulrietu. Piepeši klusumu pāršķeļ spalgs kliedziens. Solvitai likās, ka viņai pie kājām noslīdēja čūska.  Vienā dienā esam izmantojuši visdažādākos transporta līdzekļus – lidmašīna, metro, vilciens, autobuss. Noguruši un laimīgi par veiksmīgi sasniegto galamērķi, dodamies pie miera.

Trešdiena, 20.maijs. Pirmais dienas pārgājiens

Divu stundu nobīde dara savu un pl. 7 esmu augšā, miegs nenāk. Līdz brokastīm vēl pusotra stunda, tādēļ sakrāmējam somas vēlākam pārgājienam un dodamies mazā pastaigā iepazīt apkārtni. Pastaiga ievilkās vairāk par stundu – aizgājām pa meža ceļu krietnu gabalu un beigās cauri brikšņiem nolēmām uzkāpt arī kalna virsotnē. No tā pirmo reizi ieraudzījām arī netālu esošo Campo do Geres ciematu. Uz brokastīm skriešus, lai pārāk nekavētos.  Brokastis – vienkāršas, bet pietiekamā apjomā. Šādas brokastis pasniedz katrā Portugāles valdības jauniešu hostelī  (pousada juventude) – par šiem hosteļiem atsevišķs raksts. Šodien ir paredzēts pārgājiens pa marķētu taku Trilho da Aguia do Sarilhao (PR5), lai saņemtu detalizētāku karti dodamies uz netālu esošo parka informācijas centru. Campo do Geres ir daudzu aktīvā tūrisma cienītāju bāzes vieta, jo apkārtnē ir daudzas pārgājienu iespējas, ar tām var iepazīties pašvaldības mājas lapā.  Tuvojoties tam, mūs pārsteidz pēkšņi parādījušies divi zirgi, kuri izlēkšoja paskatījās uz mums un mierīgi aizgāja atpakaļ kur nākuši. Info centrā vien daži bukleti, nav pietiekamas detalizācijas. Sāku kost pirkstos, ka neesmu laicīgi izdrukājis vismaz google maps karti. Dodamies uz savu galvu, mēģinot atrast takas marķējumus. Sākam no otras puses kā norādīts kartē un vēlāk saprotam, ka labi ka tā. Maršruts vijas cauri Campo do Geres ciematam, tur mūs sagaidīja kāds suņuks, kurš visu laiku, kamēr staigājām pa ciematu mums draudzīgi sekoja līdzi. Ciematā skaisti skati, bet neatrodam īsto mūsu ceļa turpinājumu, nolemjam doties atpakaļ , kur redzējām pēdējo zīmi un tad izdodas turpināt ceļu. Kādā vietā mūs maldināja taka uz mežu – nogriezāmies nepareizi, to sapratām pēc ilgāka laika, bet tas galu galā lieliski paplašināja mūsu maršrutu.

Mūsu acu priekšā paveras manā mūžā lielākais ūdens dambis. Ūdesnkrātuve tika izveidota 1972.gadā, kad tika appludināts ciemats Vilarinho da Furna. Mūsu hostelis sākotnēji tika veidots, lai izmitinātu dambja būvētājus. Rudenī, kad ūdens tiek nolaists, skatam paveras ciemata māju drupas. Apkārtnē daudz kalnu avotu ar garšīgu ūdeni, ik pa laikam uzpildām pudeles, jo karstums ir liels, saule cepina. Ejam garām dambim pa lauku ceļu un aizejam līdz dambja apakšai. Apkārt dzirdamas kalnu kazu zvanu skaņas, tās lēnām ar gana un suņu palīdzību tiek dzītas uz mūsu pusi.  Lai neietu to pašu ceļu atpakaļ, nolemjam kāpt augšā pa trepēm gar dambi. Augstas trepes, pārsteidz kazu spiras uz tām. Trepju galā tās ir slēgtas, tādēļ nākas mazliet akrobātiski izlīst cauri. Pārejam dambim otrā pusē, lai saprastu, ka tur vairs nav ko darīt – nākot atpakaļ pārsteidz skats: pa trepēm, kurām nesen vēl gājām.. augšā nāk kazas. Tās uzkāpj līdz noteiktam laukumam, kur tālāk var turpināt ceļu pa kalnu taku. Dodamies tālāk, lai atgrieztos uz mūsu marķētā maršruta – to arī veiksmīgi izdarām, sapratām, kur esam nošāvuši greizi. Smilšainu augsni un viršus lēnām nomaina zaļš mežs, apsūnojuši akmeņi un koki. Ejam pa romiešu ceļu – pirms daudziem gadsimtiem romiešu impērijai šis bija militārais ceļš. Dažviet ir redzami akmens stabi ar norādēm. Ejot pa taku, dažbrīd jāmetas četrāpus, lai varētu uzkāpt augšā. Vēl divu stundu gājiens un skaistais pārgājiens ir galā, noslēdzies pie informācijas centra, bet nu jau no otras puses. Saulē nodeguši ierodamies mūsu istabiņā, aizsteidzam pēc saldējuma „Feast” – dikti garšīgs saldējums. Mazliet miega un klāt jau vakars. Dodamies lejā, lai ārā baudītu vakariņas ar skatu uz kalniem. Iestājoties tumsai, nācās meklēt patvērumu viesu istabā, jo sacēlās krietns vējš. Izplānojām nākamās dienas maršrutu – dosimies uz netālu esošo Covide ciematiņu, lai no turienes sāktu ceļu pa citu marķēto taku “Trilho do Castelo“. Visā Portugālē takas tiek marķētas ar noteiktiem apzīmējumiem, tie ir uzrakstīti pie katras takas apraksta bukletos, bet noder laicīgi apgūt šīs vienkāršās zīmes.

Ceturtdiena, 21.maijs. Otrs dienas pārgājiens. Covide.

Atkal pl. 7 un atkal nenāk miegs. Nolemju iziet pastaigāties, aizeju šoreiz uz otru pusi, ieraugu kalnu un izlēmu uzkāpt. Kāpiens lejā gan bija ilgāks kā plānots un šorti nav piemērotākais apģērbs šādam izgājienam, tādēļ kājas švīkās no asajām nezālēm. Pēc brokastīm dodamies uz Covide ciematu (pāris km), lai tur sāktu mūsu kalnu taku maršrutu “Trilho do Castelo“. Tālumā blēj kazas un skan viņu zvaniņi, zem kājām arī kazu atstātās liecības. Iepriekšējā diena saule pierāvusi, tādēļ cenšamies piesegt miesu, bet karstums spiež. Kādā brīdī mazliet apmaldījāmies, nezinājām, kurp tālāk iet, dodamies atpakaļ un pamanām, kur esam palaiduši garām marķējumu. Ceļš iet caur akmens alām un ieslēdzas arī nopietnāka kāpšana. Milzu akmeņi mūsu prātā radīja fantāzijas par milzi, kurš šeit tos akmeņus sakrāvis. Ielīdu kādā alā pēc avota ūdens, nepamanīju, ka esmu saslapinājis zoles, iznākot no alas, paslīdu un nolikos uz muguras, bet labi, ka fototehnikai un pašam viss labi. Atgādinājums, ka kalnos vienmēr jābūt uzmanīgam. Dodamies pa stāvu taku lejā – serpentīns bez norobežojumiem gar kraujas malu. Sol mazliet bailīgi, bet bailes pārvar un varam doties lejā. Atgriežamies ciematā, izstaigājam pa ciematu. Kādā no kafejnīcām pašā dienas karstumā pasūtam ledus aukstu SuperBock aliņu. Tāda bauda! Beidzot atrodam arī jauku ēstuvi, ar saimnieci mēģinām saprasties portugāļu valodā. Domājams, ka tūristi pie viņas reti mēdz iegriezties – krodziņš pie ceļa vairāk ir domāts vietējiem. Milzīgas porcijas (kā jau Portugālē ir pieņemts), garšīgi un arī vīna pudele ir iztukšota. Karstums, nogurums un vīns dara savu – lēnā garā virzāmies uz māju pusi. Iesmērējam apdegušās vietas ar krēmu un dodamies atpakaļ uz Campo do Geres ciematu. Tajā klusums un miers – izrādās baznīcas zvani, kuri skandina no rītiem ir nevis īsti zvani, bet vienkārši skaļruņi. Iepriekš brīnījos, kā tik mazā ciematā tāds zvanu ansamblis uzstādīts! Atpakaļ viesnīcā ieturam vakariņas ārā, mums pievienojas viesnīcas apkārtnē dzīvojošais lielais suns – vecs, ar gudrām acīm, diedelē mums maizi.

Piektdiena, 22.maijs. Braga, Porto.

Šodien ir plānots doties ar autobusu atpakaļ uz Bragu. Skats aiz loga nepatīkami pārsteidz – ārā bieza jo bieza migla. Raugoties no gaišās puses, labi, ka tā ir šodien nevis iepriekšējās divas dienas. Šādā laikā doties kalnos mēs nevarētu – redzamība tuvu nullei un nosēdusies migla padara akmeņus slapjus un slidenus. Brokastis un dodamies uz autobusa pieturu, mūs pavada mūsu draugs – suns. 8:40 jābūt mūsu autobusam, vien gaidījām ceļa otrā pusē, piestāj autobuss, kurš brauc uz ciematu un vaicā: „Para Braga?” Nu, protams, ka mums uz Bragu. Vēl pēdējo reizi caur Campo do Geres ciematu, tur redzam, ka ciema suņi atnākuši pavadīt skolniekus uz autobusu. Migla arvien pieturas, bet tas netraucē busa vadītājam joņot pa kalnu ceļiem ar asiem līkumiem, sajūtas kā Formula 1. Bragā steigšus uz dzelzceļa staciju, bet nokavējam vilcienu uz Porto par 2 minūtēm – tā iet, ka nebiju laicīgāk uzzinājis sarakstu. Nācās pusotru stundu pastaigāt pa Bragas ne-centru, apskatīt vietas, kuras iepriekšējās reizes nav redzētas. Kopumā Braga ir skaista pilsēta ar rūpīgi koptiem dārziem un strūklakām pilsētas centrā.

Porto stacijā izpētam vilcienu sarakstus uz Pocinho. Iepriekš ir izpētīta iespēja ar vilcienu braukt gar Duoro upi līdz Pocinho pilsētai, tā atrodas pāris kilometru attālumā no Spānijas robežas. Tā kā rīt ir sestdiena, vilcieni kursē mazliet retāk kā ierasts, bet laika plāns ir gatavs un esam gatavi rīt to realizēt. Dodamies iekost „Pie večukiem” – par to, kas ir šī kafejnīca var lasīt iepriekšējā ceļojuma aprakstā. Saimniekam izstāstam, kur bijām – stāstā portugāļu valodas zināšanu druskas mijas kopā ar angļu valodu, pārkaisīta ar spāņu valodas minējumiem. Pēc garšīgajām pusdienām (tās nu ir palikušas mazliet dārgākas, nav tik lēti vairs kā pirms gada, bet arvien – labākais piedāvājums centrā) ceļš ved uz mūsu viesnīcu, atkal esam izvēlējušies iepriekš pārbaudītu vērtību Pensao Cristal. Sajūta kā atgriezties mājās, kurās tik sen nav būts. Iekārtojamies, papriecājamies par balkonu, laiks iet meklēt sauļošanās krēmu – izdodas atrast salīdzinoši lētu un lielu pudeli, vēlākās dienas ļoti palīdzēja, jo saule un karstums turpināja pieņemties spēkā.

Acu priekšā paveras slavenais Duoro tilts, to šķērsojam pa augšējo daļu, ieņemam vietas parkā virs Villa Nova de Gaia vīna darītavu jumtiem. Pamielojamies ar zemenēm un ķiršiem, kas jau ir pieejami tirdziņā un veikalos. Laiks atsvaidzināt vecās takas un dodamies uz Croft vīna darītavu, bet ir jau vakars un pusceļā saprotam, ka tur jau visdrīzāk būs ciet – atliekam uz citu dienu. Aizejam uz mūsu vīna veikaliņu blakus Sandeman, tā pati pārdevēja, teicām, ka atceramies – kā ierasts mūs sagaida kā sen gaidītus viesus, sacienā, parunājam. Piepeši dzirdu pazīstamas skaņas – tas tak ir Julio Pereira, kas kaut kur tepat netālu  dzied. Vēja nests izskrēju uz ielas, bet izrādās, ka notiks kāds pasākums un Pereiras mūzika tiek atskaņota no atskaņotāja. Vakariņas nolemjam ieturēt turpat krastmalā, bet diemžēl šajā pusē nav neviena mums zināma lielveikala, nākas doties atpakaļ uz Porto pusi. Mūsu tradīcija Portugālē ir pirkt sulas, kuras ir visdažādākajās neiedomājamās kombinācijās, kuras Latvijā nez vai pamēģinātu, piemēram, mango, kokosrieksti un ananasu sula – savdabīgs Pina Colada dzēriens. Laikam mūsu „vēsajam” tirgum šādas kombinācijas un eksperimenti nebūtu pieņemami, tādēļ veikalu plauktos tādus brīnumus neredzam. Vakariņas krastmalā ar lielu saldējuma kasti – lieti noder līdzi paņemtās karotes. Dodamies mājup un redzam, ka mūsu šķērsielā sakarinātas dzeltenas lampiņas, notiek gatavošanās kāda alkoholiskā dzēriena promo party. Nez kā mums būs ar gulēšanu – bažīgi nodomājam.

Sestdiena, 23.maijs

Ceļamies īpaši agri – īsi pēc pl. 6. Jāiztiek bez brokastīm, bet līdzi ir iepriekšējā dienā iepirktās pārtikas rezerves. Izejot uz ielas, pārsteidz milzīgā nekārtība pēc vakardienas tusiņa – neko nedzirdējām! Iegādājamies biļetes uz Pocinho – 3,5 stundu brauciens, biļete maksā 10,55 eiro vienā virzienā. Atšķirībā no modernajām vilcienu līnijām, uz Pocinho dodas vecs, skaļu elsojošs dīzeļvilciens. Vilcienā ir tikai daži pasažieri un ceļojums var sākties! Līdz Regua pilsētai bijām braukuši jau pirms gada un tur tie skati nav tik ievērojami kā pēc pilsētas. Pusceļā saprotu, ka varu atvērt vaļā vilciena logu un pa to fotogrāfēt – aiz loga fantastiski skati! Upe, vīnogulāji, kalni un atspīdums upē.

