Līdzās RSS jautājumam atcerējos faktu, ka nesen atklātā jaunā Diena.lv daudzviet tika kritizēta par to, ka nav pieejams RSS, tomēr acīmredzot pašā sākumā viņiem bija svarīgākas lietas, ar ko tikt galā. Pašlaik ir publicētas un pieejamas daudz RSS barotnes: Bizness, Tautas balss u.c. Šobrīd norāde par to ir tikai acīgākajiem: pie pārlūkprogrammas adreses, varbūt arvien tas tiek testēts. Gribot negribot līdz ar RSS apskatu, nākas iedziļināties mazliet arī jaunajā Diena.lv. No pieredzes zinu, ka lielu projektu izstrāde un vadība ir smags darbs. Portāla izstrādātāji ir pelnījuši tikai labus vārdus par ieguldīto darbu un arī rezultāts manā skatījumā ir labs, tomēr ir dažas lietas, kuras vēlētos izcelt.

Klaiņojot pa Diena.lv, neizdevās atrast visus blogus vienkopus, tie ir paslēpti tagad zem sadaļām – varbūt nespēju atrast, bet kaut kur ir? Otrs ‘pārsteigums’ bija no galvenās navigācijas sadaļas TirgusDiena tiku aizmests uz pilnīgi citu mājas lapu, tomēr tai pašā logā, nekādas norādes par to, kā tikt atpakaļ uz Diena portālu. Nekas cits neatliek – poga Back. Man kā lietotājam ļoti nepatīk, ja no navigācijas izvēlnes piepeši ir brīnumi kā šis. It kā sīkums, bet šādas lietas mēdz sakrāties.

Par satura blokiem “Vērtētākie komentāri” un “Pēdējās lietotāju aktivitātes”: būtu interesanti redzēt statistiku, cik daudz cilvēki to izmanto, jo šie komentāri ir bez norādēm par rakstu (bez konteksta), tādēļ lielā mērā tā ir kā laimes spēle. Komentāru saites gan ved uz pašu rakstu, nevis uz pašu komentāru – tas mazliet savādi, jo tad vajadzīgais komentārs man pašam ir jāmeklē. Daudzviet komentārs it kā ir pievienots, rādās pie virsraksta komentāru skaits, tomēr pašus komentārus apskatīt neizdodas – varbūt notiek šo komentāru pārbaude? Vienlaikus pie Pēdējām lietotāju aktivitātēm tas parādās – mulsina.

Dikti netīk raksta lapas noformējums: bilde ir pa pusekrānu, aizsedzot ziņas virsrakstu. Pēdējais ir nākamais kritikas upuris – tas ir boldā un daudz par lielu. Šeit ieteiktu izvēlēties piemērotāku fontu par Tahoma – izmēģinām pielietot Arial vai Georgia failu un rezultātā redzam acij daudz tīkamāku tekstu, nevis masīvu melnas krāsas bloku. Raksta satura daļā labajā pusē redzams balts tukšums – nav skaidrs, kas tur bija paredzēts.

Mazliet tehnisks novērojums: Diena.lv mājas lapas ielāde (veroties ar FireBug) gan sākumlapās, gan iekšlapās ir aptuveni 50-58 sekundes. Ieteiktu mājas lapas izstrādātājiem pavērot šo faktu, jo daudzās statistikas sistēmas un ārējo resursu ielādes traucē normāli ielādēt lapas pamatsaturu. Tur noteikti ir darbs pie ielādes optimizācijas.

Daudzi autori (CooLynX, Uldis Zariņš, Maksims Berjoza, Arturs Mednis) jau paspējuši izteikt viedokli un piezīmes par jauno Diena.lv, neplānoti arī es mazliet ‘paķidāju’ (šķiet, ka šis vārds ieies folklorā tieši uz mājas lapu un blogu izvērtēšanu) šo resursu. Vienlaikus varu teikt, ka Diena.lv iet uz šo jauno Internet modeli – lietotāju/apmeklētāju veidots saturs līdzās žurnālistu saturam. Vismaz šo modeli viņi aktīvi cenšas veidot ar reklāmas kampaņas palīdzību – jāatzīst, ka vismaz manā redzējumā, viņi ir pirmie, kas šādu lietotāju iesaisti satura veidošanā reklamē tik plaši.

