Kā jau minēju Latvijas internetā arvien aktīvāk parādās dažādi sludinājumi ss.lv, reklama.lv, draugiem.lv domu biedru grupās, kuros tiek piedāvāti starpniecības pakalpojumi aviobiļešu iegādei ar ievērojamām (parasti 30-35%) atlaidēm, protams, ir arī pavisam graujoši piedāvājumi, piemēram, 200 mārciņu Ryanair dāvanu karti par 50 Ls (no ss.lv)!

Krāpniecības shēma

No kurienes gan rodās šādi lieliski piedāvājumi – izskaidrojums ir pavisam vienkāršs: tiek izmantotas zagtas maksājumu kartes, to pieejas kodi, lai veiktu pirkumus Internetā un Ryanair ir tikai viens no tirgotājiem, kurš cieš no šādiem noziedzīgiem pirkumiem. Uz “pasūtītāja” vārda tiek iegādātas biļetes vai dāvanu kartes (vouchers), apmaksa tiek veikta ar svešu naudu un starpniekam jūs samaksājat savu naudu, tādā veidā viņi var “atmazgāt” savu nelikumīgi iegūto naudu. Agri vai vēlu datu zādzība nāk gaismā un tad notiek izmeklēšanas darbs, lai veiktu izpēti par maksājumiem, kuri veikti ar nozagto kredītkarti. Tālāk jau pie šiem maksājumiem parādās jūsu vārds. Pēc biļetes “iegādes” tālākie notikumi var raisīties dažādi:

1) labākajā gadījumā jums paveicās un izdodas izsprukt cauri, veiksmīgi izlidot un arī pēc tam seku nav. Ir veiksminieki kam šādi paveicas, bet tomēr visbiežāk rodas nopietnas problēmas.

2) Ryanair uzzina par jūsu nelikumīgi iegādāto biļeti un iepriekš vai arī tikai lidostā paziņo, ka jūs nekur nelidosiet – biļete ir anulēta. Papildus visam esat iekļauts Ryanair melnajā sarakstā – turpmāk aizliegts izmantot šīs aviokompānijas lidojumus. Īpaši sarežģīta situācija ir gadījumos, kad tas notiek ārpus mītnes zemes, piemēram, gatavojoties lidot mājās no Kanāriju salām. Nākas meklēt citas aviokompānijas piedāvājumus, papildus maksāt par biļeti.

3) papildus iepriekš rakstītajam klāt var pievienoties arī nopietnāka līmeņa problēmas ar likumu – saskarsme par policiju, skaidrošanās ar banku u.c.

Vēlreiz pārlasot šos iespējamos variantus, es domāju, ka katram pāries jebkāda vēlme “ietaupīt” uz biļetēm šādā veidā. Visdrošāk ir neļauties šim kārdinājumam, bet gan uzlabot savas prasmes aviobiļešu meklēšanā, vaicāt padomu kādā no forumiem, izmantot skyscanner.net un citas Internet sniegtās iespējas. Atgādināšu, ka Ryanair mājas lapa Ryanair.com ir vienīgā mājas lapa, kur tiek tirgotas Ryanair aviobiļetes, jo tāda ir viņu politika – iztikt bez starpniekiem. Kā klasika aviobiļešu forumos ir kļuvis šis jau gadu vecais raksts “Labāk nelidot pa lēto”.

Aviobiļešu iegāde “no rokas”

Dažkārt nākas saskarties ar sludinājumiem, kurās tiek pārdotas „godīgi” iegādātas aviobiļetes, tomēr tiek noklusētas vai nezināšanas dēļ nepiemin, neizvērtē pirms sludinājuma ievietošanas reālās izmaksas pircējam. Vārda maiņa maksā lielu naudu (piemēram, ryanair vārda maiņa vienam pasažierim vienam lidojumam ir 100 eiro), tādēļ visbiežāk ekonomiski neizdevīgi ir iegādāties biļeti no rokas. Gadījumos, kad vajag nokļūt, piemēram, Londonā, bet biļete vajadzīgajā laikā maksā dārgāk kā var atļauties, vajag ņemt palīgā Skyscanner.net meklētāju un meklēt variantus ar pārsēšanos. Parasti lētāko risinājumu atradīsiet lidojot savienotā reisā caur Skavstu vai Tamperi. Pirms izmisumā meklēt un pirkt biļeti ar sludinājumu palīdzību, vajag rūpīgi izvērtēt iespējamās alternatīvas.

Kārtējo reizi nākas aicināt cilvēkus informēt un brīdināt citus cilvēkus, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus, kritiski izturēties pret šādiem piedāvājumiem. Biznesā nekas nekur tāpat vien no zila gaisa nerodas, tādēļ arī daži veiksmes stāsti ar lētākām biļetēm var beigties ar pavisam nelāgu iznākumu. Forumos lasītais liecina, ka visbiežāk uz šo iekrīt tieši cilvēki no reģioniem, kuri vēlas ietaupīt un mazāk uzmanību pievērš aviobiļešu iegādes kārtībai. Īsti vietā būs teiciens – skopais maksā divreiz.

Ceru, ka blogs aizpildīs kaut daļēji to praktiskās informācijas vakuumu, par ko tūrisma forumos sūdzas tūristi, kuri ierodas vai tranzītā brauc caur Latviju. Divi raksti mani uzrunāja un ceru, ka šāda rakstu sērija arī turpināsies tālāk:

• Tips and tricks for biking in and around Riga
• Five tips for surviving longer-than-expected transit at the airport

Arī jaunais tūrisma portāls LiveRiga.com cenšās pasniegt praktisku informāciju, bet tās vērtību neesmu vēl rūpīgi izpētījis.