Ierodamies Pocinho ciematā – dzelzceļa galastacija, mums ir pāris stundas laika līdz atpakaļceļa vilcienam. Izklaiņojam pa ciematu, īsti nav saprašanas kurp doties, ejam tik pa ceļu, kur acis rāda – attopamies skaistā mandeļu laukā. Atrodam izkaltušas pērnā gada mandeles un ar akmeni pāršķeļam. Sajūta kā nekurienē – apkārt nevienas dzīvas dvēseles, vien vīnogulāji un mandeļu koki. Pocinho apkārtnē ir visblīvākā mandeļkoku izplatība visā Portugālē. Mēnešus iepriekš varētu būt fantstiski redzēt šos daudzos kokus ziedam. Jūtams, ka esam tuvu Spānijas robežai, nenormāls karstums, brīžiem nav ko elpot. Stacijā, gaidot vilcienu, iesmērējamies ar sauļošanās krēmu. Stacijas stūrī no karstuma patvēries un iemidzis kāds suņuks. Vilciens ir klāt un sākas ceļš atpakaļ līdz Pinhao pilsētai – plānota starppietura. Atkal aiz loga elpu aizraujošie skati, bieži nākas braukt arī cauri tuneļiem – ausis krīt ciet. Skati nemitīgi mainās un viens otru cenšas pārspēt skaistumā. Ar Solvitu sarunāju, ka viņa laicīgi ziņos par skatiem, kurus vērts fotogrāfēt – te piepeši redzu, ka mana asistente, pildot svarīgo darba uzdevumu, ir nolūzusi.

Ierodamies Pinhao – kā jau daudzviet arī te ir skaista, ar azulejos rotāta dzelzceļa stacija. Apkārt redzamas tūristu grupiņas. Izstaigājam nelielo pilsētu līdz tās robežām, pie stacijas atrodam jauku vietu, kur ieturēt pusdienas. Ēdienkarte tikai portugāļu valodā, saprotu, ka vēlos zivi – faktiski uz dullo izvēlos vien zivju ēdienu, komentārs no saimnieces, vien sapratu, ka upes zivs – nu tak! Saimniec, der! Nebiju gan gaidījis, ka atnesīs mazas zivtiņas, turklāt aukstas un eļļā. Pirmais pārsteigums garām, izsalkums mocīja un locīju iekšā – ataust atmiņā mūsu pašu šprotes, tik divreiz lielākas.  Pēc pusdienām pārejam pāri upes tiltam uz Eval vīna darītavu – tās darbinieks nopriecājies, ka vismaz kāds uz šo salīdzinoši nomaļo vietu ir atnācis, aktīvi sāk iepazīstināt un stāstīt, kā gan, protams, bez klasiskā pieklājības jautājuma – no kurienes gan jūs esat? Bieži vien pārņem sajūta, sakot „no Latvijas”, ka tikpat labi varētu teikt, ka esam no Čungačangas salas ieradušies. Iznākuši no darītavas, piedzīvojam nelielu lietutiņu – mums prieks, bet daudzie tūristi ar kartēm, plastmasas maisiņiem virs galvas skrien katrs uz savu pusi it kā lītu kā pa Jāņiem, bet tā taču tikai smalka smidzināšana.

Laiks kāpt vilcienā un doties uz Porto. Vilcienā gar mums noiet puisis ar ratiņiem – piedāvā dažādus saldumus, dzērienus. Gluži kā lidmašīnā! Visu dienu plastmasas pudelē līdzi paņemts mūs spēcināja Porto „limonāde” – sēžot vilcienā, skatoties uz saules pēdējiem rieta stariem, pārdomājam dienu, skatāmies bildes un priecājamies, cik gan fantastiska bija šī diena. Negaidīti skaisti! Transporta izmaksas bija aptuveni 25 eiro vienam cilvēkam, bet bija vērts, turklāt lētāk kā brauciens ar kuģīti, kas arī ir forši.

Svētdiena, 24.maijs. Porto.

Ir svētdiena un pilsētā valda klusums, maz cilvēku, daži tūristi. Apmācies un līņā – šodien laiskā diena, negribas neko aktīvu darīt. Dodamies pāri tiltam, lai pastaigātos pa maz iepazīto Vila Nova de Gaia. Pa ceļam uzmeklējam arī kādas jaunas vīna darītavas, bet tās lielākoties ir ciet, tikai mūsu iecienītais Croft vaļā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekskursija ir vismaz uz pusi īsāka, degustējam rozā portvīnu – tas ir dikti labs. Tālāk gar upes krastu ejam uz zvejnieku ciematiņu Afurada – tajā pietauvoti daudzi kuģīši un laivas, pilns ar tīkliem, bet svētdienā visi atpūšas. Atšķirībā no Porto centra šajā ciematā mājas pārspēj viena otru krāsainībā. No rītiem ciematu vēl vairāk piepludina zvejnieku skaņas un okeāna smarža – diemžēl mums neizdodas to piedzīvot. Vēl „mazs” līkums pa de Gaia un ejam pāri tiltam uz Palacio de Cristal  parku. Tikmēr sākusi spīdēt saule un sāk palikt silts, parks piepildījies ar atpūtniekiem – daudz ģimenes un pārīši. Mums par prieku defilē programmu demonstrē vairāki pāvi, izsliedami savas skaistās astes. Pirms gada nebijām redzējuši parkā mazu tornīti, kurā var uzkāpt – tāds romantisks. Saule sāk taisīties jau uz rietu, laiks doties mājup un sagatavoties vakara programmai. Minipreco sapērkamies piknika lietas, lai pasēdētu krastmalā – svētdienas vakarā nav vienkārši atrast saprātīgu vietu, kur paēst. Nakts fotografēšana.

Krastmalā valda klusums – pat mazliet biedējošs klusums. Neviena cilvēka apkārt, vien pa kādam tūristam, kuri līdzīgi mums bildē skaisto Porto naktī. Piepeši klusumu pārgriež skaļas automašīnu taurēšanas, kliegšana, karogi no automašīnām, ielas piepildās ar cilvēkiem. Skaidrs, ka kaut kas ir noticis, aizdoma, ka ir iesaistīts futbols.. trūkst informācijas. Drīz vien noskaidrojam, ka nacionālās futbola līgas finālā  FK Porto ir uzvarējuši FK Braga! Vārdos neaprakstāms trakums notiek ielās, centrālais laukums piepildīts, uz celtniecības stalažām sasēdušies cilvēki, apkārt automašīnu jūra, pīpina, policija vada automašīnu kustību. Priecājamies līdzi! Izvēlējāmies iziet uz viesnīcu īsāko ceļu, kā jau tas parasti notiek, īsākais ceļš beidzās ar neplānotu pilsētas ielu labirintu iepazīšanu, bet beigās tomēr atradām pazīstamas ielas.

Pirmdiena, 25.maijs. Vila de Conde.

No rīta ar vilcienu braucam uz Villa de Conde – pilsēta pie okeāna, kura atrodas uz ziemeļiem no Porto. Samācies, bet ceram uz saulainu laiku – diemžēl visas dienas laikā tā arī nesagaidījām, ka mākoņus un smidzināšanu nomainīs saulīte.  Villa de Conde pludmale skaitās viena no labākajām Portugāles ziemeļos, daudzviet notiek sakopšanas darbi, pludmales galā atrodams forts, kur šobrīd ir iekārtota viesnīca, un pavisam galā atrodas maza baznīca un bāka kā piemiņa okeānā bojā gājušajiem. Pilsētu caurvij liels akvedukts (dažviet pārrauts), kurš pirms vairākiem gadsimtiem nodrošināja klosteri ar ūdens apgādi. Iespaidīga celtne – atkal ir jāapbrīno cilvēku spēja pirms tik daudziem gadiem izveidot šādus brīnumus. Pati pilsēta ir skaista un saulainā laikā tā noteikti ir apmeklēšanas vērta. Var just, ka sezona vēl nav sākusies un pilsēta liekas izmirusi, reti kas strādā, visi gatavojas vasarai. 4 stundas pavadītas, laiks braukt atpakaļ uz Porto. Skati pa vilciena logu nav saistoši – lielākoties industriālas celtnes un dzīvojamās ēkas.

Atgriežoties Porto, viss tik ierasts – brīvi paklaiņojam pa ielām, nevajag ne karti, ne domāt, kur jāiet tālāk, viss jau tik ierasts. Nejauši noejam garām Tailor’s portvīna darītavai – tur franču grupa rindā, nu ko pievienosimies. Tuvojas vakars, vērojam saulrietu upes malā, atrodam foršu vietu nakts fotosesijai. Vakarā ir pat siltāks kā pa dienu – no rīta laiks bija stipri pavēss. It kā vasara pavisam tuvu, bet uznāk arī aukstāks laiks, jābūt gataviem. De Gaia parkā pustumsā laternu gaismā uzrakstam atklātnītes uz mājām.

Otrdiena, 26.maijs. Espinho.

Ieraugot saulaino laiku aiz loga, izlemjam atkārtoti doties uz okeānu – uz pagājušā gada vietu Espinho. Paēdam pēdējās brokastis un dodamies uz Sao Bento staciju, kamēr gaidām vilcienu, izstaigājam ķīniešu veikaliņus pretī stacijai: tur var atrast dažādas noderīgas lietas. Dodamies uz Espinho, ceļš vijas gar okeānu, pa logu var redzēt, ka starp dzelzceļu un okeānu vijas gājēju celiņš. Mūsu pieturā pārsteigums! Izkāpjam pazemes stacijā – izrādās izbūvēta jauna stacija. Negants vējš, bet silts. Uz mola atrodam aizvēju, ieturam līdzi paņemtās, otrās brokastis. Apkārt sērfotāji un makšķernieki. Kādā brīdī pieskrien pie manis večuks gados, diedelē naudu, saku, ka nav peso.. nav. Pirmo reizi gadījās Portugālē kāds diedelnieks. Bet viņu vēlme palīdzēt gan ir nepārspējama! Mums būtu ko mācīties. Pusdienas pašā okeāna malā maksā baisāko naudu, tādēļ atcerējos, ka pirms gada redzēju netālu no stacijas vienu ēstuvi, kur bija menu completo. Ejam uz turieni – mums veicas! Nudien par 5,50 eiro pilna ēdienkarte – Sol kalmārus, es gaļu, kuru man atnes viesmīlis nogrieztu no grilla iesma. Pasniedz vinho verde jeb zaļo vīnu – šoreiz tas vēss un pie gaļas ļoti labi garšoja. Atkal jau pabradāt pa okeāna viļņiem un dodamies atpakaļ uz Porto. Pēdējais vakars – veltam laiku paķemmēt veikalus, ar cerību kaut ko interesantu ieraudzīt. Jau kā tradīcija izveidojusies pēdējā vakarā doties uz upes krastmalu, tur apēst pēdējo reizi saldējumu, atvadīties no pilsētas, apsolīt atgriezties. Pie večuka ar elektroniskās vārdnīcas palīdzību uzrakstām paldies par jauko uzņemšanu, ka rīt dodamies prom, bet noteikti atkal gribam atgriezties. Viņš pateicībā mums uzdāvina maciņus ar kafejnīcas nosaukumu – patīkams pārsteigums. Pēdējo reizi pasēžam uz mūsu foršā balkoniņa, iedzeram vīnu un dodamies pie miera. Rīt pl. 6 jāceļas, jādodas uz lidostu.

27.maijs. Stansteda, atpakaļ mājās.

Agrs rīts, samiegojušies dodamies uz mūsu lidostas autobusu, kurš atrodas pavisam tuvu mūsu viesnīcai, netālu no Torre do Clerigos. Lidostā vēl pēdējo reizi iesmērējamies ar sauļošanās krēmu, lielāko daļu nākas izmest. Pirmo reizi lidostas drošības kontrolē mūs atdala – sievietes un vīrieši atsevišķi. Lidojums uz Londonas Stanstedu bez aizķeršanās – pārlidojam pāri mūsu Portugāles ziemeļu takas. Ak, tā gribas atkal tur atgriezties! Latvija jau atkal mūs sagaida ar pretstatiem – lietus un vēsums, bet mūs silda lieliskais piedzīvojums un ilgi par sevi lika manīt saulē apdedzinātās vietas.

Praktiskās informācijas daļa

Lidojums: atkal izmantojām Ryanar lēto aviobiļešu piedāvājumu, lidojums Rīga – Londona – Porto – Londona – Rīga izmaksāja 20 Ls katram. Rezervējām 3 mēnešus iepriekš. Viena nakts lidostā – turpceļā. (Spēkā vēl bija skaistais laiks, kad par Mastercard prepaid karti neviens nezināja un visiem bija labi ar Visa Electron)

Viesnīcas: Portugālē ir valsts izveidots jauniešu hosteļu tīkls pousadas juventude, par tām būs atsevišķs raksts, bet šobrīd pamatinformāciju var uzzināt viņu mājas lapā. Porto nedomājām neko jaunu un palikām viesnīcā, kur palikām pirmo reizi Pensao Cristal.

Tūrisma ceļveži un kartes: iepriekš ievācu informāciju par pārgājieniem un maršrutiem, veco Portugāles ceļvedi biju pārdevis, lai iegādātos jaunu. Šobrīd izmantoju jaunāko pieejamo Lonely Planet Portugāles ceļvedi (13,37 eiro ar piegādi), kurā ir arī kartes, kas noder ierodoties pilsētā. Tiem, kuri vēlas doties pārgājienos Portugāles ziemeļos, iesaku izmantot Internet sniegtās iespējas, uzmeklēt informāciju pašiem (ja mājas lapa ir tikai portugāļu valodā, tad izmantojam tulkošanai Google translate) vai iegādāties kādu no walking ceļvežiem – pats esmu iecienījis SunFlower books izdotās grāmatas. Portugāles ziemeļiem gan ir tikai 2007.gada grāmata “Northern Portugal: Car tours and Walks”, bet idejām noder. Noteikti laikus aprīkojumā iekļaujiet iespējami detlizētu karti: GPS karti vai drukātu karti, piemēram, militārās kartes, kuras gan ir jāpasūta internetā. Sliktākajā gadījumā var iegādāties Ziemeļportugāles karti ar mērogu 1:250 000. Biju cerējis uz vietas iegūt detalizētu mapi, bet klātienē sapratu, ka uz to var necerēt.