Dzīvosim un redzēsim, kā attīstīsies projekts, tomēr viens ir skaidrs – neviena cita nozare neattīstās tik strauji kā Internet mediji un Internet tehnoloģijas kopumā. Baisi, ne tā?

Par šī pasākuma mērķi un būtiskāko vislabāk spēj izskaidrot web izstrādes front-end guru Kārlis (pelēkais.lv) savā rakstā “9. aprīlis – CSS Naked Day“. Vēlētos izcelt, manuprāt, svarīgāko, kas ļoti labi paskaidro šīs akcijas nozīmi:

Šajā dienā ir iespēja cilvēkiem pierādīt tīmeklā standartu spēku un muskuļus – to, ka lapa bez visiem cēesesiem-šmesesesiem, džavaskriptiem un stilīgām background bildēm ir ne tikai aplūkojama, bet gandrīz tikpat viegli lietojama. CSS tikai papildina funkcionalitāti un lietojamību.

Pārāk bieži dizains un stils pārņem pašu svarīgāko – saturu, informāciju, vēstījumu, kas ir ievietots mājas lapā. Dizains nereti kļūst par primāro mājas lapas elementu, ar uzstādījumu, lai izskatās labi un smuki, aizmirstot par būtiskāko – komunikācija ar mērķauditoriju, kurai šī lapa ir radīta, nevis vienkārši savam priekam – cik gan glīta lapa mums ir izdevusies.

Nu ko, tautieši, šodien pa pliko!

The Usability Body of Knowledge project is dedicated to creating a living reference that represents the collective knowledge of the usability profession. Such a collection of knowledge for the usability profession will necessarily be broad and inclusive in scope, because our profession is inherently multidisciplinary and draws on a wide range of other practices.

Šīs mājas lapas galvenais ieguvums ir informācijas plašums, jo to ir papildinājis plašs autoru kolektīvs, ļoti daudz atsauces turpmākai informācijai. Šīs nozares grāmatām ierasts ir viena vai dažu autoru skatījums uz lietojamību un vienā grāmatā padziļināti aptvert visu plašo lietojamības lauki ir neiespējami. Tādēļ īpaši novērtēju šajā mājas lapā atrodamo praktisko zināšanu klāstu. Visbiežāk grāmatās tiek rakstīts par to, ka lietojamība ir ļoti svarīga un nozīmīga, tomēr jautājums KĀ? bieži paliek neatbildēts. Ar prieku varu secināt, ka šeit nav tas gadījums – piemēram, lietojamības metodes ir ne tikai aprakstītas, bet apraksts ir papildināts ar praktiskām zināšanām, kā to izmantot, kā izvērtēt tās priekšrocības un trūkumus, atrast piemērotāko metodi, ar ko strādāt – skatīt: heuristic evaluation.

Nozares profesionāļi ir paveikuši lielu un noderīgu darbu – jau paveikto var izmantot, negaidot šīs grāmatas/internet lapas gala versiju, kura tomēr tik ātri gan dienasgaismu neieraudzīs. Kamēr gaidām lietojamības body of knowledge (necentos tulkot, lai nejauktu galvu), ieskatam piedāvāju iepazīties un izmantot citu nozaru BoK.

• Body of Knowledge on Quality Management
• Guide to the Enterprise Architecture Body of Knowledge (draft versija)
  
• Marketing Research Core Body of Knowledge
• The PDMA Body of Knowledge
• Project Management Institute (PMI) – Guide to the Project Management Body of Knowledge (PMBOK)

Ja jums ir pieredze darbam ar šo zināšanu avotu – BoK, tad aicinātu arī jūs izteikties komentāros par savu pieredzi un to lietderību ikdienas darbā.