AirBaltic ar netveramu ātrumu veido arvien jaunus lidojumu maršrutus, bieži vien jādomā un jāmeklē, kur gan tādas pilsētas atrodās. Varbūt blogā vēlāk būs arī informācija par šiem mazāk zināmajiem galamērķiem, ko tur sadarīt, jo paredzu, ka arvien populārāki kļūs mazie izbraukumi uz nedēļas nogali un tad būtu interesanti uzzināt, kaut kādu Top10 Airbaltic galamērķiem nedēļas nogalei. Iekrita acīs, ka blogu raksta kāds “dzīvs autors” (citāts – “especially true for plane geeks like me :)”), bet nekur neatrodu informāciju, kas padarītu šo blogu dzīvīgāku – informācija par autoru, kas viņš tāds ir, tas mazliet sašķoba bloga uztveri, vismaz man noteikti. Dzīvosim redzēsim – bloga rss ir pievienots manam Google reader un sekosim jauniem rakstiem.

Īsumā par Key Promotions piedāvājumu

Ierastā shēma ir vienkārša: jums zvana uz mobilo tālruni, piedāvā atbildēt uz dažiem jautājumiem par ceļošanu – tie mēdz būt dažādi: par atpūtu, izdevumiem, ceļošanu. Vēlāk paziņo, ka jūsu aizpildītā anketa piedalīsies izlozē. Pēc kāda laika atkal zvans un šoreiz jau inform, ka jūs esat viens no veiksmniekiem un aicina jūs uz prezentāciju, kur notiks arī galvenā loterija. Kā laimests tiek solīts televizors, kā arī visiem dalībniekiem dāvanas (par to visu vēlāk). Grūti spriest, kādēļ viņi uzstāj uz to, lai ierastos vēlams pāris kopā – laikam cenšās uzreiz pierunāt pāri.

Šīs prezentācijas notiek cienījamās viesnīcās, bet apkārt klejo stāsti, ka notiek arī citviet. Prezentāciju galvenais mērķis ir pārdot “time-share” (tiesības uz noteiktu laiku izmantot īpašumu – faktiski tā pati nozīme kā “īrēt”) iespēju Tenerifē (Kanāriju salās), piedāvājuma piemērs – 420 Ls četriem cilvēkiem 7 dienas pieczvaigžņu viesnīcā bez brokastīm. Piedāvājums ir vilinošs, bet tāds viņš ir tikai cilvēkiem, kuriem ir pirmā saskarsme ar viesnīcām, turklāt lielākais klupšanas akmens ir līgums, kura parakstīšana ir galvenais prezentācijas mērķis. Līgumā daudzi punkti ir ļoti nekonkrēti, līgums kopumā vairāk aizstāv “Key promotions” intereses, piemēram, viesnīcas tiek nosauktas par augstākās klases – bet šāds teiciens ir viegli stiepjams. Par prezentācijas izlozes gaitu un tās balvām ir pietiekami daudz stāstu – pulksteņi visiem un “slavenais” televizors kā galvenā balva, kuru neviens nav redzējis.

Galvenās lietas, kuras vajadzētu ņemt vērā

Pirmā un galvenā lieta – neparakstiet neko uz vietas. It sevišķi emocionāli cilvēki, ja arī ir aizgājuši uz prezentāciju, esiet kritiski pret piedāvājumu, rūpīgi izvērtējiet visus par un pret.

Cilvēku atsauksmes liecina, ka visbiežāk sākotnēji solītā viesnīca tiek mainīta uz zemāku un tā vairākas reizes, līdz beidzot ierodoties, tiek novirzīti uz pavisam citu viesnīcu. Turklāt esot noteikums, ka viesnīcā jāiečekojas piektdienā! Līgums nosaka, ka viesnīcu datumi tiek noteikti abpusēji vienojoties, tātad salāgot lētas aviobiļetes un atbilstošus viesnīcas datumus varētu būt liels izaicinājums.

Tieši augstāk minētā iemesla dēļ, ja vēlas ceļot ekonomiski, tad pirmais solis ir lēto aviobiļešu iegāde un pēc tam atrast atbilstošu viesnīcu. Ekonomiski ceļotāji nelidos turp sezonā, tad arī viesnīcu cenas ir visaugstākās. Viesnīcu meklētājā Hotelscombined, izvēloties galamērķi un norādot datumus, kad aptuveni lidot, var saprast, kāda ir reālā situācija, cik maksā viesnīcas konkrētajā laikā.

Solīts makā nekrīt – tā var raksturot daudzas lietas prezentācijā, piemēram, solītās ekskursijas uz nacionālo parku, pērļu fabriku un sagaidīšana lidostā līgumā nav paredzētas.

Izvēloties Kanāriju salas, kurās tūrisma sezona valda teju visu gadu, ne-vasaras mēnešos viesnīcu/apartamentu cenas ir ievērojami lētāk, noteikti var piemeklēt sev piemērotu viesnīcu, nevis piespiedu kārtā dzīvot Key Promotions viesnīcā. Jāņem vērā, ka tā saucamā “aģentūra” nodrošina tikai viesnīcu. Ja vēlaties drošu ceļojumu, tomēr ceļojumu plānošana internetā nav jūsu stiprā puse, iesaku izvēlēties kādu no ceļojumu aģentūrām kā Impro, Kolumbs, Latviatours, kuras gadu laikā ir pierādījušas savu spēju apkalpot tūristus augstā kvalitātē. Pēdējie notikumi ar vulkānu parādīja, kurām firmām reputācija ir svarīgāka par īslaicīgiem zaudējumiem.