Vilcieni: no Portu uz tuvējām pilsētām ved vilcienu/metro līnijas, par tām un cenām vajag interesēties Portugāles dzelzceļa mājas lapā.  Stacijās var saņemt vilcienu sarakstus. Porto ir divas lielās dzelzceļa stacijas: Porto – Campanha (nostāk no centra) un Sao Bento (centrā). Ne visi vilcieni brauc līdz Sao Bento, tad nākas pārsēsties citā vilcienā, kas iet līdz pašam galam. Cenas nav pārāk dārgas: stundas brauciens ar vilcienu Porto – Braga maksā 2,15 eiro. Starpreģionu un Alfa-Pendular ir dārgāki vilcieni, tie kursē starp lielajām pilsētām un nevajadzētu nejauši uzķerties uz šādiem.

Jauniešu kartes: Latvijā iegādājieties ISIC studenta karti vai Euro<26 karti, ar šīm kartēm garajos vilcienu braucienos, muzejos un citviet ir ievērojamas atlaides. Euro<26 karte Latvijā nav tik populāra, bet citviet tā ļauj jauniešiem vecumā zem 26 gadiem, kuri nav studenti, izmantot atlaides. Latvijā šo karti var iegādāties un vairāk informāciju iegūt mājas lapā http://www.euro26.lv/ Šīs kartes var apvienot arī ar maksājumu karti, piemēram, Swedbank un SEB bankās. Uzziniet sīkāk savas bankas mājas lapās.

Ceļojuma foto galerija

123►

]]> http://www.koronevskis.lv/raksti/2010/05/02/portugales-ziemelu-daba-celojuma-apraksts-2009-gada-maijs/feed/ 4 http://www.koronevskis.lv/raksti/2010/04/26/porto-un-apkartne-celojuma-apraksts-2008-gada-lieldienas/ http://www.koronevskis.lv/raksti/2010/04/26/porto-un-apkartne-celojuma-apraksts-2008-gada-lieldienas/#comments Mon, 26 Apr 2010 04:45:45 +0000 Edgars Koroņevskis http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=359 Portugāle kā Eiropas tālākais rietumu punkts mani jau izsenis vilināja, bet ilgus gadus turp aizdoties nesanāca, visbeidzot sakrita zvaigznes un kabatā bija biļetes uz Porto – beidzot varēšu pārliecināties, kādēļ mani tur tik ļoti velk. Neesmu vīlies jau trīs reizes apmeklējot šo skaisto zemi un uz draugu jautājumu, kādēļ gan atkal Portugāle – man atbilde vienmēr ir viena: pašam vajag turp aizbraukt un savām acīm redzēt, izbaudīt un iemīlēt šo zemi. Ryanair piedāvā daudzus variantus, kā atrast lētāko un piemērotāko lidojuma maršrutu uz Porto. Jārēķinās, ka parasti maršruti bez vismaz vienas nakšņošanas lidostā sanāks dārgāk, bet kā vienmēr saku – lētās aviobiļetes ir laimes spēle. Lai arī ceļojums notika jau pirms vairāk kā diviem gadiem, galvenās lietas ir palikušas un ar tām arī cenšos iepazīstināt šajā ceļojuma aprakstā.

Otrdiena, 18.marts/19.marts (2008.gads) – nakts Bergamo lidostā, ierodamies Porto

Rīts sākas ar skatu uz mājas pagalmu, kuru pa nakti ir pārklājis sniegs. Ceļojumā dodamies divatā – es un Solvita. Pa dienu sakrāmējām somas un dodamies uz Rīgu, lai tālāk brauktu uz lidostu. Solvitai stress pirms lidošanas, jo lidos pirmo reizi. Pl. 20 vakarā, gaidam lidojumu uz Milānu. Mazliet kavējas, jo lidmašīnai apsaluši spārni, tos ar karstu ūdeni un antifrīzu noskalo. Lidojums veiksmīgs un nosēžamies Milānas Bergamo lidostā. Priekšā nakts lidostā.  Iepriekš ievācu informāciju, ka lidostā ir paredzēta vieta, kur palikt tādiem kā mēs. Pēc drauga zīmētā plāna mēģinam atrast, bet norādītās durvis ir ciet. Vaicājam padomu apkopējai, cenšoties saprasties ar dažiem vārdiem itāļu valodā, atmetam cerības un paliekam netālu no reģistrācijas galdiem, kur uzturas arī citi tūristi. Īsi pēc pusnakts mūs visus izdzenāja uz citu lidostas daļu, aizejot turp, visas vietas aizņemtas, daudzi cilvēki jau iekārtojušies naktsmieram. Atliek nakts stundas pavadīt sēžot uz grīdas. Aizmigt neizdodas, tādēļ veltam laiku apkārtnes iepazīšanai. Itālijā no kafijas automāta par pus eiro iegādāta manā mūžā garšīgākā kafija, lai gan ikdienā kafiju nedzeru. Lidojums uz Porto tiek pavadīts guļot.

Pa lidmašīnas logu ieraugām Porto tiltu, Duoro upi – esam klāt, sapnis ir teju piepildīts! Vēl mazliet un pirmo reizi ierodamies Portugālē. Saulains! Pilnīgs pretstats Latvijas laika apstākļiem. Dodamies uz metro pusi – Porto darbojas sabiedriskā transporta e-biļete Andante karte, lidostā un citviet ir palīgi, kuri palīdz tūristiem vismaz pirmajās reizēs tikt skaidrībā ar zonām u.c. Ja plānojat ar sabiedrisko transportu pārvietoties vienu pilnu vai vairākas dienas, tad izdevīgi iegādāties neierobežoto braucienu karti vienai vai trijām dienām. Ar metro līdz centram un dodamies meklēt mūsu nelielo, bet mājīgo viesnīcu Pensao Cristal. Iekārtojamies, stunda miega un esam gatavi doties iepazīt Porto pilsētu. Plāns bija doties uz krastmalu, lai uzmeklētu iespēju pieteikties braucienam ar kuģīti, tomēr kuģītis atrada mūs jeb, pareizāk sakot, pārdošanas aģents uz ielas mums piedāvāja izbraukt ar kuģīti. Domāts darīts, aizgājām samaksājām 60 eiro par pilnas dienas braucienu ar kuģīti nākamajai dienai, papildus mums piešķīra bezmaksas ieejas kuponus uz portvīna darītavu „Croft”. Kā vēlāk izrādījās, šī un citas vīna darītavas piedāvā bezmaksas tūres, tādēļ kuponi bija lieki. Vīna darītavā diemžēl angļu valodas ekskursijas vairs nebija pieejamas, tādēļ bijām ar mieru pieslēgties spāņu valodas grupai. Solvitas zināšanas spāņu mēlē noderēja saprast aptuveno domu, protams, galvenais ir redzēt, izjust un sagaršot šo portvīna vīna darītavu burvīgumu. Vakariņas izlēmām ieturēt uz mūsu viesnīcas balkoniņa, tādēļ sapirkāmies lielveikalā gardumus un portvīnu. Lai arī nakšņošana lidostās ir nogurdinoša, tomēr dažreiz tas ir ļoti ērti, ka nevajag pārlidojumam veltīt visu dienu un agri no rīta var ierasties jau galamērķī. Šī dienas atziņa apstiprinājusies arī vēlākos ceļojumos. Negatīvā puse, protams, ir ierobežotās iespējas naktī izgulēties.

Ceturtdiena, 20.marts -Duoro upes kruīzs no Regua

Jau pl. 8 mēs esam lejā uz pirmajām brokastīm, pēc tam aši skrienam uz staciju, kur jāatrod kāda persona, kura mūs savāks braucienam ar kuģīti. Pl. 9:15 sākas brauciens ar vilcienu līdz Regua, tad līdz pat līdz pl. 18 ar kuģīti pa Duoro upi uz Porto – karsta saule, brīžiem vējš un labas pusdienas, 2 slūžas un vienas no tām augstākās Eiropā, dažādi cilvēki, gids pastāsta par daudzajiem Porto tiltiem. Piestājam Villa nova de Gaia (Porto pilsēta ir faktiski divas pilsētas, tās atdala Duoro upe – Vila Nova de Gaia un Porto). Mēģinājām apmeklēt slavenāko no portvīna darītavām „Sandeman”, tomēr tur viss aizņemts, iesim vēlāk degustēt. Tā vietā dodamies uz mazliet tālāko Novel vīna degustāciju – dažviet ir jāmaksā, bet šo summu noņem no summas, ja jūs iepērkaties viņu veikaliņā. Kādā no kafejnīcām mums piedāvā pagaršot zaļo vīnu jeb vinho verde – skābs un ne visai. Saplānojām nākamo dienu un mēģinām Sao Bento stacijā iegādāties dzelzceļa biļeti nākamajai dienai, bet izrādās, ka to var iegādāties tikai konkrētajā dienā. Sao Bento stacija ir skaisti izrotāta ar zilo flīžu zīmējumiem – azulejos (info wiki) Pastaiga pa Porto, veikali un vakariņas uz balkona. Porto naktī ir vienkārši burvīga. Man šķiet, ka tā ir daudz romantiskāka par Parīzi, vienīgi Monmartra ar ielu māksliniekiem ir nepārspējama, bet daudzas lietas Porto ir vēl labākas, viena no tām noteikti ir portvīns un daudzās lietas, kas ir tam apkārt.

Lielā piektdiena, 21.marts – Guimaraes un Braga

Pēc nemierīgas nakts (aiz loga visas ielas garumā bija tusiņš) jau pl. 7 jāceļas, jo 8:15 vilciens uz Guimaraes pilsētu. Mēģinot nopirkt biļeti uz šo pilsētu, nākas papūlēties, jo trīs reizes mēģinu pateikt mums vajadzīgās pilsētas nosaukumu. Beigās neizturu un ar žestiem parādu, lai iedod rakstāmo. Kāds kungs blakus, redzot, ko es rakstu, jau pasteidzās skaļi nosaukt pilsētas vārdu – visi palika priecīgi un laimīgi. Brauciena laikā mūs pārsteidza kāda lieta – vilciens apstājies, stāvam aptuveni minūti, nekādas pasažieru kustības. Te piepeši redzam, ka vilciena konduktors palīdz aklam cilvēkam aiziet līdz perona galam, kur tālāk nokāpt pa trepēm, tikmēr viss vilciens un pasažieri gaida. Guimaraes ierodamies agri, neliels gājiens līdz pilsētas centram no stacijas. Centrā paēdam līdzi paņemtās brokastis, apkārt Latvijas mērogiem iespaidīgi pakalni, pils, skursteņi, saziedējuši koki, puķes , vagoniņš augšup un lejā no Pinho kalna. Pilsētas pilī uzkāpjam augšā pa šaurām trepēm, augšā satiekam latviešus no Impro grupas. Dodamies tālāk uz funikulieri, kurš kursē no pilsētas uz Pinho kalnu, kas ir vairāk kā 2 Gaiziņu augstumā. Kalna galotnē atrodas klosteris un skaists panorāmas skats. Turpinājumā ar autobusu dodamies uz Bragu. Vietējiem pierasta lieta, bet mums trakais brauciens pa līkločainajām ielām gar krauju malām mazliet pakutināja nervus.

Bragā dodamies uz informācijas centru, pa ceļam pagaršojam ceptus kastaņus – Solvitai pirmā pieredze ko tādu ēst. Info centrā uz jautājumu, no kurienes esam, atbildu, ka no Latvijas un mums iedod Bragas karti latviski! Ļoti patīkams pārsteigums, vien Bragas nosaukums latviešu kartē ir Brāga. Uzzinām vajadzīgo autobusu un pieturu, dodamies uz Bom Jesus,  viena no Portugāles ievērojamākajām katoļu baznīcām. Tās pakājē atrodas kāpnes, pa kurām ticīgie Lielajā piektdienā rāpo augšup, lai izlūgtos piedošanu, tomēr pasākums laikam bija beidzies un nevienu rāpojot tur neredzējām. Uz Bom Jesus katedrāli var uzbraukt arī ar vagoniņu, bet šo maksas iespēju neizmantojām. Saule lēnām sāk rietēt, papriecājamies par skaistajiem skatiem un līdz ar tumsas iestāšanos esam jau Bragas dzelzceļa stacijā, lai dotos uz Porto. Tur atradām lielisku kafejnīcu ar tikpat lielisku piedāvājumu (menu completo 4,90 eiro – zupa, vīns, otrais, deserts un saldais). Šī kafejnīca kļuva par mūsu iemīļotāko vietu Porto. Tā kā tajā saimnieko divi vīri gados, tad nodēvējām to par kafejnīcu „Pie večukiem” – oficiāli dēvētā par A Minhota (Google kartē – http://bit.ly/a-minhota ).

Sestdiena, 22.marts – Aveiro un Espinho

Līdz šim laiks mūs ir lutinājis un nelija nevienu brīdi. Šorīt ir apmācies un mazliet smidzina. Skrienam pa kalnu lejā uz mūsu Sao Bento staciju – tā radās leģendāra dziesma par ripojošo akmeni lejā no Porto kalna! Pazīstamā kasiere, bet šoreiz jau citas, Aveiro pilsētas izrunāšana nesagādāja tādas grūtības un viss notika ātri. Dzelzceļš vijas gar okeāna piekrasti, pirmo reizi šajā Portugāles ceļojumā ieraugām okeānu. Aveiro vecā stacija skaista jo skaista – noformēta ar azulejos. Izstaigājamies pa burvīgo pilsētu, kuru mēdz dēvēt arī par mazo Venēciju, jo arī te ir ūdens kanāli un gondolas. Iemaldījāmies arī kapsētā, kura krietni atšķiras no mūsu tradicionālajām, sīkāk nestāstīšu – jāredz pašam. Neveicas ar pusdienu meklēšanu, tādēļ ieskrienam MiniPreco (mūsu SuperNeto) veikalā nopirkt mielastu piknikam pie okeāna.