Grāmata bija mans sākums lietojamības un informācijas arhitektūras zināšanu ieguvē, tā deva ļoti labu pamatu turpmākajai zināšanu uzkrāšanai un izpratnei par mājas lapu veidošanas principiem, lietotāju pieredzes modelēšanu. Šī grāmata ar izcili vienkāršiem un vienlaikus trāpīgiem piemēriem parādā lietojamības būtību un svarīgumu. Nav vērts atkārtot visus labos vārdus par šo grāmatu, kas ir izteikti internetā, tā ir vienkārši jāizlasa. Varētu diskutēt par to, vai lietojamības principi gadu laikā mainās vai nē – bet es uzskatu, ka šāda grāmata, lai arī izdota 2001. gadā pirmo reizi nav zaudējusi savu aktualitāti. Šai atziņai atbalstu gūstu lasot arī 90.gadu sākumā publicētus pētījumus par lietotāju pieredzi – tās pašas lietas ir attiecināmas arī šodien, neskatoties uz to, ka internets kā vide ir ievērojami mainījies.

Šo grāmatu silti ieteiktu izlasīt visiem, kuri strādā ar internet komunikācijām, piedalās to izstrādē. Tā nav grāmata tikai dizaineriem, tā ir grāmata visiem. Bieži gribētos, lai klienti zinātu kaut daļu no lietojamības pamatpatiesībām, lai nebūtu tik liela pretestība. Es zinu, ka Latvijā ir vairāki web dizaina speciālisti, kuri šo grāmatu ir lasījuši un atzinuši par labu esam, atliek vien cerēt, ka iegūtās zināšanas arī tiks izmantotas praksē.

Raksts pirmo reizi publicēts RIDemo korporatīvajā blogā.

Lietojamības daudzās sejas, izpausmes un iespējas šeit aprakstīt man būs pārāk gari, tādēļ izvēlējos tēmu – kā šo lietojamību izpētīt, kā to noteikt, veidot, paredzēt?

Lai arī par lietojamības pamatiem pirms mirkļa solīju nerakstīt, tomēr neliels ieskats būtu nepieciešams, lai akcentētu tieši izpētes vajadzību – šeit uzreiz vēlējos piebilst, ka šajā rakstā lietojamība ir aplūkota kā dziļāks izziņas process mijiedarbībā ar apmeklētāju, nevis cik peles klikus viņam ir jāuztaisa, lai nokļūtu pie rezultāta.

Lietojamību var realizēt divos veidos:

1) izmantot esošās lietotāju zināšanas, pieredzi, piemēram, ka mājiņas ikona nozīmē Home, atgriezties uz sākumu; ka pasvītrots teksts ir saite u.c. Šajā gadījumā lietotājam viss būs vienkārši sarprotams, nevajadzēs mācīties neko jaunu, nevajadzēs domāt, iedziļināties un saprast. Lietojamība tiek realizēta, izmantojot lietotāju esošās zināšanas (tās arī ir vēlams papētīt – gan pašiem, gan palasot kādu no materiāliem internetā).

2) izveidot jaunu sistēmu, kura balstās uz lietotājam nezināmiem principiem. Neizbēgami šādas situācijas rodas, ja ir nepieciešams ieviest jaunas sistēmas, kuru izmantošana ir sarežģītāka par vienkāršu klikošanu pa saitēm, piemēram, sākotnēji dažādas pieteikuma formas internetā bija ļoti sarežģītas, cilvēki pie tām nebija pieraduši, varētu izmantot vārdu “baidījās”. Tādēļ ir nepieciešams iespēju robežās sniegt atbalstu, lai viņi labāk izprastu šo sistēmu darbību – paskaidrojumi, izlēcoši logi ar komentāriem, atbalsta sistēma, palīdzība utml. Tas viss palielina lietojamību – to var izteikt skaitliski salīdzinot reģistrāciju skaita attiecību sākumā un pēc lietojamības plāna realizācijas.

Līdz ar pēdējo teikumu rodas jautājums – palielinās, samazinās, lielāka, mazāka.. lietojamības mēri, svari.. kā gan lai to visu izmēra? Konkrētus kritērijus mērus katrs nosaka pats, bet dažas metodes varu aprakstīt sīkāk.