Tūrisma firmām ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts. Key promotions oficiāli tiek uzskatīta par mārketinga kompāniju, attiecīgi viņa nemaz nedrīkst šāda veida darbību veikt un juridiski nenes atbildību, ja kaut kas no solītā netiks īstenots. Jāņem vērā, ka atrodoties vairākus tūkstošus kilometrus no mājām, problēmu gadījumā jums pašiem ir jābūt spējīgiem atrisināt problēmas, ja tādas rodas. Ja jums draugi ir palīdzējuši rezervēt, plānot ceļojumu, vienojieties, ka problēmu gadījumā varat vērsties pie viņiem. Ceļojuma laikā varat sargāt un nodrošināt sevi paši vai arī paļauties uz uzticamu tūrisma aģentūru.

Vienpusējas līguma laušanas gadījumā klientam ir jāmaksā vairāk kā 300 eiro soda nauda. Pērnā gada decembī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka Key promotions jāsniedz iespēja klientiem 14 dienu laikā atteikties no līguma bez soda naudas un zaudējumu atlīdzināšanas. Mediji ziņo, ka šo PTAC rīkojumu uzņēmums klaji ignorē.

Nobeiguma vietā

Taisnības labad jāpiezīmē, ka internetā ir arī dažādas atsauksmes, kurā cilvēki atzīst, ka pakalpojums viņus apmierinājis. Patiess prieks par viņiem, bet jebkura starpniecība (prezentācijas, algas, mārketings) kaut ko maksā, tādēļ pastāv iespēja to pašu pakalpojumu iegādāties lētāk pa tiešo no viesnīcām. Neļausim sevi un sev tuvos šādiem kantoriem kā Key promotions/Vision marketing apmuļķot, piedāvājot apšaubāmas kvalitātes tūrisma produktu. Nepaļaujieties tikai uz prezentācijā minēto informāciju, pavaicājiet Google par Key promotions – iegūsiet daudz un dažādu informāciju, kuru izvērtēt. Kā alternatīva pastāv plānot ceļojumu pašam vai uzticēties tūrisma aģentūrai, tādējādi ietaupot finanšu līdzekļus un nervus. Ja Kanāriju salās vēlaties izbaudīt sauli un laiku pavadīt pie baseina, tad tā vietā iesaku labāk Turciju vai Ēģipti, ceļojumu papildinot ar ekskursijām. Kanāriju salas ir daudz vērtīgākas, lai pavadīt laiku tikai viesnīcā.

Ja atmetam negatīvo pusi (plaģiātisms un līdzīgas lietas), tad šī ir vēl viena oriģināla mārketinga mājas lapa, kurā var ik pa laikam ieskatīties un pakavēt laiku apdomājot, cik oriģinālas un mazāk oriģinālas reklāmas cilvēki ir spējīgi izdomāt un pat realizēt! Zemāk ir tikai daži piemēri, kuri man patika. Katrs pats var atrast savus favorītus, jo izcilu piemēru tur netrūkst.

• Not a victory for originality
• Money Back
• Fresh veggies, not so fresh idea
• Zoom x12

Latvijas internetā sargsuņa funkcijas reklāmas kvalitātē izpilda slikto reklāmu ķērāji jeb kustība pret sliktu reklāmu Badad.lv Šajā lapā, salīdzinot ar augstāk minēto franču lapu, nav salīdzinātas reklāmas, bet gan vienkārši asi un mazāk asi komentētas. Protams, arī labi, bet nav ne uz pusi tik labi un oriģināli. Labi, labi – badad.lv ir labojies un piedāvā arī kaut ko labu, ne tikai kritiku. Labajam ir veltīta pat atsevišķa sadaļa Latvijas un pasaules labo reklāmu piemēriem, atliek vien cerēt, ka kādu dienu labo Latvijas reklāmu skaits šajā sadaļā pāraugs pasaules reklāmas.

Citi šī bloga raksti par reklāmas tēmu:

Pump it up! (BelgaCom reklāma)

Reklāmas manipulācija 14,99 eiro vērtībā

Līdz ar biznesa procesu vadības konsultāciju uzņēmuma DigitalMind aktivitātēm internetā (vebināri un twitter @DigitalMind_lv), pamanīju, ka viņu pārstāvētā kompānija IDS Scheer piedāvā jaunu bezmaksas programmu Aris Express, kas ir lielā ARIS mazais brālītis. Par šo tēmu DigitalMind rīkoja arī websemināru jeb vebināru, tā video ierakstu ir iespējams noskatīties DigitalMind mājas lapā sadaļā Vebināri. (Par vebināriem rakstīju iepriekš, toreiz arī saistībā ar DigitalMind) Vebināra ieraksta priekšrocības ir iespēja to noskatīties sev izvēlētā laikā, ieturēt pauzi brīžos, kad pašam gribās izmēģināt programmu darbībā.  Konkrētā prezentācija sniedz īsu, kodolīgu ieskatu programmas iespējās, protams, ka katram lietotājam šīs vajadzības atšķirās un arī pieredze ar līdzīgām programmām ir dažāda, tādēļ vislabāk uzreiz arī pašiem uzinstalēt un, vebināra skatoties, pašiem uzreiz mēģināt līdzi.