Braucam ar vilcienu atpakaļ uz Espinho, kur iepriekš nobraucām garām. Stacija atrodas 200 metrus no okeāna. Jau izkāpjot dzirdam, cik spēcīgi viļņi sitas pret krastu. Turpat atrodas mols – aizejam līdz tā galam. Fotogrāfēšana izvēršas mazliet ekstrēma – gribas lielos viļņus nobildēt, tad nākas nobildēt un ātri vien notupties, lai aizsargātu kameru no ūdens. Sagaidām saulesrietu – tas ir fantastisks. Atrodam kādu vietu aizvējam pie slēgta kioska, kurš darbojās tikai vasarā un sasildamies ar portvīnu un cepumiem, jo vējš un aukstums dara savu. Stacijā siltā gaisa pūtējs, pie tā sasildamies. Dodamies uz Portu vakariņās – kā ierasts, pie večukiem. Uzzinām, ka rīt, Lieldienās, viņi nestrādās, tādēļ nāksies domāt, kur citur paēst.

Svētdiena, 23.marts. Lieldienas Porto.

Brokastīs pārsteigums no viesnīcas saimnieces – uzdāvina katram viesim šokolādes konfekšu paciņu. Dodamies pastaigā pa Porto. Lieldienu rīts. Daudzi cilvēki saposušies dodās uz baznīcām, apkārt skan zvani. Gar krastmalu ejam uz Jardins do Palacio de Cristal – fantastisks pilsētas parks! Tajā mani pārsteidz gailis, kurš nosēdies uz soliņa blakus kādām jaunietim un kikerigū! pilnā balsī. Neilgi pēc tam uz ceļa takas uzrodas pāvi un netālu noskrien arī zaķis. Droši vien Lieldienu zaķis. Šajā parkā atrodas arī garās palmas, kuras dikti izceļās, raugoties uz Porto no upes otras puses – domāju, ka tās ir pamanījis ikkatrs, kurš ir bijis Porto. Tālāk mūsu ceļš ved uz Casa de Musica jeb Mūzikas māja – nesen uzcelta koncertzāle ar diezgan jocīgu arhitektūru. Pie tās arī sākās ceļš uz okeānu pa Avenida Boavista. Tā galā vēl viens pilsētas parks. Tur ilgi neuzturamies, jo ātrāk gribas pie okeāna. Galā atrodas forts, pie tā portugāļi spēlē kārtis – uz tām virsū salikti akmeņi, lai neaizpūš prom. Sākas garais ceļš atpakaļ gar Duoro ieteku okeānā uz pilsētas centru. Neizmērāms nogurums, jo nostaigāti lieli attālumi, mazliet atpūšamies un ap pl. 19 dodamies  vakariņās.

Diemžēl mūsu naivums bija pārāk liels – nestrādāja ne pārtikas veikali, ne restorāni. Stundu izsalkuši staigājām pa Porto, meklēdāmi kaut ko iegādāties ēst. Piepeši uz ielas garām pabrauc Pizza Hut motociklists, skrienu viņam pakaļ ar cerību ieraudzīt, kur varbūt tuvumā atrodas picērija – mums paveicas, pavisam netālu aiz stūra strādājoša picērija. Esam glābti! Lazanja un biezā pica sen nav tik labi garšojusi. Pēc vakariņām dodamies pastaigā gar Duoro upi, nakts fotosesija.

Pirmdiena, 24.marts – transporta diena

Lietaina, mākoņaina diena. Brokastīs piedzīvojam šoku – pie galda apsēžas zviedriski runājošs pāris un piepeši sieviete vēršas pret mums un latviešu mēlē saka: „Sveiki, man šķiet, ka dzirdēju runājam latviski!” Izrādās viņa ir Zviedrijas latviete un ar vīru ieradusies Porto uz konferenci, nolēmuši ierasties pāris dienas iepriekš, vaicāja padomu. Ieteicām viņiem maršrutu Guimaraes – Braga. Nākamajā dienā satikām atkal un atzina to par labu esam. Šodien iegādājamies Andante karti (tūrista elektroniskā biļete) – iespēja brīvi pārvietoties sabiedriskajā transportā visu dienu. Krustu šķērsu izbraukājam visas metro gala pieturas, izmantojam iespēju izbraukt līdz okeānam ar sagrabējušo, veco pirmskara tramvaju – tūristu magnēts. Vakarā aizejam uz Sandmann vīna darītavu, noskatāmies filmu par portvīna tapšanu  – portvīna smarža vīna pagrabos valdzina. No Sandemann ieejas pa labi, blakus ieliņā atrodas neliels portvīna veikals ar burvīgu pārdevēju, kura piedāvās arī nogaršot atdzesētus daudzus no pieejamajiem portvīniem. Piezogās domas par to, ka drīz jau jādodās mājup, bet tikai tagad pilsēta ir iepazīta un tā gribas palikt vēl mazliet.

Otrdiena, 25.marts – iepirkšanās un vīna darītavas

Pēc brokastīm uzkāpjam pie Torre do Clerigos tornī. Ieeja maksā 2 eiro, bet ir tā vērts pieveikt 225 pakāpienus, lai ieraudzītu skaistu Porto panorāmu 70m augstumā.Tiem, kuriem ir bail no augstuma, labāk atturēties un nekāpt. Porto atrodamas labas iepirkšanās vietas kā H&M un C&A veikali, kuros var iegādāties par samērīgām cenām apģērbus un aksesuārus, kurus LV neatrast. Dodamies uz pilsētas tirgu – apkārt augļi, puķes, maize un plašs piedāvājums ar okeāna veltēm. Zobenzivs (espada) izskatās mazliet biedējoši – lielas acis, mazi zobiņi. Pirmo reizi mūžā redzu svaigu tintes zivi – nudien sajūta, ka kāds zivīm pa virsu melnu tušu salējis. Nopērkam svaigas jūras veltes, kuras kopā ar iepriekš nopirktajiem, saldētajiem kastaņiem aizvest mājās. Saldēto produktu maisu līdz vakaram atstājam pie večukiem.

Vēl pēdējo reizi nolemjam aiziet pasēdēt pie Duoro upes, apmeklējam kādu necilu vīna darītavu. Ar to nepietiek. Dodamies uz citu – Offley. Tur pie reģistrācijas jau dzirdu, ka rindā gaida arī vāciešu grupa (vīrieši vecuma ap 40 gadiem), tie sāka mūs uzreiz aprunāt. Ekskursijas laikā nemitīgi savā starpā jokoja. Vienā brīdī nenoturējos un teju sāku smieties līdzi, bet notēloju, ka uznācis klepus.Pie degustāciju galda mēs savā starpā nerunājām, bet laikam mans smaids nodeva. Kāds no vāciešiem pavaicāja, vai neesam no Vācijas. Atbildēju vien, ka esam no Latvijas, bet tas pārsteidza pārējos vāciešus, kuri bija makten pārsteigti, bet nezinu, vai nokaunējās par visām lietām, ko bija sarunājuši. Nekad nevar zināt, kādā valodā ārvalstīs runā un saprot lidostā tev pretī sēdošais vai garām ejošais. Ja nevēlies neērtas situācijas, vienmēr seko līdzi, ko runā publiski – sevišķi jautra pieredze man ir ar krievvalodīgajiem ārzemēs, bet tas, protams, jau ir pavisam cits stāsts. Vācieši demonstrēja ne sliktas zināšanas par Latviju, tomēr to, ka sievieti prezidentes amatā ir nomainījis ārsts, viņi vēl nezināja. Pēdējās vakariņas pie večukiem, paņemam maisu ar saldētajām jūras veltēm kastaņiem, dodamies uz viesnīcu. Skumji šķirties no šīs skaistās pilsētas, mēs visiem apsolām, ka noteikti vēl atbrauksim.

Trešdiena, 26.marts – Bristole, Rīga

Agri no rīta dodamies uz lidostu, lai lidotu uz Bristoli. Šajā ceļojumā devāmies ar koferiem, tādēļ nākas tos nodot un nosvērt. Ieradāmies laicīgi, lai varētu vajadzības gadījumā samazināt bagāžas svaru.Cipari nepatīkami pārsteidz – man savas somas svaru jāsamazina par 4 kilogramiem, Solvitai – 1,5 kg. Sākas lielā tīrīšana, smagākās lietas ievietojot rokas bagāžā. Iespējami daudz mantas tiek saliktas arī jakas kabatās, daudz ko nākas izmest. Pēc drošības kontroles skrienam uz mūsu vārtiem, bet tur milzu rinda. Sākas mazliet stress, bet Ryanair darbinieces ātri vien apzina tos, kuriem vajag lidot uz Bristoli, tos palaiž ātrāk. Veiksmīgi esam pacēlušies un dodamies uz Lielbritāniju. Tur pavadam pāris stundas un dodamies uz Rīgu. Atkal mājās – pietrūkst Portugāles siltuma. Daži briti uz Latviju ieradušies kreklos ar īsām piedurknēm, pa ceļam līdz lidostas ēkai paspēja jau nosalt.

Kopsavilkums

Maršruts: Rīga – Milāna – Porto – Bristole – Rīga. Ryanair lidojumu plānojām Lieldienu brīvdienās, tādēļ biļetes bija salīdzinoši dārgas – vienam cilvēkam 140 Ls ar vienu nododamo bagāžu.

Viesnīca Porto: Pensoa Cristal – jauka viesnīca, tuvu centram (Līdz Sao Bento stacijai 4 minūšu gājiens). Atsaucīgi darbinieki, kuri labi runā angļu valodā, iedos pilsētas karti un atbildēs uz jūsu jautājumiem. Mēs maksājām 36 eiro par nakti. Citas Porto viesnīcas

Ceļveži: vērtīga praktiskā informācija un papildus idejas var atrast tūrisma Portugāles ceļvežos. Pats vairākkārt jau esmu izmantojis Lonely Planet Portugāles ceļvedi (13,37 eiro ar piegādi), kurā ir arī kartes, kas noder ierodoties pilsētā. Reti ir situācija, kad kādā pilsētas informācijas centrā ir citas pilsētas karte. Noderīgu informāciju var atrast TripAdvisor sadaļā Porto

Upes kruīzs: Duoro Azul  (Regua– Porto, nesezonā darba dienās 56 eiro, sezonā 65 eiro – iekļautas pusdienas uz klāja) Laivu braucienus un citas aktivitātes var meklēt arī uz vietas – centrālajās ielās un Duoro upes otrā pusē krastmalā atrodas daudzi tūrisma firmu biroji ar izkārtnēm un dažādiem piedāvājumiem.

Vilcieni: no Portu uz tuvējām pilsētām ved vilcienu/metro līnijas, par tām un cenām vajag interesēties Portugāles dzelzceļa mājas lapā.  Stacijās var saņemt vilcienu sarakstus. Porto ir divas lielās dzelzceļa stacijas: Porto – Campanha (nostāk no centra) un Sao Bento (centrā). Ne visi vilcieni brauc līdz Sao Bento, tad nākas pārsēsties citā vilcienā, kas iet līdz pašam galam. Cenas nav pārāk dārgas: stundas brauciens ar vilcienu Porto – Braga maksā 2,15 eiro. Starpreģionu un Alfa-Pendular ir dārgāki vilcieni, tie kursē starp lielajām pilsētām un nevajadzētu nejauši uzķerties uz šādiem.

Autobusi: autobusu satiksmi ļoti vēlams plānot laicīgi izpētot internetā maršrutus un sarakstus, piemēram, maršrutā Guimaraes – Braga brauc Transdev autobusu operators.  Plaša informācija par sabiedrisko transportu ir Portugāles tūrisma ceļvežos, bet tur visbiežāk nebūs precīzi autobusu saraksti.

Portvīns: portvīna pudeles tiek aizdarītas ar ērti izvelkamu korķi, tādēļ tam nevajag korķuviļķi – šie korķi ļoti ērti vēlākai izmantošanai, ja attaisīta tradicionālā pudele, tad to var ērti aiztaisīt ar portvīna korķi. Mēs palūdzām mūsu večukiem attaisīt vīna pudeli un aiztaisījām to ar līdzi paņemto portvīna korķi. Ļoti iesaku pirms Porto apmeklējuma mazliet izlasīt par portvīna veidiem, lai zināt, kurš ir labāks – tawny vai ruby, vai arī ko nozīmē LBV. (iekš wiki par portvīnu) No Portugāles vīniem iesaku pagaršot balto un sārto portvīnu, kā arī zaļo vīnu (vinho verde). Latvijā šos vīnus pārāk bieži neatrast, lai arī lētākie portvīni tiek tirgoti Rimi par salīdzinoši dārgu cenu. Portvīns ir neatņemama Portugāles daļa, bet esiet uzmanīgi ar alkohola lietošanu.

Ceļojuma galvenie pieturpunkti kartē:

Ceļojuma bildes ir skatāmas šī raksta beigās un  draugiem.lv sadaļā Ceļojumi publicētajā aprakstā “Ceļojums uz Maltu“.