Lietojamības izvērtēšanas metodes

Tās tiek izmantotas, lai novērtētu cilvēka-datora komunikāciju ar mērķi noteikt mijiedarbības aspektus, kurus var uzlabot, lai palielinātu lietojamību. Pastāv dažādas un daudz metodes, lai veiktu lietojamības pārbaudi – mana pieredze rāda, ka varētu izdalīt trīs veidu metodes:

1) lietojamības standarti – noteikti standarti, kas attiecas uz dizaina izstrādi, aplikāciju saskarnēm. Uzņēmumā RIDemo tie ir iekšējie kvalitātes standarti, kuri tiek ievēroti un kalpo kā vadlīnijas. Tie ir gadu laikā pierādīti apsvērumi, kuri tiek ievēroti un to lietderība, patiesums netiek mainīts, līdz brīdim, kad pierādās pretējais, piemēram, mainās apmeklētāju internet izmantošanas ieradumi utml.;

2) pārbaudes metodes – metodes, kuru pielietojumā nav piedalījušies lietotāji, bet iesaistīts ir lietojamības eksperts, kurš, ņemot vērā auditorijas īpašības, citus ietekmes faktorus, veic lietojamības izpēti – izvērtē to. Metodes priekšrocības: ātri noorganizēt, ātrāk var izveidot atskaiti un turpmākās rīcības plānu. Trūkumi: eksperts tomēr var kļūdīties pieņēmumos par auditoriju, nepārzināt visus noteicošos faktorus. Liela nozīme ir eksperta spējai piemērot atbilstošo vērtējumu, balstoties uz esošajām zināšanām, pieredzi.

3) aptaujas metodes – lietotāju iesaiste lietojamības pētījumos. Šī metode, lai arī ir vislaikietilpīgākā un dārgākā, sniedz neatsveramu iespaidu, jo tā parāda, kā gala lietotājs izmantos sistēmu un kādas ir viņa domas par to. Aptaujas metodes koncentrējas uz informāciju par lietotāju patiku, nepatiku, vajadzībām un sistēmas izpratni. Aptaujas metodēs tiek izmantotas pārrunas, lietotāju novērošana darbā ar sistēmu vai atbildot uz jautājumiem rakstiskā vai mutiskā formā.

Savā profesionālajā darbā esmu izmantojis šādas pētījumu metodes, kuras iekļauj sevī lietotāju iesaisti :

• Fokusa grupa;
• Izvēles aptauja
• Lietojamības izvērtēšanas metode jeb „skaļā domāšana”

Fokusa grupa

Fokuss grupas – kvalitatīvās izpētes metode, kuru izmanto, lai rastu atbildes uz noteiktiem jautājumiem, izmantojot atsevišķus mērķauditorijas biedrus diskusijā. Fokusa grupas tiek plaši izmantotas, jo tā ir efektīva metode, lai paredzētu iespējamo mērķauditorijas reakciju uz noteiktiem vēstījumiem, rīcību. Fokusa grupa ir maza izvēlētu cilvēku grupa, kura nodrošina viedokļus un atgriezenisko saiti par noteiktām tēmām vai problēmām, kuras tiek virzītas grupa; novērtējuma metode. Pirms aptaujas sākuma vadītājs nosprauž jautājumus, uz kuriem viņš vēlas atrast atbildes, piemēram, vai ir mājas lapā redzamais dizains atspoguļo kompānijas tēlu utml.

Viennozīmīgi ir jāņem vērā sociālie procesi grupā: vai fokusa grupas dalībnieki ir savstarpēji pazīstami, cik viņi ir aktīvi izteikties, vai nav izvirzījies kāds spēcīgs līderis, kurš runā par visiem. Fokusa grupa bieži der projektu sākumos, lai varētu izpētīt vispārīgākas lietas – idejas, skices utml. Individuālās aptaujas labāk der, ja ir nepieciešams pārrunāt, pētīt produktu, saskarni, kas ir izstrādes stadijā. Lietotāji lielākoties individuāli uztver informāciju, iepazīstās ar mājas lapu, veic noteiktus uzdevumus, piemēram, iepērkas e-veikalā.

Fokusa grupas ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai redzētu, analizētu, kā auditorijā esošās zināšanas tiek izmantotas, lai aprakstītu “saviem vārdiem” mājas lapu, tās iespējas un to izmantot arī lapas saskarnes izveidē, šadā veidā arī pārējai auditorijas daļai lapa būs saprotamāka.