Aris express pielietojums ir plašs, piemēram, biznesa procesu modelēšana, organizācijas diagrammu zīmēšana, IT infrastruktūra, sistēmu dokumentācija u.c. Visbiežāk strādāju ar BPMN notāciju, tādēļ man ir būtiski, lai programma to atbalsta un Aris Express to dara. Programmā iekļautie paraugi ļauj sākotnēji labāk saprast, ko programma ir spējīga un šajos piemēros var brīvi paspēlēties ar sagatavēm , izmēģināt programmas sniegtās iespējas. Gatavas modeļu daļas ļauj ātri veidot no sagatavēm jaunus modeļus, piemēram, ja bieži nākas modelēt paralēlus procesus, tad šādu shēmu var izveidot un saglabāt, lai turpmāk ērti izmantotu. Patīkama iespēja ir importēt Visio failus, lai tos nevajadzētu pārzīmēt pilnībā, bet tikai daļēji pielabot jaunajā vajadzībām. Programmas negatīvā puse ir tā darbība JAVA vidē, tādēļ tā uz vecākiem datoriem sākotnēji ielādēsies ilgāk, bet darbības ātrumu vēlāk darbojoties tas īpaši neietekmē.

ARIS Express varētu būt noderīga programma arī studentiem, kuri tikai sāk modelēt dažādus procesus, plānot kvalitātes vadības sistēmas u.c. Kārtīgi apgūstot šo programmu, tālāk jau var izmēģināt mazliet sarežģītākās bezmaksas modelēšanas programmas, kurām bieži vien saskarne nav intuitīva, tādēļ vajag krietnu devu pieredzes, lai varētu ar dažādām modelēšanas notācijām strādāt. Rakstot šo rakstu, uzzināju, ka ir iznākusi arī jaunāka ARIS express 2.1 versija, tātad jaunas iespējas, nāksies atlicināt laiku, lai iepazītu jaunumus, vienlaikus arī priecē, ka programmu attīsta, tas nozīmē, ka, lai arī bezmaksas produkts, to uztver nopietni un perspektīvi.

Tiem, līdz kuriem ziņa vēl nav atnākusi, var pasmieties/paraudāt par kārtējo izdomas bagāto ideju šajā LETA/LETA Video rakstā, kas publicēts TVnet: Pārpublicējot video no YouTube, dabū pa kaklu no AKKA/LAA (īpaši sajūsmina ziņas virsraksts). “Kārše informēja, ka ir sāktas sarunas ar “YouTube” par to, lai viņu darbība Latvijā tiktu licencēta.” – pats video ievietotājs var aizsargāt savas tiesības, norādot, kurā valstī šo video var rādīt un kur nē. Kādēļ vēl ir vajadzīgas kaut kādas mistikas licences? Gribot negribot jāvelk paralēles ar vēl kādu vārdā nenosauktu Latvijas institūciju, kura pēdējā laikā izdomā arvien jaunas represijas un spēka paņēmienus, lai max izspiestu naudu ar saviem samazinātajiem resursiem.

Varbūt atgriezīsimies kā senos laikus pie iframe? Liksim lapu lapā – ciku caku? Vai arī tad varētu piesieties, ka savā lapā es attēloju citu lapu? Saldajā ēdienā lasīt Aigara ierakstu par viņa saskarsmi ar AKKA/LAA.

Vakar pārsteidza reklāmas banneris diena.lv mājas lapā, kurā lieliem burtiem rakstīts „Izlem ĢMO likteni Latvijā! Piedalies aptaujā!” (pats banneris redzams labajā pusē). Nez cik daudz no mums nemaldīgi pateiks, ko gan nozīmē šis saīsinājums? Arī landing page virsraksts „Par vai pret ĢMO Latvijā” nesniedza atbildi. Tikai pašā tekstā izdevās atrast paskaidrojumu, kas tas ir – ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Esam tapuši gudrāki, tomēr ministrijai ieteiktu veidot saturu tādu, lai to saprastu iespējami plašas tautas masas.

Mēģinot iegūt vairāk informāciju par ĢMO, mani ceļi aizved uz preses relīzi par šo aptauju, kurā ir arī iekļauta informācija “Tādēļ aicinām jūs piedalīties interaktīvajā balsojumā un izteikt savu viedokli attiecībā uz ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijā.” Preses relīzē nekur nav norādīts, kur tieši tas ir izdarāms – ja vēlas, lai cilvēki, piemēram, izlasot rakstu drukātā medijā var ātri atrast iespēju nobalsot, tad tas ir jānorāda arī preses relīzē un vēlams izveidot arī atsevišķu saiti, kuru viegli ir atcerēties un ievadīt.

Mazliet prātu jauc vēstule, kuru ir parakstījuši dažādi Latvijā pazīstami cilvēki, un tās nosaukums ir Vides ministra Raimonda Vējoņa vēstule par vai pret ĢMO Latvijā. Tā arī nevar saprast, kādu viedokli šī vēstule pārstāv un par ko šie cilvēki galu galā ir parakstījušies.

Kopsavilkumā vēlētos atbalstīt vēlmi un šo darbu, iesaistot auditoriju lēmumu pieņemšanā, viedokļa apkopošanā, tomēr būtu vēl iespējas izmantot sniegtās reklāmas (komunikācijas) iespējas, lai šo iespēju izmantotu efektīvāk. Saistībā ar ģenētiski modificēto pārtiku prātā vienmēr nāk fakts, kuru izlasīju kādā grāmatā, ka ģenētiski modificējot lašu īpašības tas eksperimentu rezultātā mainīja krāsu no veselīgi sārtas uz zaļu.