Trešdiena, 11.februāris 2009

Gulētas vien pāris stundas un dodamies ar vilcienu uz Rīgu. Cilvēki vēl samiegojušies, rīts ir auksts, bet mēs nedodamies darba gaitās, bet dodamies uz lidostu. Reti ātra drošības pārbaude un dodamies gaidīt lidmašīnu uz Skavsta (Zviedrija). Negaidīti ātri aizlidojām – plānotās stundas vietā ielidojām aptuveni 15 minūtes pirms noliktā laika, pl. 10 jau esam Skavstā. Nākamais lidojums ir 16:30, tādēļ izlemjam aizbraukt līdz tuvākajai pilsētai Nykoping – neliela pilsētiņa lidostas tuvumā. Viens ir skaidrs – jāatbrauc vēl kādu reizi, bet siltākā laikā – šo solījumu arī pēc pāris mēnešiem veiksmīgi izpildām. Pirms lidojuma vēl ieturam maltīti – līdzi paņemtā rupjmaize (draugu dāvinātā Lāču maize), burkāni un siers. Kāpjot lidmašīnā gadījās smieklīgs dialogs starp kādu vīrieti pie lidmašīnas un jauniem vecākiem, kuri mēģināja nodot bagāžā bērna ratiņus. Vīrietis lūdza vecākus pašus salikt bērna ratiņus, sakot: „Esmu stulbs, esmu tikai pilots!” Visi apkārt sirsnīgi nosmējāmies. 3,5 stundu lidojums no Skavstas uz Maltu vēl pirms gada bija viens no garākajiem lidojumiem Ryanair tīklā, šobrīd ar to varētu skrieties garie lidojumi no jaunizveidotās Oslo bāzes. Maltā ielidojam ap pl. 20, apkārt jau tumšs. Ārpus lidostas vējš un lietus, bet daudz palmas. Esam pēc tām jau noilgojušies, ziemas mēneši dara savu. Satiksmes autobusa atrašana sagādāja mazliet grūtības, bet tomēr izdevās atrast. Biju dzirdējis un redzējis bildēs Maltas autobusus – tie ir šīs valsts simboli uz daudziem suvenīriem, tomēr mūsu autobuss pārspēja visu! Autobuss pēc skata atgādināja vecu padomju laiku LAZ autobusu – tam nebija aizveramas durvis, apstāšanos pasažieris paziņo, paraujot auklu virs galvas, ātrumu pārslēgšana notiek ar tādu troksni, ka liekas, tūlīt autobuss izjuks pa detaļām. Drīz vien sākās trakais brauciens pa Maltas ielām, ar milzīgu joni, pieturas ir nevis apstāšanās, bet vienkārši ātruma samazināšana, lai pasažieri var izlēkt un ielēkt. Šoferis vairāk skatījās un runāja ar savu draugu, kurš sēdēja uz ķebļa blakus vadītājam, nekā skatījās uz ceļa. Neierastā braukšana Lielbritānijas stilā (pa kreiso pusi) šaurajās ielās radīja vēl lielāku smieklu lēkmi! Pēc 40 minūšu brauciena esam Maltas autoostā – esam veiksmīgi izdzīvojuši! Autoostā kāds busa šoferis atlaidies savā braucamrīkā, kājas uzlicis uz stūres, snauž. Meklējam mūsu autobusu uz viesnīcu Sliemā, pa tumsu un mēģinot saprast autobusu izvietojumu pa platformām, ātri vien izdodās atrast īsto numuru. Mums veicas, nākamais autobuss ir ievērojami labāks, spriežam, varbūt speciāli šādus autobusus novirza uz lidostu – tūristu izpriecām tā teikt. Braucam uz Sliemu, šoferis palīdz ar īstās pieturas atrašanu – esam klāt mūsu viesnīcā BayView. Noliekam mantas un dodamies nelielās vakariņās: iedzeram siltu kakao un kādā vientuļā turku kafejnīcā iekožam kebabu. Īsi pirms pusnakts rakstam atslēgvārdus, ceram uz labu laiku un dodamies pie miera.

Ceturtdiena, 12.februāris

Šodien ir plānots brauciens uz Maltai blakus esošo Gozo salu (pirms ceļojuma plānošanas par tādu nezināju). Laikus ir rezervēta dienas ekskursija no kompānijas ChooseMalta, nepārspējama cena vienam cilvēkam – tikai 10 eiro (+prāmja biļete uz Gozo salu abos virzienos 4,50 eiro, šobrīd vairs šādu dienas tūres piedāvājumu neatradu). Pirms pl. 7 ceļamies un ātri brokastīs, lai 7:45 būtu vestibilā, kur mūs savāc busiņš uz ostu, grupā esam 8 cilvēki. Lietus mākoņus nomaina saule, tomēr uz prāmja situācija strauji mainās – par mums nāk negaisa mākoņi, sākās vējš un prāmi pamatīgi mētā, nākas cieši turēties. Gozo salā spīd saule, atveroties prāmja izejai, pasažieri nevilšus vienojas kopīgā sajūsmā par sauli. Mūs sagaida Gozo šoferītis – gids. Mūsu tūres laikā stāstīja interesantus faktus par Maltas un Gozo vēsturi, ikdienu un spēra vaļā dažādus jokus, garlaicīgi nebija ne minūti! Sākam ar Gozo Heritage – privāts muzejs par Maltas vēsturi, skaisti stikla suvenīri. Pa ceļam uz Ta’Pinu baznīcu kārtīgi nolīst, pie baznīcas no kāda vietējā uzzinām, ka šis ir pēdējos 15 gados lietainākais mēnesis. Baznīcā izvietota Dievmātes statuja, kuru cilvēki pielūdz un tic, ka tā spēj darīt brīnumus. Baznīcā vairākās telpās ir izvietotas dziedināto cilvēku vēstules, avīžu izgriezumi, kruķi u.c. Pilnīgi negaidīts pavērsiens, veltiet laiku izlasīt dažas no vēstulēm vai avīžu izgriezumiem, neticami notikumi, kurus tiešām grūti savādāk nodēvēt kā tikai par brīnumu. Nākamā pietura ir Azure window – jūras krasta klintīs izveidojies smilšakmens logs, viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Gozo salā. Naski dodamies tālāk pusdienot uz Gozo lielāko pilsētu Viktoriju – pretī kafejnīcai skola. Atskan zvans un izskrien daudzi skolnieki, kuri nesteidzīgi sakāpj daudzajos autobusos, kuri sabraukuši, lai izvadātu skolniekus pa mājām. Izstaigājāmies pa pilsētu, brīvais laiks. Apmeklējam Viktorijas pilsētas citadeli un tās cietumu – tieši cietums ar tā aprakstiem par cietumnieku dzīvi, organizāciju pirms vairākiem simtiem gadu, pārsteidza visvairāk. Uz sienām arī palikuši dažādi uzraksti un zīmējumi kopš 18.gs. cietumniekiem. Tālāk ceļš ved kūrortpilsētu Xlendi – nesezonā tā pārplūdusi no lielajiem lietiem un atgādina spoku pilsētu, dažas automašīnas, neviena cilvēka, izņemot mūsu grupiņu. Atkal līst, bet mūsu pēdējā apskates objektā, Ggantija tempļos, atkal saulains. Tempļi ir būvēti pirms ~ 3 500 gadiem p.m.ē., teju 6000 gadus veci! Nebeidz pārsteigt cilvēku spējas uzcelt milzīgus tempļus ar akmeņiem, kuru uzstādīšanai un transportam vajadzētu arī mūsdienu laikam nozīmīgu tehniku. Dodamies uz ostu, Gozo salā nav biļešu kases, tādēļ dodamies uzreiz uz prāmi. Vēlā pēcpusdienā ierodamies viesnīcā, aktīvā diena un nogurums dara savu – aizdodamies uz supermarketu un uztaisam pikniku ar vīnu, sieru un pastizzi turpat krastmalā. Viesnīcā vakaros skatos Holivudas filmu kanālu ar subtitriem arābu valodā – nevar nemanīt cenzūru, piemēram, piepeši izgrieztas dažas vairāk atklātas filmas epizodes, sākumā nesapratu, kādēļ filma tik piepeši pārlec.

Piektdiena, 13.februāris

Dodamies ar busu uz Valetu, autoostā atrodam autobusu nr.1, tas dodas caur pilsētu Paolo, tieši tur pl. 11 mums mēnesi iepriekš ir rezervēta ekskursija Hypogeum – vienā no ievērojamākajiem Maltas vēstures objektiem. To vienkāršoti varētu nodēvēt par pazemes bunkuru, kura pirmsākumi ir meklējami pirms ~ 5 000 gadiem, tas ir izveidots trīs līmeņos. Telpa ir sadalīta kā mazās istabās. Visu pārsteidzošo par šo visu nevar izstāstīt, tas ir jāpiedzīvo pašam. Pirms ieiešanas muzejā visas somas, mobilos tālruņus, fotoaparātus lika novietot tam paredzētā novietnē, bildēt ir aizliegts, gids piešķir audio gidu un pirms ieiešanas pazemē, kopīgi noskatāmies videofilmu. Objektu vienā reizē apmeklē ne vairāk kā 10 cilvēki, dienā notiek 7 tūres, tieši tādēļ biļetes sezonā tiek rezervētas 1-2 mēnešus uz priekšu (ieeja 20 eiro, studentiem 15 eiro, biļetes online) Šie ierobežojumi ir izveidoti, lai iespējami maz ietekmētu mikroklimatu, arī apgaismojums pazemē ir ierobežots. Vairāk par Ħal Saflieni Hypogeum var uzzināt wiki mājas lapā.

Izmantojam iespēju un apmeklējam arī Tarxien tempļus, netālu no Hypogeum. Piepeši lietu nomaina pamatīga krusa. Samirkuši braucam uz Valletu, spriežam par tālākajiem plāniem. Nolemjam braukt uz Mdinu, tur vecpilsētā Rabatā ieturam pusdienas. Turpat netālu atrodas katakombas, veltam laiku un naudu, lai apmeklētu arī tās. No vecpilsētas mūriem paverās fantastisks panorāmas skats pāri visai Maltai. Atpakaļceļā uz Valetu mums atkal paveicās ar šoferi – pīpina meitenēm, ar katru iekāpušo tūristu pajoko un vēl mūs visus iepriecina ar piedziedājumu radio skanošajām dziesmām kā Madonas Like a virgin un Kailijas Can’t get you out of my head. Šoferīša bekvokāls dedzina! Mums paveicas, šis ir taisnais bus uz Sliema. Viesnīcā mazliet atpūtas un sākam vakara pastaigas pa naksnīgo Sliemu.

Sestdiena, 14.februāris

Viesnīcā brokastis ir bufetes tipa – tipiskās britu brokastis: pupiņas tomātu mērcē, omlete u.c. Priecē, ka var kārtīgi ieturēties. Lieliem aktīvistiem kā mums tas ir svarīgi. Mūs priecē saulains laiks un nolemjam doties uz Blue Grotto, klints alu veidojums un vēl viens nozīmīgs tūrisma objekts. Pirms brauciena izstaigājam mazu loku pa Valetas vecpilsētu, kādā dzērienu veikalā notiek remonts un logi aizlīmēti ar alkohola pudeļu plauktu foto. Tās centrā lepni gozējas.. mūsu pašu trīsgraudu šņabis! Drīz vien ar 38.autobusu dodamies uz Hagar Quim tempļiem, turpat netālu arī mērķis – Blue Grotto. Tempļu autobusa pietura pie lauku ceļa, pa kuru uz priekšu, līdz kasēm. Tempļi iespaidīgi ar savu apjomu un veco jautājumu – kā gan cilvēki bija spējīgi ko tādu izveidot. Mazliet tālāk vēl vienas tempļa drupas, kuras bija slēgtas. Pa ceļam novirzamies un gar klinšaino krastu dodamies Blue Grotto virzienā. Diemžēl, raugoties kartē, nesapratu, ka mūsu ceļā esošā grava ir pildīta ar ūdeni un tādēļ otrā pusē netiekam, nākas iet atpakaļ pa citu taku. Izejam pie autobusa pieturas, dodamies pa ceļu uz priekšu. Piestāj taksis un saka, ka ar kājām baigi tālu, piedāvā par 3 eiro no katra aizvest. Paldies – nē. Labi vien, ka tā, pēc puskilometra ieraudzījām šo savādo klinšu veidojumu. Papriecājāmies, pāris foto un redzam, ka no jūras tuvojas negaisa mākoņi, sāk pilināt un pēdējā brīdī pagūstam noslēpties autobusa pieturā – zeme sāk iekrāsoties balta. Atkal krusa. Nevilšus abi sākam dziedāt White Christmas. Drīz arī autobuss, bet pa ceļam uz Valletu, kādā pilsētā nākas pārsēsties citā autobusā. Šoferis garmatains mačo, nu gluži kā Antonio Banderass, viņa braukšanas stilu arī izbaudījām, braucot pa līkumotajiem ceļiem. Britu pensionāri knapi turējās, lai neielidotu pretējos sēdekļos. Brauciena nobeigumā šoferis priecīgi izsaucās – Finish! Viens ir skaidrs – Maltā ar autobusiem un šoferiem garlaicīgi nav. No Valetas tālāk dodamies uz netālu esošajām Trim pilsētām (Three cities). Nesteidzīgi izklaiņojam, iekožam pa kādai picai, pavērojam Valletu no otras puses, drīz arī dodamies atpakaļ, jo sāk satumst un dikti gribas vakariņas. Izstaigājām pilsētu, līdz ar tumsas iestāšanos, skaisti izgaismo pilsētas mūrus. Valentīndienas vakariņas. Baudam nepārspējami garšīgu mājas vīnu un jūras veltes.

Svētdiena, 15.februāris

Pēdējā diena Maltā. Pamostamies ar saulainu laiku. Izrakstamies no viesnīcas, dodamies kārtējā trakajā braucienā ar autobusu uz centru – doma nopirkt suvenīrus, nopirkt līdzi paņemamo ēdamo. Bet.. kāda skāde, svētdienās faktiski viss ir slēgts – nedrīkst atlikt visu uz pēdējo dienu. Iemaldamies kādā krievu veikalā (ka tik nebija Kaļinka kā jau daudzviet Eiropā) un uz mirkli pārņēma sajūtu, ka piepeši esmu teleportējies uz Latviju: saldētāvā pelmeņi, plauktos Rolton’i, prjaņņiki, plašā sortimentā Latvijas balzāma produkcija. Atkal jau pastaiga pa Valletu, notiek gatavošanās pavasara festivālam, kas notiks pēc nedēļas, apkārt liela rosība. Beidzot tieku pie ilgi gaidītā Maltas nacionālā ēdiena – fenkata (truša gaļas sautējums), to visu pasniedz milzīgās porcijās. Paēduši dodamies uz lidostu. Tur nopirkām divas pudeles lēta vīna – ja Zviedrijā nelaidīs pāri, liks atstāt, tad vismaz nebūs žēl. Vēl daži suvenīri un saldumi mājniekiem, dodamies uz pacelšanos. Ap pl. 19 dodamies uz Zviedriju, Skavstā ielidojam ap pl. 23. Ilgi mēģinu iekārtoties nakšņošanai, iepriekš biju dzirdējis nostāstus, ka gulēt neļauj un dzen uz blakus esošo viesnīcu. Sabīdu kafejnīcas koka krēslus kopā, neērti, bet vismaz mazliet sanāk iesnausties. Apsardze apkārt staigā, bet prom neviens nedzen. Sirdi silda, ka drīz jau lidmašīna. Pirmdien no rīta pl. 9 ielidojam Rīgā, siltumu nomainījis aukstums un sniegs. Dodamies mājās, mazliet atpūtas un vakarā James Blunt koncerts Arēnā Rīga – fantastisks noslēgums lieliskam ceļojumam uz mazāko valsti Eiropas Savienībā.

Kopsavilkums

Lidojums: Rīga-Skavsta-Malta-Skavsta-Rīga – 50 Ls, Ryanair, rezervējām 2 mēnešus iepriekš.