Tagad mazliet sarežģītāks grupas process: reflektīvi procesuālās zināšanas ir arvien vairāk izmantota metode, kurā mentālo modeļu izvērtēšana tiek veikta ar „mācīt-atpakaļ” (teach-back) procedūru: mācekļiem vai lietotājiem lūdz mācīt citus mācekļus (parasti iesācējus), kā izpildīt noteiktus uzdevumus vai kā izmantot sistēmu. Mācekļi parasti veido dažādus attēlojumus, kā komandu sarakstus, funkciju verbālos aprakstus, uzdevumu veikšanas posmus u.c. Šī pieeja paredz vairāku lietotāju-iesācēju iesaisti fokusa grupā, lai veicinātu esošo lietotāju mentālo modeļu definēšanu (lietotāji ir spiesti izveidot konkrētu mentālo modeli, lai varētu to nodot jaunajiem lietotājiem), piemēram: “serveris ir kā mājas lapas cietais disks. Līdzīgi kā informācija, kuru jūs izmantojat, glabājās uz jūsu datora, tā uz servera glabājas visi mājas lapai nepieciešamie materiāli”.

Izvēles aptaujas

Aptauja ir sociālo pētījumu metode, kurā informācija tiek iegūta, respondentiem atbildot uz anketas jautājumiem. Aptauju izmanto, pētot cilvēku rīcību un tās motīvus, viņu vajadzības, uzskatus un vērtējumus. Anketa pētījumā ir instruments, ar kuru tiks sasniegti pētījuma mērķi, tiks iegūta informācija, dati turpmākai analīzei un secinājumiem. Interaktīvie mediji un vide sniedz ļoti plašas iespējas auditorijas izpētē: statistikas sistēmas, tiešsasaistes aptaujas. Šos rīkus var izmantot, lai labāk definētu auditoriju, noteiktu tās raksturlielumus, veidot auditorijas pārstāvju prototipus un profilēšanu.

Atšķirībā no parasto mediju auditorijas izpētes, informācijas ievākšanas sistēmas ir lētākas izveidē, uzturēšanā un datu apkopošanā. Datora pastarpinātu aptauju priekšrocība ir to operativitāte un salīdzinoši vieglā aptaujas nodošana respondentiem. Elektroniskā datu apkopošana ļauj sekot līdzi testa rezultātiem.

Izvēles aptaujas parasti ir kāda elementa izvēle no vairākiem, piemēram, izvēlēties vienu vai otru dizaina krāsu, kas palielina lasāmību utml. Šeit ir jāanalizē, kādi ir faktori, kuri ietekmē konkrēto izvēli, bet nereti tas ir vienkārši patīk – nepatīk līmenis.

Vēl viens pluss Internet aptaujām (datora – cilvēka komunikācijā) ir vide, kurā notiek komunikācija ir tāda pati kā aptaujas vide. Piemēram, veicot ikonu izvēles pētījumus web aplikācijām, tās ir nepieciešams izvietot datorizētā vidē, lai iespējami simulētu to izmantošanas vidi – datora ekrāns, pele, kursors un klikšināšana. Diemžēl nav sanācis veikt šādu pētījumu ar drukātām anketām, bet paredzu, ka varētu būt atšķirīgi rezultāti.

Lietojamības aptauja

Lietojamības aptaujas metode jeb “skaļā domāšana” ir noderīga, lai iegūtu kvalitatīvus datus par lietotāju pieredzi, viedokli. Kvalitatīvi dati ir vajadzīgi, lai varētu analizēt un skaidrot kvantitatīvi iegūtos datus, piemēram, izskaidrot, kādēļ no 1000 lapas apmeklētājiem biļeti ir iegādājušies tikai 50 apmeklētāji.

Lietojamības aptaujas mērķis ir noteikt saskarnes lietojamības problēmas, lai tās izlabotu vai pārveidotu saskarnes modeli kopumā. Lietojamības aptaujas var veicināt sistēmas veidotāju un lietotāju sadarbību, arīdzan iemācīt sistēmas veidotājiem lietojamības nozīmi. Lietojamības aptauja ir bieži izmantotā lietojamības izvērtēšanas metode, jo tā ir iespējama bez lieliem resursiem un izmantojama pēc vajadzības. Tās pamatā ir lietotāja darbs sistēmā un visas darbības, domas un spriedumus viņš komentē mutiski, lai varētu sekot līdzi domu gājienam un atbilstošai rīcībai. Novērtētājs analizē lietotāja darbu un pieraksta lietojamības problēmas uzreiz vai analizējot ierakstu. Veicinātājs savukārt veido lietojamības aptauju, vada pētījuma norisi un komunikāciju ar lietotāju. Pēc testa beigām tiek apkopoti rezultāti un tie tiek nodoti sistēmas izstrādātājiem turpmākai sistēmas uzlabošanai.