Problēma slēpjas tajā, ka skaidrojošie materiāli ir pieejami vairāk svešvalodās, bet latviski mazāk. Tādēļ mani patīkami pārsteidza otrdienas laikrakstā „Diena” jaunā sadaļā „Tehnoloģijas” un tajā publicētais raksts „RSS – tavi informācijas aģenti”: vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā ir izklāstīts, kas ir RSS un ko tas ziemā ēd. Šodien ir parādījusies arī elektroniska raksta versija un varu ar to padalīties. Ceru, ka šis raksts informēs arī lietotājus, kuri ikdienā mazāk izmanto Interneta sniegtās iespējas un pavērs jaunu horizontu Interneta apvāršņos

Brīdī, kad praksē pārliecinies par RSS izmantošanas ērtību, sāc krāt RSS avotus un to pārvaldība kļūst sarežģīta. Pats esmu kļuvis par lielu Google Reader piekritēju un esmu pārmigrējis no FireFox spraudņa Sage RSS uz Google lasītavu, jo tas man sniedz iespēju jebkurā vietā un laikā apskatīt savu jaunāko ziņu lentu. Būtiski atvieglo iespēja šīs RSS barotnes sakārtot pa mapītēm. Manā skatījumā saistošakās ziņas (īpaši atlasītas) no manas Google reader krātuves varat lasīt gan bloga sadaļā „Iesaku izlasīt” (labajā pusē), gan caurskatīt pilnu sarakstu. Zinu jau zinu – katram cilvēkam ir savs īpaši mīļais RSS lasītājs, es savu izvēli esmu izdarījis. Iepriekš mēģinātie NetVibes neiekaroja manu uzticību lietošanas (maz)ērtības dēļ.

Vebinārs ir interneta komunikācijas forma – seminārs, konference vai apspriede, kuras galvenā priekšrocība ir iespēja auditorijai veidot virtuālu dialogu ar lektoru – nosūtīt un saņemt ziņas, kā arī apspriest vebinārā pieejamo informāciju.

Atzīšos, ka esmu vairākas reizes skatījies jau notikušus webinārus, tomēr vienīgo reizi, kad biju reģistrējies Adobe notikumam, plāni mazliet pamainījās, paliku ar garu degunu. Šoreiz laikus pieteicos un ceru, ka Halovīna priekšvakarā nekas man nepatraucēs piedalīties ‘vebinārā’ – to gan drīzāk nodēvētu par internet semināru. Preses relīzē izklāstīts, par ko šajā internet seminārā tiks stāstīts – tēma ir gana aktuāla un arvien vairāk iespiežas vadības teorijā un galvenais praksē.

Digital Mind organizētā vebināra tēma ir ieskats biznesa procesu vadībā. Biznesa procesu vadība ir organizācijas vadības pieeja, kuras viens no uzdevumiem ir panākt organizācijas produktivitātes pieaugumu un samazināt resursu patēriņu. Vebinārā tiks apskatīta biznesa procesu vadības būtība un IDS Scheer references modelis biznesa procesu vadības realizēšanai.

Šoreiz izmantošu iespēju apgūt zināšanas gan internet semināra (webinar), gan procesu vadības lietās. Aicinu arī citus, kuri ir iesaistīti procesu vadībā un vēlas iegūt jaunu informāciju par šo tēmu, piedalīties. Nekur nav minēts, kas tieši vadīs šo pasākumu, tomēr pieļauju, ka tas būs DigitalMind vadītājs Rinalds Sluckis. Viņa blogā iekš nozare.lv var atrast vairākus noderīgus rakstus, kurā autors izklāsta gan savu redzējumu, gan arī konkrētus piemērus biznesa procesu pārvaldības risinājumiem. Būsim reāli – ieviest Aris un līdzīgu programmatūru uzņēmumā ir liels notikums un reti kuram tas ir pa spēkam. DigitalMind paveikto darbu saraksts nav kādu laiku atjaunots, bet visvairāk interesētu ieviesto projektu ilgtspējība šajos uzņēmumos un valsts institūcijās, kuri to jau ir ieviesuši. Šis būtu jautājums, kuram atbildi vēlētos arī sadzirdēt. Pietiekami daudz ir piemēru no ārvalstu pieredzes – bet patriotiskā garā domājot, interesē mūsu pašu veiksmes un neveiksmes.

Tikai pēc šī internet semināra varēsim pārliecināties, vai piepildīsies Rinalda teiktais, ka “vebinārs ir demokrātiska iespēja ikvienam interesentam iegūt populārzinātnisku skaidrojumu, kas ir biznesa procesu vadība, kā tā darbojas, kā arī ar ko būtu jāsāk, pilnveidojot sava uzņēmuma darbību.” Rīkotāji saka, ka šis ir pirmais publiskais internet seminārs – varbūt kādam ir citi piemēri, kuri ir īstenoti publiski Latvijas internet tīmeklī?

Galvenā identitāte – logo

Kopumā salīdzinot veco un jauno šīs bankas logo, jāsaka, ka jaunais logo un bankas stils kopumā ir zaudējis košās krāsas, kuras izcēla bankas dinamiku, attīstību. Jaunais oranžais logo uz melnā fona ar ozola simboliku bankas tēlu pārveido kā tradīcijām bagātu, ar saknēm, vienlaikus tumšās krāsas rada drūmu noslēgtības sajūtu. Neesmu novērojis jaunās bankas stilu dažādos grafiskajos materiālos, tomēr, ja mājas lapas stilistika tiks izmantota arī izdales materiālos, tad tie zaudēs to pievilcību un korporatīvo stilu, kādu Hansabanka šo gadu laikā bija sasniegusi. Neko darīt – mātes bankas korporatīvais stils dara savu, nākas dancot līdzi un zaudēt iepriekš pulēto Hansabankas dizaina identitāti.