Viesnīca: BayView hotel – 28 eiro double room, bufetes brokastis (nesezonas cena) Citas viesnīcas Maltā var meklēt sadaļā “Maltas viesnīcas“.

Ceļveži: izmantoju Lonely Planet ceļvedi “Malta and Gozo” (23.aprīlī būs jaunākais izdevums) un Top10 Malta/Gozo. Ceļojumu pilnībā izplānoju izmantojot Lonely Planet ceļvedi, papildus informāciju iegūstot internetā.

Maltā visur saprot angliski, tādēļ angliski runājošajiem nebūs problēmas ar saziņu.

Ar Isic studenta karti ir atlaides. Tiem, kuri nav studenti, noder arī Euro<26 karte.

Sabiedriskais transports ir lēts un autobusu tīkls nosedz visu salu. Taksometri ir salīdzinoši dārgi, tādēļ ieteicams izmantot sabiedrisko transportu. Autobusu platformas sākumā var likties juceklīgas, bet ātri vien piešaujās.

Malta ir neliela valsts, bet tas nenozīmē, ka pāris dienās ir iespējams paspēt to apskatīt un izbaudīt pilnībā. Mēs daudz ko redzējām, bet vēl daudz vairāk palika citai reizei. Pirms tam par Maltu zināju diezgan maz, tādēļ pašam prieks par iespēju iepazīt šo interesanto valsti. Kā mīkla man ir palikušas maltiešu un angļu valodas attiecības.

123►

Ilgais ceļš kāpās jeb mēnešiem ilgi meklēju televizoru

Piederu pie tiem cilvēkiem, kuri lielākus pirkumus, it sevišķi tehniku, rūpīgi plāno un izpēta piedāvājumu, atsauksmes, citu pieejamo informāciju. Augustā, kad bija tikai sākusies Lattelecom informatīvā kampaņa, pašam nācās urbties un meklēt patiesību. Televizora izvēli ietekmē katra lietotāja vajadzības – mani galvenie uzstādījumi bija: obligāti iebūvēts mpeg-4 dekoders, iespēja pieslēgt datoru, labas atsauksmes internetā un cenā ap 250 Ls. Pēc ilgas variantu pētīšanas apstājos pie  LG 32H2000 modeļa, kas lieliski atbilda manām prasībām, turklāt slēpa sevī izaicinošu iespēju – pieslēgt ārējo USB disku. Par šo iespēju uzzināju nejauši, rokoties Boot.lv forumā – tas bija liels pluss noskatītajam modelim. Televizors ir aprīkots ar USB pieslēgvietu, kura ir paredzēta tikai un vienīgi servisam. Gudri cilvēki ir atraduši iespēju ar USB datu nesēju un TV pults palīdzību „uzlabot” televizoru un padarīt šo USB funkciju pieejamu, lai gan tā lētākā gala LG televizoru modeļos nav paredzēta. (Šīs darbības noteikti ir jāveic cilvēkiem, kuri zina ko dara un apzinās riskus, t.sk. zaudēt garantiju, ja process nenotiks kā plānots) Rezultātā ir televizors, kuram nav nepieciešamas papildus ierīces, lai spēlētu filmas, mūziku vai bildes no cietā diska – izmantoju ārējo 2,5” cieto disku, kuram nav nepieciešama papildus barošana. Televizorā ir iebūvēts failu pārlūks, kas ļauj ērti pārskatīt cietā diska vai usb zibatmiņas saturu un izvēlēties saturu, kuru atskaņot. TV saprot arī problemātisko .mkv video failu jeb sauktu arī par matrošku, spēlē bez aizķeršanās. Pirms televizora iegādes biju plānojis pirkt arī WD digital media player – ierīci, kurai var piestiprināt ārējo disku vai usb un ar tā palīdzību atskaņot failus. Nu tas vairs nav vajadzīgs, jo televizorā man šīs iespējas jau ir iebūvētas. Ja TV funkciju sarakstā jums ir svarīga iespēja pieslēgt USB, tad iespēju robežās uzziniet par šīs pieslēgvietas funkcionalitāti: daļa TV ar USB nodrošina atskaņot vien foto un attēlus. Konkrētais modelis ir pieejams vēl dažos internetveikalos, bet, plānojot USB uzlabojumus, vajag rūpīgi izlasīt internet’ā atrodamās instrukcijas. Kopumā esmu ļoti apmierināts ar LG televizoru, par galveno plusu uzskatot elektronisko programmu gidu – ērts, pārskatāms. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu rokās turējis ierasto papīra programmu.

Vai ir vērts pirkt televizoru ar full HD (1080p)? Es uzskatu, ka tas lieki sadārdzina izmaksas un vienkāršam lietotājam televīzijai tas nav nepieciešams. HD kanālu skatīšanai tuvākajā nākotnē, manuprāt, pietiek ar izšķirtspēju 1280×720p. Tā ir mana īsā atbilde – ja kādu interesē vairāk par HD TV, tad jāvaicā google.

Televīzijas antena

Internetā lasāmi daudz un dažādi „veiksmes stāsti” par to, kā izdevies uztvert digitālo televīziju, piemēram, pa balkonu izkarināts metāla pakaramais utml. Šādu ierakstu iedvesmots biju cerējis, ka ņemot vērā dzīvesvietas tuvumu TV tornim  pietiks ar istabas antenu DTV uztveršanai, tomēr pieredze liecināja skaidri un gaiši – šāda antena nav risinājums. Joka pēc izmēģināju ārējo dekoderi kopā ar veco āra antenu, kas nav decimetru antena, brīnumainā kārtā tā spēja uztvert signālu, lai arī krietni pabojātu – nekad nebiju domājis, ka ar šo antenu kādreiz varēšu skatīties ārzemju kanālus (nu labi, labi – retranslēti, bet vienalga)!

Apskatīju Argus antenu piedāvājumu, bet beigās paliku pie āra antenas (15 Ls), kuru iesaka Lattelecom. Pārdevējs ieteica iegādāties papildus antenas barošanu (4,50 Ls), jo to nevajagot tikai ārējiem dekoderiem, kuri nodrošina pietiekamu strāvu aktīvās antenas barošanai. Kā izrādījās LG TV modelī ir funkcija „booster”, kas faktiski pilda šīs funkcijas, tādēļ antenas barotājs nevajadzīgs mētājas atvilknē. Pieļauju iespēju, ka šāds pastiprinājums ir vajadzīgs tālākos rajonos, bet 20 km attālumā no Rīgas neredzu tam reālu darbības uzlabojumu. Lai pieslēgtu vairākus televizorus, ir nepieciešams sadalītājs: viens pievads uz antenu un tālāk izvadi uz nepieciešamo skaitu pieslēgvietu.

Ārējais dekoderis

Pēc tam, kad sapratu, ka virszemes digitālā televīzija ir baigā manta un strādā labi, pēc mēnešiem pienāca laiks aprīkot arī radinieku televizoru ar digitālo televīziju. Ņemot vērā TV kastes pieklājīgo vecumu, nācās Ziemassvētkos iegādāties Lattelecom ārējo dekoderi un TV savienot kopā ar Scart kabeli. Apsvērām iespēju izvēlēties Viasat, bet negribēju šķīvi pie mājas, turklāt gana labi darbojās jau 3 mēnešus pārbaudītais variants. Būtiskākais ieguvums: iepriekšējās televīzijas uztveršanu ietekmēja garām braucošie vilcieni. Tas bija tik kaitinoši, ka svarīgākajos brīžos attēls un skaņa vilcienu dēļ tapa izkropļots – līdz ar digitālo televīziju tādas problēmas vairs nav.

Tirgū parādījušies arī alternatīvas Lattelekom piedāvātajiem dekoderiem, piemēram, Lietuvā ražoti “Selteka” dekoderi. Daudzi internetveikali piedāvā savas variācijas dekoderiem – par šo risinājumu izvēli lai izlemj katrs pats (salidzini.lv saite). Šobrīd Lattelecom tirgotais dekoders neatbalsta HD (augstas izšķirtspējas) kanālus, tādēļ tiem, kuri vēlās laicīgi investēt HD kanālu skatīšanā, ieteiktu uzreiz iegādāties TV ar iebūvētu digitālo uztvērēju ar HD atbalstu un nelauzīt galvu par atsevišķiem dekoderiem. Pa ausu galam esmu dzirdējis, ka drīz Lattelecom piedāvās arī HD dekoderus, bet tie visdrīzāk būs arī dārgāki par ierastajiem un ne visiem viņi ir vajadzīgi. Šobrīd Rīgas apkārtnē tiek raidīts HD testa kanāls, kurā katrs var pārbaudīt, vai viņa TV atbalsta HD kanālu attēlošanu.

Papildināts (27.04.): komentāros Mārtiņš vēsta, ka Lattelecom jau piedāvā arī HD dekoderi Selteka – http://www.lattelecom.lv/dekoderi Tātad, ja plānojat mājās skatīties Lattelekom HD televīziju, tad tālredzīgi būtu iegādāties HD dekoderi: cena (64 Ls)  gan ir augstāka par parastā dekodera izmaksām.

Secinājumi

Tā kā pieejami ir TV ar iebūvētu uztvērēju un otrs ar ārējo dekoderi, tad varu salīdzināt šos abu risinājumus. Abiem risinājumiem galvenais pluss ir viens: tie labi rāda digitālo televīziju! Par mīnusiem:

Ārēja dekodera mīnusi:

• Papildus pults;
• Vēl viena kastīte un neliels, bet energopatērētājs;
• Neērta programmu saraksta (EPG) saskarne;

TV iebūvētais dekoders:

• Nepieciešams papildus adapters (Conax karte, 26,50 Ls) viedkartes ievietošanai televizorā. Lattelecom piedāvātajā ārējā dekoderī viedkarte tiek ievietota uzreiz. Šis fakts (sākotnējā investīcija) arvien mani attur no domas iegādāties papildus maksas kanālus.

Rakstā minētā informācija ir balstīta tikai uz manu personīgo pieredzi, tādēļ var atšķirties no citu viedokļa, pieredzes utml.

Spilgtākie Latvijas internetā atrastie oriģinālo dāvānu veikali (ja ir zināmi vēl kādas pērles, lūgtum komentāros):

Blogā iepriekš pieminētais rotaļlietu un laba garastāvokļa veikals Mojo-jojo – pārsteidz ar savu rakstības stilu, plašs piedāvājums un arī ne-virtuāls veikala paplašinājums Dzirnavu ielā. Lapā iespēja atlasīt pēc cenu kategorijas. Pavilkos uz: Kalašņikova leduslodes (5,95 Ls)

Cherry.lv – gana plašs piedāvājums, sadalīts pa kategorijām. Ērtībai ir izveidots dāvanu meklētājs – atlase pēc dāvanas veida un cenas, papildus lapā atrodami apsveikumu pantiņi, tosti un viesu spēles (komentāros prasās ieviest spama aizsardzību). Viss vienkopus, lai dāvanu papildinātu arī atbilstošs apsveikums. Patika: ķermeņa flomasteri ar zemeņu un šokolādes garšu (4,50 Ls).

Gadget mania gizmos.lv – uzraksts mājas lapā liecina, ka tas ir „pirmais gadžetu lielveikals Latvijā”, adrese minēta Pulkveža Brieža ielā 6. Informācija lapā liecina, ka dāvanām arī divu gadu garantija – nozīmīgi, kā arī patika izdoma par atlaižu iegūšanu: metot šautriņas, katrs pircējs var iegūt atlaidi 20%! Vēl viens iemesls būs aizdoties uz šo veikalu.  Mans favorīts: milzu pretstresa bumba (9,50 Ls)

SaiteG internetveikals – plašākais man zināmais gadget-veidīgais internetveikals Latvijā. Piedāvājums ir ļoti plašs, jo preces tiek pasūtītas, attiecīgi piegāde aizņem 10-25 darba dienas. Pozitīvās lietas: produktu apraksti latviešu valodā, kategorijas, kuras ātri ļauj atrast vajadzīgo, un bezmaksas piegāde. Šaubīgāk ir ar preču pieejamību, nekur nav norādīts, vai prece ir pieejama vai nav. Atrast var ne tikai labas dāvanas, bet noderīgas un praktiskas lietas arī sev, piemēram, praktisku risinājumu sienu dekorācijai – sienu uzlīmes. Piedāvājums nav pārāk liels, bet šo papētīšu sīkāk citviet. Ievēroju: LED ziņojumu tabula (11,24 Ls)

Kā alternatīva SaiteG veikalam ir iespēja pasūtīt pašam pa tiešo no draudzīgās Ķīnas Tautas republikas. Plaši izplatīta pieeja ir iegādāties Ebay, tomēr arī Latvijā arvien populārāks kļūst Ķīnas internetveikals ar bezmaksas piegādi visā pasaulē Dealextreme. Šajā veikalā šķiet ir atrodams teju viss, ko varenā Ķīnas ekonomika izveido. Īstā vieta, kur meklēt dažādas noderīgas lietas, kuras Latvijā maksā vismaz divtik daudz. Negatīvā puse ir pasūtījuma ilgums – to nākas gaidīt dažkārt līdz mēnesim, kamēr nokomplektē, izsūta, pienāk pa pastu. Sastrēgumlaikos kā Ziemassvētkos, protams, šis laiks kļūst vēl ilgāks. Zemāk ir saraksts nelielu ieskatu dāvanu idejām:

USB apsildāmās čības

Plazmas bumba

Pelnutrauks ar pārsteigumu

Īpaši t-krekli ar ekvalaizeri

Bezvadu austiņas

Velosipēda pretaizdzīšanas signalizācija (reaģē uz kustību)

220V / USB strāvas adapters daudzo aparātu lādēšanai

Policijas bākuguns tusiņiem

Powerball (7,71$)

Piekritīšu arī tiem, kuri teiks, ka laba dāvana ir grāmata. Sociologi saka, ka cilvēki Latvijā arvien mazāk lasa grāmatas, tādēļ to var labot, pašiem sākot lasīt un aicinot citus. Grāmatu veikals ar bezmaksas piegādi visā pasaulē BookDepository. Atšķirībā no amazon.com, kura pasūtījuma noformēšanas brīdī pieliek vēl daudz un dažādus citus maksājumus, šis serviss nodrošina atklātu cenu – cena pie grāmatas tiešām arī būs summa, kuru par šo grāmatu samaksāsi. Pieredze liecina, ka grāmata no pasūtīšanas brīža Latvijā pienāk 4-7 darba dienu laikā, nav nepieciešams doties uz pastu, pastnieks to ievieto pastkastē. Katra grāmata tiek sūtīta atsevišķi, vismaz man nav gadījies vienlaikus pasūtītas grāmatas saņemt vienā iepakojumā.