Lietojamības programmatūra: ekrāna ieraksts

Kādreiz pētījumos tika izmantotas videokameras, lai veiktu datora aktivitātes ierakstus. Mūsdienās šo alternatīvo iespēju skaits ir audzis – es visbiežāk izmantoju iespēju ierakstīt lietotāja datora video ekrānu un skaņu, papildus veicot piezīmes par lietotāja darbībām, kas dažkārt paliek ārpus ekrāna – neverbālā komunikācija, kas dažkārt arī var norādīt uz lietotāja nepatiku, neizpratni u.c. Programmatūra (screen recorder – ask google) ir dažāda: pastāv iespēja izvēlēties bezmaksas produktu Camstudio, kas pilnībā pilda savas funkcijas. Tomēr, ja ar to ir nepieciešams strādāt biežāk, tad vislabākās gan ir maksas Adobe Captivate vai Camtasia Screen recording. Jāpiebilst, ka tām ir nepieciešami arī mazliet jaudīgāki datori, lai ieraksts notiktu gana līdzeni un nerastos nopietnas nobīdes.

Lai arī šī ir viena no vienkāršākajām metodēm, arī šīs metodes pielietošanā varbūt dažādi jautājumi, kuri ir iepriekš jāparedz, piemēram, dažādi lietotāju faktori, kuri var ietekmēt pētījuma rezultātus, tādēļ dalībnieku atlase ir jāveido iespējami precīzi atspoguļojot paredzēto lietotāju auditoriju.

Nobeiguma vietā

Raksta tapšanā tika izmantota mana pieredze – neapšaubāmi ir daudz materiālu viedokļu internetā par šo jomu, tādēļ nevēlos nekādā ziņā teikt, ka mans ir vienīgais patiesais. Ļoti ceru, ka lietojamības jautājumu risināšana tomēr pāries praktiskākā līmenī. Diskusijas un pieredze liecina, ka bieži lietojamības jautājums saduras ar finanšu jautājumu – bet kurš gan par to maksās? Kā lai pārliecina klientu par šādu nepieciešamību? Cik daudz resursu vajag, lai veiktu vienkāršu lietojamības pētījumu? Ar ko sākt? Uz šiem jautājumiem atbildes centīšos rast kāda no nākamajiem rakstiem.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.

Grāmata bija mans sākums lietojamības un informācijas arhitektūras zināšanu ieguvē, tā deva ļoti labu pamatu turpmākajai zināšanu uzkrāšanai un izpratnei par mājas lapu veidošanas principiem, lietotāju pieredzes modelēšanu. Šī grāmata ar izcili vienkāršiem un vienlaikus trāpīgiem piemēriem parādā lietojamības būtību un svarīgumu. Nav vērts atkārtot visus labos vārdus par šo grāmatu, kas ir izteikti internetā, tā ir vienkārši jāizlasa. Varētu diskutēt par to, vai lietojamības principi gadu laikā mainās vai nē – bet es uzskatu, ka šāda grāmata, lai arī izdota 2001. gadā pirmo reizi nav zaudējusi savu aktualitāti. Šai atziņai atbalstu gūstu lasot arī 90.gadu sākumā publicētus pētījumus par lietotāju pieredzi – tās pašas lietas ir attiecināmas arī šodien, neskatoties uz to, ka internets kā vide ir ievērojami mainījies.

Šo grāmatu silti ieteiktu izlasīt visiem, kuri strādā ar internet komunikācijām, piedalās to izstrādē. Tā nav grāmata tikai dizaineriem, tā ir grāmata visiem. Bieži gribētos, lai klienti zinātu kaut daļu no lietojamības pamatpatiesībām, lai nebūtu tik liela pretestība. Es zinu, ka Latvijā ir vairāki web dizaina speciālisti, kuri šo grāmatu ir lasījuši un atzinuši par labu esam, atliek vien cerēt, ka iegūtās zināšanas arī tiks izmantotas praksē.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.