Jaunās mājas lapas saturs

Mājas lapa diemžēl nav neko ieguvusi no mājas lapas zīmola maiņas – tikai zaudējusi.
Zaudējumu skaitā ir arī saites – labi, ka ne visas un dažām saitēm ir uzliktas atbilstošas pāradresācijas, tomēr man nepaveicās – par to tālāk. Manās rokās bija nokļuvusi reklāmas lapiņa no Hansabankas, kurā tieku aicināts piedalīties VISA maksājumu kartes loterijā un pirkumus vajag reģistrēt mājas lapas adresē: www.hansabanka.lv/visaloterija/. Diemžēl neveiksmīgi, jo mājas lapas sadaļa netika atrasta, arī mēģinājums nomainīt lapas sākumadresi uz swedbank.lv nesasniedza gaidīto. Man vajadzīgo atradu Swedbank.lv sākumlapā jaunumu sarakstā. Kā lapas uzturētājam rīkoties šādā gadījumā – pirmkārt, jau novērst problēmu saknē: izveidot svarīgāko saišu sarakstu un pie satura pārnešanas pārveidot šīs saites, lai lietotājs tiktu draudzīgi pāradresēts. Otrkārt, ieklausīties lietotājos arī pēc mājas lapas pārveides/pārvietošanas – izveidot kontaktformu, kurā varu ziņot par nepilnībām, kā arī sekot līdzi mājas lapas statistikai, kurā varētu redzēt, kuras saites tika pieprasītas, bet nedarbojās un šādā gadījumā tās izlabot.

Jau pirmajā brīdī spilgti acīs iekrīt sākumlapas banneris, kas kvalitātes ziņā līdzinās uzņēmumiem, kuriem ir mājas lapa – vizītkarte un reklāmas laikrakstā „Rīgas Santīms”. Bet .. mājas lapās iekšpusē neatradīsiet nevienu papildus banneri. Tas varbūt ir tikai pagaidām – man kā šīs bankas klientam būtu interesanti, ja jaunākie pakalpojumi un iespējas pašreklāmas veidā tomēr būtu izcelti. Lasīt jaunumu sarakstu – tā būtu alternatīva, bet cik tas ir auditorijai pamanāmi? Arvien nav ievietots RSS (SEB un Parex banka var palepoties – viņiem ir!). Jau ierasts lekcijās, kurās stāstu par mājas lapas satura veidošanu un noformēšanu, akcentēju to, cik kaitinoši ir atvērt saites uz ārējiem dokumentiem pamatlogā – šajā gadījumā bankas mājas lapā sadaļā noteikumi no izvēlnes piepeši atveras dokumenti pdf formātā un šai pašā logā. Brīdī, kad esmu atskārtis, ka šī informācija tomēr nav tas, ko es meklēju, aizveru logu un esmu prom no mājas lapas.

Pagātnes sabiedrisko attiecību veiksmes kripata

Kā labu sabiedrisko attiecību piemēru komunikācijas īstenošanai mājas lapā vēlētos izcelt sadaļu „Iepazīsimies!“, kurā esošie darbinieki sniedz informāciju par savu darbu, atspoguļo uzņēmuma kultūras vērtības, personāla politiku. Šī informācija ir ļoti noderīga potenciālajiem darbiniekiem, lai izvērtētu uzņēmuma ikdienas darbību, darba apstākļus. Palūkojoties uz šo piemēru, mēs katrs varam uzdot sev jautājumu – cik mūsu uzņēmums ir atvērts iespējamajiem darbiniekiem, kāds veidojas uzņēmuma tēls viņu acīs par jums, vai viņi ir gaidīti? Hansabanka ir īstenojusi atvērtu komunikāciju neformālai saziņai ar savu mērķauditoriju – precīzi un mērķtiecīgi realizēta.

Pāragri vērtēt, neskaidra nākotne

Swedbankas zīmola nomaiņu un komunikāciju ļoti vētīt un analīzēt ir pāragri, tomēr pirmie šī plāna soļi jau ir paveikti un ieteiktu Hansa..atvainojiet, Swedbankas mārketinga/komunikāciju speciālistiem vairāk pievērst uzmanību tam, lai iepriekš izveidotais Hansabankas augstais līmenis komunikācijā tiktu noturēt un attiecīgi auditorijas gaidas pret šīs bankas pārņēmēju (jauno īpašnieku) nesagrūtu kā kāršu namiņš. Jācer, ka to sapratīs un komunikācijas nozīmi novērtēs arī uzņēmuma vadība, lai piešķirtu bankas tēlam dinamiku un attīstību, kas vismaz manās acīs ir kritusies un zudusi. Turklāt pēdējo dienu notikumi ar baumām, finanšu krīze pasaulē un Latvijā veido papildus izaicinājumus zīmola nomaiņai tieši tagad un veiksmīgi to turpināt līdz nākamā gada vasarai.