Mana dzimšanas dienas dāvana gaviļniekam jau ceļo no ārzemēm, bet citu reizi zināšu, ka arī Latvijas internetā ir gana daudz gaumīgu piedāvājumu, no kā izvēlēties. Novēlu katram atrast īsto ideju dāvanām, neaizmirstot, ka vislabākās dāvanas ir tās, kas dāvātas no sirds un vislabāk, ja tās ir pašu veidotas.

Ceļojumu grāmatas un ceļveži

Tiem, kuri jau laikus vēlās plānot ceļojumu, iesaku izmantot tūrisma ceļvežus un kartes, kurus var iegādāties internetā. Tie, vismaz man, kalpo par pamatu, lai izveidotu ceļojuma pamatplānojumu, kuru vēlāk apaudzēju un pamainu. Idejas var pasmelties citu lietotāju ceļojumu aprakstos, piemēram, draugiem.lv sadaļā Ceļojumi, pameklēt internetā vai iepazīties ar tūrisma firmu ceļojumu aprakstiem. Ceļojumos esmu ļoti iecienījis pasaulē plaši zināmos LonelyPlanet (LP) ceļvežus. Reģistrējoties LonelyPlanet e-jaunumu saņemšanai, jūs iegūsiet atlaižu kodu, kurš ļauj iegūt 30% atlaidi jūsu pirkumam, kā arī biežās akcijas, piemēram, pērc 3 un 1 par brīvu, ir bieži sastopamas viņu e-veikalā. Šos ceļvežus varat iegādāties arī Jāņa Rozes internet veikalā  vai Jāņa sētas grāmatnīcā, bet, protams, dārgāk un var nebūt pašas jaunākās grāmatas. Tā kā LP ceļveži parasti ir pabiezas grāmatas, tad iesaku izkopēt no tās vajadzīgos materiālus un neņemt visu grāmatu līdzi. Ja vieta atļauj, tad ņemiet grāmatu – noderēs, jo tajā ir aprakstīta vēsture, būtiskākās lietas un, kas nav mazsvarīgi, arī sarunvalodas frāzes. Ceļvežos un ceļojumu aprakstos atrasto apskates objektu izvērtēšanai palīdz Google, kā arī uzmeklēju šo objektu attēlu datu bāzē Flickr.com. Tas ļauj redzēt ar tūrista acīm konkrēto vietu dažādos griezumos, piemēram, ziemā un vasarā.

Kā ļoti labu grāmatu iegādes vietni varu ieteikt Book Depository, kur var iegādāties ne tikai tūrisma grāmatas, bet arī daudzas citas – šī servisa lielākā priekšrocība ir bezmaksas piegāde visā pasaulē. Atšķirībā no amazon.com, kura pasūtījuma noformēšanas brīdī pieliek vēl daudz un dažādus citus maksājumus, šis serviss nodrošina atklātu cenu – cena pie grāmatas tiešām arī būs summa, kuru par šo grāmatu samaksāsi. Pieredze liecina, ka grāmata no pasūtīšanas brīža Latvijā pienāk 4-7 darba dienu laikā, nav nepieciešams doties uz pastu, to ievieto pastkastē. Katra grāmata tiek sūtīta atsevišķa, vismaz man nav gadījies vienlaikus pasūtītas grāmatas saņemt vienā iepakojumā.  Šajā mājas lapā ceļotājiem iesaku meklēt kartes, ceļvežus kā Rough Guide, Lonely Planet, Thomas Cook un AA Publishing. Atliek vien ierakstīt galamērķi, piemēram, London, tad kreisajā pusē atlasīt sadaļu “Travel and holiday guides” un tiks parādīti ar tūrismu saistīto izdevumu rezultāti.

Mazāk bagāžas – ērtāka lidošana

Arvien vairāk cilvēku izvēlās lidot tikai ar rokasbagāžu, lai samazinātu izmaksas un lidostā pavadāmo laiku, tā ir arī daudz ērtāk – lidot tikai ar pašu nepieciešamāko. Šogad vasaras sezonai Ryanair pat speciāli palielināja samaksu par nododamo bagāžu, lai mudinātu cilvēkus lidot tikai ar rokas bagāžu. Cerams, ka „neaizmirsīs” rudenī  šo cenu samazināt. Lēti lidojumi bieži nozīmē savienotus reisus, dažkārt ar minimālu starpību starp reisiem, tādēļ iespējami ātra nokļūšana no izkāpšanas līdz nākamai izlidošanai ir būtiska. Forumos bieži ir jautājumi par šo tēmu: tas lielākoties ir atkarīgs no lidostas, bet absolūti minimālais laiks ir 45 minūtes ar nosacījumu, ka ir rokas bagāža, lidosta ir maza un lidmašīnas nekavē, jārēķinās, ka ierodoties pēdējiem, arī jūsu vietu izvēle būs ievērojami mazāka un rokasbagāžas novietne virs galvas parasti jau ir piepildīta, nākas to ielocīt zem sēdekļa.

Savienotie reisi

Plānojot lidojumus, cenšos izvēlēties savienotos lidojumus ar vismaz pusotras stundas starpību, mazāki starplaiki varētu krietni ietekmēt nervu sistēmu lidojuma laikā, ja pirmā lidmašīna kavē. Piemēram, Londonas Stansted lidosta ir krietni lielāka par Stokholmas Skavsta lidostu, tādēļ nokļūšana ceļš starp lidmašīnām ir nesalīdzināmi lielāks. Šis faktors arī jāņem vērā meklējot aviobiļetes ļoti populārājā portālā skyscanner.net – sistēma automātiski nesavieno reisus, ja starplaiks starp reisiem ir mazāks par 1,5-2 stundām. Ja neatrodat portālā sev piemērotu, izdevīgu lidojuma variantu, tad vajag ķerties pašiem pie zīmuļa, papīra un kalkulatora, pierakstīt rūpīgi Ryanair mājas lapā atrodamos piedāvājumus, laikus un tad lūkot nākamā lidojuma variantus. Lai izvairītos no pārsteigumiem, ka cenas peld un mainās, iesaku vēlu vakarā vai naktī iegādāties biļetes, kad kustība visās pusēs ir mazāka un iespēja, ka nopērkot vienu biļeti, otrai biļetei ir jau mainījusies cena arīdzan ir mazāka.

Ja pērk vairākas biļetes, tad nozīmīgu ietaupījumu var panākt, pērkot biļetes katrā virzienā atsevišķi. Piemēram, pērkot lidmašinas biļeti turp/atpakaļ no ryanair.com Latvijas lapas no Rīgas uz Milānu, cena tiek norādīta latos abiem virzieniem, savukārt pērkot no Milānas uz Rīgu, cena tiek norādīta eiro. Dažkārt ietaupījums veidojas uz eiro un latu starpību, jo norādīta summa 10 Ls pret 10 eiro. Ja nākas pirkt vairākas biļetes, tad izdodas ietaupīt papildus. Mīnuss ir vajadzība iečekoties divreiz. Vairāk par aviobiļešu pasūtīšanu var lasīt rakstā “Lēti lidojumi: aviobiļetes un Ryanair“

“Lattelecom” izveidotais risinājums garantēs to, ka iedzīvotājiem signāla uztveršanai būs nepieciešama vien stacionāra antena un TV dekoders. Tas būs jāiegādājas, taču jaunāko televizoru īpašnieki varēs iztikt bez tā, jo populārākie televizoru modeļi jau šobrīd nodrošina signāla uztveršanas iespējas bez papildu iekārtas.

Patiesība ir mazliet savādāka un to var uzzināt tikai rūpīgi lasot Lattelecom mājas lapu:

Lai skatītos Virszemes TV bez ārējā ciparu TV uztvērēja pieslēgšanas, nepieciešams televizors ar iebūvētu MPEG-4 ciparu TV uztvērēju. (vairāk Lattelecom mājas lapā)

Tātad, lai redzētu jauno Lattelecom digitālo televīziju ar skaņu un attēlu, iegādājoties tālrādi, obligāti vajag pieprasīt Mpeg-4 iebūvēto digitālo tv uztvērēju, savādāk var gadīties, ka iegādāts jauns un moderns tālrādis, bet tajā ir tikai Mpeg-2 uztvērējs un atkal papildus izdevumi. Daudzi lētā gala TV, kuri aprīkoti ar iebūvēto uztvērēju, visticamāk nebūs atbilstoši. Mierinājums, ka paši jaunākie modeļi tomēr ir aprīkoti ar Mpeg-4. Kārtējo reizi pārliecinos, ka vienmēr vajag pašam arī ievākt informāciju, lai „neiegrābtos”. Papildus informācijai iesaku palasīt informāciju Boot.lv forumā sadaļā par DVD/TV tehniku

Papildināts, 9.jūn.: Iesaku papildus izlasīt arī šī raksta komentārus. Paldies lasītājiem, kuri papildināja šo rakstu ar vērtīgu informāciju.

Papildināts, 15.apr. 2010.: Rakstā zemāk minēto paņēmienu par jaunām akcijām Juris no ceļotāju foruma celakaja.lv ir modernizējis un piedāvā iespēju “Nākamā Ryanair akcija” – automātiski pārbaudīt, kāda akcija ir paredzēta nākamajā dienā. Vakaros, kad Ryanair parasti izvieto savu atjaunoto reklāmas banneri, varat apmeklēt šo sadaļu un palūkot, vai nav izvietots jauns akcijas banneris.

Aviobiļetes

Visbiežāk uzdotais jautājums ir, kur un kā iegādāties lētākas aviobiļetes ? Iesaku izmantot zemo cenu aviokompāniju Ryanair. (Domājams, ka reti kurš nav dzirdējis par šīs kompānijas šefa O’Līrija izlēcieniem.) Daudzkārt dzirdēts, ka aviokompāniju nozākā par tās kvalitāti, tomēr tā ļoti atbilst pakalpojuma cenai, kura ir tās galvenā priekšrocība. Tātad – galvenais raksta varonis – Ryanair jeb Latvijā dēvēts arī par Raini.

Pirmais solis biļetes iegādei ir saprast, kurp lidosi. Dažkārt ir skaidrs galamērķis un vēlas atrast iespēju tur nokļūt, citkārt var skatīties par iespējām, kur Ryanair lido. Kādā decembra vakarā ar draudzeni paskatījāmis Ryanair piedāvātajā lidojumu kartē un izlēmām lidot iespējami tālu – tā izrādījās ES mazākā valsts Malta, izskatījām izdevīgākos datumus un rīkojāmies. Būtiski ir saprast, cik būs lidotāji, jo nereti lētās biļetes būs pieejamas tikai diviem vai vienam pasažierim, tādēļ pie meklēšanas ir jānorāda pasažieru skaits, lai iegūtu patiesu informāciju. Daudzkārt ir gadījies teju no prieka palēkties ieraugot lētu piedāvājumu, bet meklējot diviem pasažieriem, tas ir pazudis kā nebijis.

Nākamais solis ir šo izdevīgo datumu un lidojuma maršrutu atrašana. No Rīgas Ryanair piedāvā tiešos lidojumus uz 12 lidostām. Informācijas atrašanai izmantoju divas galvenās mājas lapas: pašas aviokompānijas mājas lapu www.ryanair.com un biļešu meklēšanas portālu www.skyscanner.net Šī pēdējā portāla galvenā priekšrocība ir iespēja redzēt savienotos reisus un iespēju skatīt salīdzinošā grafika veidā rezultātus. Tā kā Ryanair cenu piedāvājums mainās ļoti bieži, tad arī informācija portālā var būt novecojusi, tādēļ noteikti vajag atzīmēt vēlamos datumus un spiest pogu Next, pēc tam parādīsies varianti, kurus piedāvā konkrētajā dienā. Vēlreiz precizējam, kā vēlētos lidot un dodamies tālāk, tad portāls saslēdzas ar citām aviokompāniju lapām un precizē cenas, tad mēs iegūstam patieso cenu. Kad ir zināmi datumi un maršruti, tad dodos uz Ryanair lapu un iegādājos vajadzīgās biļetes. Pirms sākt iegādāties, vēlreiz pārliecinies, ka Ryanair lapā cenas atbilst un savienoto reisu gadījumā vajag ātri vien iegādāties, lai cenas nemainās.

Pēdējās rezervācijas veicot, vairāk izmantoju kombināciju Ryanair maršrutu karte un meklējot norādu Flexible dates, lai iegūtu nedēļas skatījumu un iegūtu jaunākās cenas, attiecīgi salieku pats kopā sev vajadzīgos laikus. Vienlaikus Ryanair ir Eiropas precīzākā aviolīnija un arī bagāžas pazušanas gadījumi ir viszemākajā līmenī. Atbildot, kā lētās aviokompānijas nodrošina tik zemas cenas, daļu skaidrojuma sniedz šis attēls “How come cheap airlines are so cheap?” (via Twitter.com/aviobiļetes)

Viesnīcu rezervēšanas jautājumiem iesaku izlasīt rakstu “Viesnīcu rezervēšana: padomi un pieredze“.  Lai atrastu izdevīgāko viesnīcu piedāvājumu, ieteikums izmantot pasaulē plašāko viesnīcu cenu meklētāju HotelsCombined.com.

Kad iegādāties aviobiļetes

Speciālie piedāvājumi ir visu laiku, atšķirās tikai piedāvājuma cenas, kuras mainās no 0.00 Ls līdz aptuveni 10 Ls. No Rīgas lidojot visbiežāk akcijas tiek piemērotas Stockholmai, Tamperei, Brēmenei un Bristolei, tomēr tas nenozīmē, ka pameklējot nevar atrast izdevīgu lidojumu arī uz citiem galamērķiem. Iesaku pārslēgt ryanair.com mājas lapu uz citu valodu, piemēram, zviedru, lai redzētu, kādi lētāki piedāvājumi ir no konkrētās valsts, piemēram, caur Stokholmu (Skavsta) ir izdevīgi lidojumi uz Sardīniju, Sicīliju, Maltu.