English version of my website (powered by Google Translate)

Auch für meine Deutsche Freunde (Webseite Übersetzung)

Tiem, kuriem Google Translate ir pirmā dzirdēšana un redzēšana, iesaku šo lietu atcerēties un aktīvi izmantot. Īpaši noderīgi tas ir reizēs, kad nākas skatīt mājas lapas, kuru valoda ir ļoti maz saprotama, piemēram, spāņu. Jā, protams, tulkošanas robotam ir augt un augt, ikkatrs no mums var to uzlabot, tomēr tā ir laba iespēja izmantot tehnoloģijas, ja piepeši kādu saturu vajag vismaz saprotamības līmenī iztulkot. Jāpiezīmē, ka tulkotas mājas lapas pārlūkošana arī ir ļoti ērta, jo salīdzinoši zibenīgi mājas lapa tiek iztulkota (zibenīgi, ja salīdzinam alternatīvas: darbs ar vārdnīcu). Jāsaka, ka šoreiz atkal esam priekšā igauņiem – jo igauņu valoda tulkojamo valodu sarakstā nav. Lietuvieši var priecāties mums līdzi, jo arī viņiem ir šī lieliskā iespēja izmantot Google pakalpojumus.

Latvijā bieži nenākas sastapt labus vīrusa mārketinga paraugus, tādēļ arī ar Latvijas mārketinga vīrusiem neslimojam – bet visdrīzāk tas ir pagaidām, jo līdz ar radošo ideju pieaugumu arī mēs ikdienā saņemsim vīrusu veidā nodotus reklāmas vēstījumus. Viens no tiem pie manis atklīda pavisam nejauši, bet ar interesi noskatījos līdz galam. Šoreiz uzslavas Bite mārketinga idejai kā interesantā veidā reklamēt savu BiFri produktu.

Kā mēs apturējām laiku Stacijas pulkstenī no Vimeo.

Kā liecina statistika, tad šis video pagaidām ir skatīts vien 92 reizes, bet pieļauju, ka skaitlis augs. Šī ir mārketinga daļa, kura dzīvos savu dzīvi Internetā un maz ticams, ka mēs to redzēsim kādā no tradicionāliem medijiem. Uzslava šīs reklāmas autoriem par interesanto piegājienu. Atliek vien uzdot jautājumu – kas gan tas ir par video redzamo pulksteņa mehānismu?

Semināra mērķis ir parādīt kā jaunās tehnoloģijas fundamentāli var mainīt mūsu ikdienu un kādas iespējas tās piedāvā uzņēmējiem, piesaistot jaunus klientus un popularizējot savus produktus vai pakalpojumus.

Semināra programma (Rīgā) liecina, ka galvenie runātāji būs Zigurds Zaķis un Rolands Laķis. Abi augstas klases savas nozares speciālisti, kuriem noteikti būs daudz interesanta ko pastāstīt. Dalībnieku reģistrācija notiek LIAA mājas lapā. Ceru, ka lektori spēs praktiski parādīt ne tikai gala rezultātu, bet arī attaisnos programmā minēto: „Tiks sniegti praktiski padomi un demonstrēts,  kā pašu spēkiem var izveidot elegantus reklāmas risinājumus” Tieši pārāk liels teorētiskais pamats ir daudzu semināru lietderības kritums, jo beigās semināra dalībnieki neiegūst praktiskas, reāli pielietojamas zināšanas. Paredzu, ka seminārā mazāk tiks apskatīti jautājumi, kas saistās ar mājas lapu tehnisko veidošanu, bet vairāk par internet tehnoloģiju izmantošanu kā komunikācijas rīku. Labi vien, ka tā – tehniskās izstrādes lietas vislabāk uzticēt profesionāliem izstrādātājiem, bet projekta virsvadību noturēt savās (pasūtītāja) rokās.

Tieši semināra programma bija sākuma punkts, lai uzzinātu, ka Zigurds raksta blogu, kurā galvenās tēmas ir mārketings, reklāmas un dažādi aizraujoši internet krikumi, piemēram, Internet 5000 dienas. Tumšos rudens vakaros noderīga lasāmviela.

Kā spilgtāko citātu vēlētos izcelt tieši šo:

Vai vispirms jābūt internetam vai prasmei ar to apieties?

– Protams, nevaram mācīties darboties ar internetu vai ar datoru, ja nav datora, nav interneta. Te kā pozitīvu piemēru gribu minēt valsts vienotā bibliotēku interneta tīkla izveidi, jo rezultātā visās publiskajās bibliotēkās ir pieejams internets, bezmaksas datori un ir bibliotekāri, kas gatavi sniegt konsultācijas par to izmantošanu. Tas ir ļoti liels solis informācijas sabiedrības attīstības virzienā.

Man tiešām patiess prieks par “Trešais tēva dēls” projekta attīstību un norisi, jo bez Latvijas lauki vēl ilgi dzīvotu informācijas pieejamības melnajā caurumā. Diemžēl jāatzīst, ka bez Geitsu fonda atbalsta šo lietu mēs sasniegtu gaismas gadu attālumā, jo Latvija nav spējīga saņemties un daļu naudas novirzīt tieši mūžizglītības jautājumiem. Mani priecē, ka bibliotekāri tiek apmācīti, jo viņi ir kā labs piemērs, ka dažādos vecumos var apgūt jaunās tehnoloģijas. Pašlaik atliek vien vēlēties intensīvu darbu, lai cilvēki apmeklē bibliotēkas un uzzina par to sniegtajām iespējām ne tikai uz papīra, bet reāli dzīvē.

Teju ikviens Latvijas blogotājs zinās par slaveno pirmo Latvijas bibliotēkas blogu-pionieri: Pārlielupes bibliotēkas blogs. Mani arvien sajūsmina šīs bibliotēkas vadītājas drosme un uzņēmīgums iepazīties ar šo jauno komunikācijas formu un pastāstīt arī citiem, kā norisinās šī informācijas sabiedrības projekta ieviešana konkrētā bibliotēkā. Tas man ir daudz saistošāk kā lasīt garlaicīgas reportāžas laikrakstos, portālos un citviet par to, kādu preses relīzi atkal ir sagatavojusi Kultūras ministrija.

Vēl mazliet liriska atkāpe – lai nejuktu terminu lietojums, pastāv gan informācijas sabiedrība, gan zināšanu sabiedrība. Vienkāršojot varētu izteikties, ka zināšanu sabiedrība ir informācijas sabiedrības nākamais solis, bet došu vārdu Wiki:

An information society is a society in which the creation, distribution, diffusion, use, and manipulation of information is a significant economic, political, and cultural activity. The knowledge economy is its economic counterpart whereby wealth is created through the economic exploitation of understanding.

the term Knowledge Society refers to any society where knowledge is the primary production resource instead of capital and labour. It may also refer to the use a certain society gives to information. A Knowledge society “creates, shares and uses knowledge for the prosperity and well-being of its people”.

Tā lūk. Pēdējā atziņa: ne-IT nozares žurnālistiem veikt šādas intervijas ir gan labi, gan slikti: labi, jo tad cilvēkam vienkāršā valodā var uzdot jautājumus un saņemt arī atbildes, bet slikti tas, ka brīžiem no nepietiekamas izpratnes veidojas negatīva attieksme par to, kā tiek plānotas un notiek lietas dzīvē.

Dziļāk izpētot izskatās, ka šī apmācību programma un tās izmaksas iekļauj sevī pilnu apmācības programmas izveidi (Excel, Word un citas programmas), tomēr skaidri redzams virziens Microsoft maksas produktu virzienā, ne vārda nepieminot par alternatīvu iespējām. Vārds “pārsteidza” laikam nebūtu īstais vārds, lai raksturotu manas izjūtas iepazīstoties ar “super” e-pakalpojumu “Kā izveidot jaunu mājas lapu” – ir pilnīgi skaidrs, ka paredzētajai auditorijai šāda apmācība būs nesaprotama un neskaidra. Ja tas ir plānots kā “pirmie soļi mājas lapu izstrādē”, tad tie visdrīzāk būs tikai daži soļi. Man kā pieredzējušam lietotājam šermuļi uzmetās jau pēc pāris minūtēm.

Nekādā veidā nesaprotu, kādēļ būtu parastam cilvēkam jāapmāca darbs ar MS Sharepoint mājas lapas izstrādei?? Prezentācijas saturs (veidotās mājas lapas paraugs) nudien izskatās tik nekvalitatīvi, ka nekas neliecina par to, ka šī prezentācija ļaus tās skatītājam izveidot atbilstošu mājas lapu. Nav brīnums, ka šādu apmācību dēļ cilvēki izveido graujošu mājas lapu un uzskata to par augstāko šedevru! Šodien Internets piedāvā tik daudzas iespējas vienkāršotā veidā izveidot kvalitatīvu mājas lapu! Bet nē – back to 90s! Cilvēkam teju ir labi jāpārzina HTML, lai varētu izveidot mājas lapu, turklāt Microsoft vidē. Kur gan parastais lietotājs iegūtu šo programmu? Vēl saprastu FrontPage, tomēr vienalga – tas nav nopietni piedāvāt e-pakalpojumu, kas balstās uz šo maksas produktu. Tā vietā varēja pastāstīt, kā izveidot sev blogu. Tas būtu lietotājam daudz vienkāršāk un ērtāk. Līdzās tam arī izstāstīt, kur un kā šo mājas lapu izmitināt.

Konkrētu piemēru patirzāsim

Prezentācijas sadaļa “Lapas ergonomisms” vai tomēr sadaļu “Lapas atvieglošana“? Izvēlēsimies pirmo.

Jauns terminu lietojums? Pareizāk būtu teikt Lapas lietojamība, tomēr autoram labpaticies izmantot ergonomisms, kas mežģās pat domās izrunājot to. Prezentācijas saturs iespārda – tā ilgst minūti un ir tikai audio stāstījums, ekrānā ir redzams tikai viens skats, kas attēlo mājas lapas failu koku. Uzmanību varam pievērst arī laikam, kad šī prezentācija ir tapusi: 23:49.

Izrādās, ka mājas lapas apmeklējums ir cilvēka instinkts: “Izvēloties dažādu elementu novietojumu mājas lapā, ir jāpadomā, kur lietotājs instinktīvi meklēs šos elementus un informāciju.” Acīmredzot ir sajaukts ar vārdu “intuitīvi”.

Prezentācijā izklāsta dažas vadlīnijas, kuras būtu noderīgas mājas lapas veidotājam, tomēr tās vislabāk būtu uzrakstīt tēžu veidā nevis audio stāstījumā, kur tās ir grūti izmantot (atcerēties un pielietot).

Savelkot galus

Es ceru, ka šī, manuprāt, milzīgā naudas izšķērdēšana nepaliks nepamanīta un par to arī tiks runāts turpmāk. E-pakalpojumi ir svarīga un vajadzīga lieta, tomēr šādi gadījumi grauj jebkādu ticību šo e-pakalpojumu izveides un izmantošanas lietderībai (ja tas prasa tik milzīgas izmaksas). Ja salīdzinām jaunizveidotos e-pakalpojumus izmaksu ziņā, tad redzam, ka, piemēram, pakalpojums Mani dati pašvaldībā ir 1/3 lētāks par apmācības programmas pakalpojumu. Ņemot vērā apmācības programmas kvalitāti (izvērtējot tieši mājas lapu izstrādi), var teikt, ka programma būtu ievērojami pārveidojama un uzlabojama, jo tomēr par šādu naudu rezultātam vajadzētu būt daudz labākam.