Vai biļetes vienmēr ir jāpērk 2-3 mēnešus iepriekš? Jā un nē, piepildītos reisos kā lidojumus uz Londonu biļetes ir jāpērk laicīgi tādēļ vien, ka viņas izpērk. Reisiem, kurus izpērk mazāk un kurus vajag aizpildīt, Ryanair piedāvā īpašos piedāvājumus, tomēr paļauties uz to neieteiktu. Laicīgi iegādāta aviobiļte ļaus jums laicīgāk (izdevīgāk) iegādāties arī viesnīcas, labāk apkopot informāciju par galamērķi, izlemt, kā labāk pavadīt laiku (ja mērķis ir atpūta).

Kā mazu viltību varu pastāstīt iespēju vēl pirms esošās akcijas beigām Ryanair mājas lapā ieraudzīt nākamās akcijas banneri, tādējādi var izlemt, vai gaidīt nākamo akciju vai tomēr rīkoties. Tātad – katras kampaņas sākumā Ryanair savā mājas lapā izvieto centrālo banneri, bannerim tiek dots nosaukums atbilstoši datumam, tādējādi pamainot faila nosaukumu, varam apskatīt nākamo akciju. Konkrēts piemērs:
http://www.ryanair.com/globals/cday/090706/cday-LV.gif (esošais akcijas banneris), skatāmies, ka akcija ilgs līdz 09.07., tātad 10.07. gaidāms jauns banneris. 9.jūlija pēcpusdienā varam skatīties, vai http://www.ryanair.com/globals/cday/090710/cday-LV.gif šajā saitē nav ielikts jauns piedāvājums. Tas vairāk ir informatīvos nolūkos, jo jebkurā gadījumā superizdevīgo biļešu iegāde ir laimes spēle.

Lidojam lētāk – ar ko rēķināties

Nododamā bagāža (lielie čemodāni) sadārdzina lidojuma cenu, tādēļ ir vērts izvērtēt, vai tiešām lielie koferi ir vajadzīgi. Tie palielina izmaksas un samazina ceļotāju mobilitāti. Pats ļoti novērtēju to, ka pēdejo gadu lidojam tikai ar rokas bagāžu – mugursomu. Tas liek kārtīgi izvērtēt ceļojumam nepieciešamo, attiecīgi mazāka iespēja lieki pārvadāt 6 kreklus, 3 kurpes, 4 bikses. Ja kaut ko vajadzēs, tad visdrīzāk izdevīgāk un labāk varēs iegādāties gala mērķī, piemēram, atrast ko foršu H&M, C&A vai citos veikalos. Mājās atvediet daudz foto, nosūtiet radiem/draugiem pastkartes, neapkraujiet sevi ar daudziem suvenīriem, centieties izbaudīt konkrēto valsti. (Ja braucat iepirkties, tad, protams, ir cita dziesma.) Turklāt pēc lidojuma nav jāgaida bagāža, jāuztraucās, ka tā varētu noklīst. Jāņem vērā ierobežojumi, kuri regulē, ko nedrīkst pārvadāt rokas bagāžā: daudz šķidrumus, asus priekšmetus u.c. Ryanair stingri skatās uz to, lai būtu tikai viena rokas bagāža – tātad tikai viena soma. Pats neesmu piedzīvojis, bet esmu redzējis Londonā, ka rokas bagāžu liek arī svērt, lai tā nepārsniegtu atļautos 10kg.

Visbiežāk Ryanair lidostas salīdzinot ar ierasto aviokompāniju lidostām atrodas tālāk no galvenajām pilsētām, vēlams iepazīties ar šīm papildu izmaksām laicīgi, vienlaikus jāņem vērā, ka lielo pilsētu lidostas reti atrodas ļoti tuvu centram, tas nozīmē transporta izmaksas jebkurā gadījumā (it sevišķi, ja tas nav sabiedriskais transports, bet speciālie lidostu autobusi).

Savienoto reisu dēļ un agro/vēlo lidojumu dēļ var nākties nakšņot lidostā. Nakšņojot lidostā jūs varat ietaupīt par naktsmājām, papildus izvēloties savienotos reisus ar nakšņošanu var ietaupīt ceļošanai. Praktisks piemērs: Rīga – Porto – Rīga (22.-29.sept.) 23,83 Ls (cena pl. 10:30). Šajā gadījumā abas naktis ir lidostā, bet ieguvums ir tāds, ka ielidojot Porto jūs tur esat no rīta un varat sākt pilsētas apskati un arī pēdējo dienu pavadīt ilgāk, jo lidmašīna ir vakarpusē un no rīta jau būt Rīgā.

Ja ielidojat vēlu vakarā, tad rēķinieties, ka lielākā daļa sēdvietu, kuras var izmantot gulēšanai var būt aizņemtas. Daudzi ņem līdzi guļammaisu, bet es cenšos iztikt bez, jo nevēlos lieki pārvadāt, turklāt tā ir gana ietilpīga papildus bagāža. No pieredzes varu teikt, ka Brēmenes lidosta bija vislabākā, kur ir nācies pavadīt nakti. Vairāk par nakšņošanu lidostās var meklēt speciālā mājas lapā www.sleepinginairports.com

Ryanair ir point-to-point aviolīnija, attiecīgi katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savienotajiem reisiem, piemēram, ja Rīgā lidmašīna kavē stundu un tādēļ nokavē nākamo lidmašīnu, tad pats vainīgs. Tādēļ nakts lidostā ir vienlaikus kā laika buferis, ka nebūs jāsteidzas uz nākamo reisu. Laika intervālam starp lidojumiem vajadzētu būt divām stundām (oficiālais ieteikums ierasties lidostā laicīgi), dažās mazās lidostās pārsēšanās var notikt laicīgāk, tomēr var gadīties dažādi, piemēram, ilga izkāpšanas procedūra, bagāžas kavēšanās utml., tādēļ plānojot lidojumu paredziet ilgāku starplaiku.

Karsto piedāvājumu ķeršana

Noteikti iesaku pieteikties aviolīniju un aviobiļešu portālu kā lidot.lv e-jaunumiem, jo tie dažkārt izsūta pārsteidzošus piedāvājumus, piemēram, lidojums no Rīgas uz Islandi (un atpakaļ) 85 Ls (tas gan bija 2007.gadā). Šādos gadījumos ir jārīkojas ātri, jo šādi piedāvājumi ilgi negaida. KLM un citas aviokompānijas nereti piedāvā superizdevīgus braucienus uz tālākām zemēm kā ASV, Ķīna, Indija. Ja mērķis ir nokļūt turp, tad iesaku pieteikties šo kompāniju e-jaunumu listēm.

Papildus informācijai iesaku izmantot šādus resursus: draugiem.lv Lētās aviokompānijas, vortāli superbiletes.lv un ryanairlv.lv

Saistītie raksti:

Viesnīcu rezervēšana: padomi un pieredze

Lēto aviobiļešu medības

Palidosim? Ieteikumi ceļotājiem

1. Esmu trīs gadus strādājis vidusskolā par fizikas laborantu. Kādā reizē, pārbaudot elektrostatiskās mašīnas (ierīces attēls) veiktspēju, izdevās caursist aptuveni 3 cm gaisa atstarpi starp taustiem, iegūt atbilstoša izmēra dzirksteli un ar sprādziena troksni gandrīz izsist kabineta logus (ausis dīca labu laiku). Esmu arī turējies pie taustiem un piedzīvojis, ka no statiskās elektrības mati ceļas stāvus.

2. Es varu aizlikt kāju aiz galvas. Viļņveidīgi nodarbojos ar jogu (ci gun), bet pēdējos 6 gadus, ja vien esmu mājās, staigāju, skrienu vai braucu ar velosipēdu un līdzi ņemot cilvēka labāko draugu suni Ledu (bet tā viņa – pilnā vārdā Ledus lācene, Ziemeļķīnas labradors). Laiks aiz loga ir vienaldzīgs – ietekmē vien manu garderobes izvēli un esmu gatavs doties.

3. Mobilā nummuru neesmu mainījis kopš zelta zivtiņas iegādes pirms gandrīz 9 gadiem. Pirms gada pārgāju uz tele2 pieslēgumu sanāca samainīt pavisam veco zelta zives sim karti. Mobilo (Ericsson A1018) un zelta zivi nopirku par naudu, kuru laimēju, uzvarot Zvejnieka biznesa plānu konkursā (Paldies skolotājai Kuzminai, kura parastu ekonomikas mājas darbu aizsūtīja tālāk.) Rakstīju biznesa plānu par tēmu sabiedriskās attiecības, balstoties uz kaut kādā izglītības žurnālā Sandras Veinbergas uzrakstīto aprakstu (4 lpp.) par to, kas ir sabiedriskās attiecības. Pirmā pieredze ar šo maģisko vārdu savienojumu.

4. Cilvēki saka, ka esmu līdzīgs H2O solistam Jānim. Reiz bija gadījums, ka drauga draugi mani noturēja par šo solistu no publikācijas Cosmopolitan. Sveši cilvēki manā klātbūtnē ir sākuši dziedāt dziesmu „Uzmini nu!”, domādami, ka esmu grupas solists. Viens draugs pat reiz iesācis sarunu kafejnīcā ar „mani”, bet pēc tam sapratis, ka ir sajaucis.

5. 12 gadus spēlēju Tukuma 2.vidusskolas orķestrī (alts sākumā un tad trombons) pie Pūtēja jeb Armanda Krieva. Tādu sava darba fanātu vēl vajag ar uguni pameklēt. Neesmu gājis mūzikas skolā, bet esmu mūzikas skolas ansamblī sitis timpānus kādu laiku.

6. Kādas mārketinga komunikācijas konferences starpbrīdī esmu pusdienojis kopā ar Denisu Vilkoksu (Dennis L. Wilcox – pasaulslavens sabiedrisko attiecību teorijas guru) un pārrunājis sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā. No viņa grāmatām mācījos savās bakalaura studijās Stradiņos. Jā, man tas ir un bija notikums. Arī iespēja pavisam tuvu redzēt James Brown un viņš redzēja mani – arī notikums, ņemot vērā viņa daiļrades ietekmi uz manu mūzikas izjūtu.

7. Nejauša saruna „sarunas pēc” ar vienu paziņu skolas garderobē pagrieza manu dzīvi pamatīgi un uzskatu to par vienu no dzīves pagrieziena punktiem. Nezinu, kā būtu iekārtojusies dzīve bez šīs pusminūtes sarunas. (Grūti plašāk izstāstīt sīkumus) Ticu zīmēm, nejaušībām un liktenim, kā arī cilvēka iekšējās enerģijas spējām.

8. jeb 7+ Mamma lasa manu blogu. Čau, mammu!

Viennozīmīgi, ka ar laiku nāksies pārvietoties uz jaunu operētājsistēmu un tādēļ ir vērtīgi iepazīt jauno. Vienīgā nopietnā beta, kuru savulaik arī pamatīgi testēju, bija jaunais Office 2007. Tas ievērojami mainīja saskarni un iepriekšējās lietotāju pieredzes paradigmu, tādēļ padziļināta izpēte gan praktiski, gan arī teorētiski Office 2007 izstrādātāju blogā ļāva labāk saprast, kādēļ gala produkts ir tieši tāds. Brīžiem pārņem sajūta, ka vairs nav agrākā uzņēmība pret jaunām lietām un labāk patīk vecās, salīdzinoši vienkāršās lietas bez “uzpūstas funkcionalitātes”. Laikam jau vecums dara savu…

p.s. Esmu palaidis garām nākamo Digital Mind webināru un tādēļ nāksies veltīt laiku un uzņemt kārtējo informācijas devu, šoreiz par procesu karti. Digital mind īstenotos webinārus var atrast viņu mājas lapā.

Vakar pārsteidza reklāmas banneris diena.lv mājas lapā, kurā lieliem burtiem rakstīts „Izlem ĢMO likteni Latvijā! Piedalies aptaujā!” (pats banneris redzams labajā pusē). Nez cik daudz no mums nemaldīgi pateiks, ko gan nozīmē šis saīsinājums? Arī landing page virsraksts „Par vai pret ĢMO Latvijā” nesniedza atbildi. Tikai pašā tekstā izdevās atrast paskaidrojumu, kas tas ir – ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Esam tapuši gudrāki, tomēr ministrijai ieteiktu veidot saturu tādu, lai to saprastu iespējami plašas tautas masas.

Mēģinot iegūt vairāk informāciju par ĢMO, mani ceļi aizved uz preses relīzi par šo aptauju, kurā ir arī iekļauta informācija “Tādēļ aicinām jūs piedalīties interaktīvajā balsojumā un izteikt savu viedokli attiecībā uz ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijā.” Preses relīzē nekur nav norādīts, kur tieši tas ir izdarāms – ja vēlas, lai cilvēki, piemēram, izlasot rakstu drukātā medijā var ātri atrast iespēju nobalsot, tad tas ir jānorāda arī preses relīzē un vēlams izveidot arī atsevišķu saiti, kuru viegli ir atcerēties un ievadīt.

Mazliet prātu jauc vēstule, kuru ir parakstījuši dažādi Latvijā pazīstami cilvēki, un tās nosaukums ir Vides ministra Raimonda Vējoņa vēstule par vai pret ĢMO Latvijā. Tā arī nevar saprast, kādu viedokli šī vēstule pārstāv un par ko šie cilvēki galu galā ir parakstījušies.

Kopsavilkumā vēlētos atbalstīt vēlmi un šo darbu, iesaistot auditoriju lēmumu pieņemšanā, viedokļa apkopošanā, tomēr būtu vēl iespējas izmantot sniegtās reklāmas (komunikācijas) iespējas, lai šo iespēju izmantotu efektīvāk. Saistībā ar ģenētiski modificēto pārtiku prātā vienmēr nāk fakts, kuru izlasīju kādā grāmatā, ka ģenētiski modificējot lašu īpašības tas eksperimentu rezultātā mainīja krāsu no veselīgi sārtas uz zaļu.

Šo gadu laikā esmu pamanījis vien reizi, kad daudziem zināmais kāzu fotogrāfs (un ne tikai) Andrejs Zavadskis izpelnījās ievērību un viņa foto tika izvirzīts kā Image of the week (ja atmiņa neviļ). Pašam neizdevās atrast Andreja profilu Istockphoto, varbūt kāds  zina viņa portfeļa adresi.

Papildināts: Paldies Archijam – viņa raksts par Andreja Nedēļas bildi un šeku reku arī saite uz Andreja portfeli iekš Istockphoto.