Viesnīcu rezultāti un to filtrēšana

Meklētāja izmantošana īpaši neatšķiras no parasta rezervēšanas portāla – norādiet pilsētu, kurā vēlaties meklēt viesnīcu, norādiet ierašanās/izbraukšanas datumu, kā arī viesu un istabu skaitu. Meklēšanas procesā meklētājs šo jūsu pieprasījumu nosūta vairāk kā 34 viesnīcu rezervēšanas portāliem un šī informācija tiek apkopota vienotā rezultātu sarakstā. Visbiežāk rezultāti būs daudz un tos nāksies papildus atlasīt. Ja meklējat pilsētā ar plašu viesnīcu piedāvājumu, piemēram, Parīze (vairāk kā 1700 viesnīcas), tad atlases iespējas lieti noderēs.

Pirmā un visvienkāršākā funkcija, kuru izmantoju ir rezultātu kārtošana pēc cenas. Ikdienā man tas ir būtiskākais kritērijs, pēc kura vadīties. Pēc tam vajadzības gadījumā izmantoju papildus filtru iespējas kreisajā pusē:

• Norādu cenas intervālu, kāda ir maksimālā cena, kuru esmu gatavs maksāt par vienu nakti;
• Atrašanās vietas ierobežojums, piemēram, 2km attālumā no Parīzes centra. Tas ir nozīmīgi, jo dažkārt dārgāka viesnīca centrā ir izdevīgāk par lētāku viesnīcu nomalē, jo papildus ir jātērē laiks un nauda transporta izdevumiem.
• Nereti izmantoju iespēju atzīmēt viesnīcas sniegtās iespējas (hotel features), piemēram, ceļojumam meklēju viesnīcu ar iekšējo baseinu. Atliek vien norādīt šajā atlasē šo prasību un rezultāti automātiski atjaunosies atbilstoši prasībām.

Kad ir salikti visi vajadzīgie rezultātu filtri, viesnīcu izvietojumu var apskatīt rezultātu kartē (uzkliko uz kartes kreisās puses augšdaļā, lai atvērtu lielāku skatījumu). Tādējādi vislabāk saprast, kur tieši viesnīca atrodas. Jāuzmanās no lētām viesnīcām pašā centrā, jo visbiežāk ir iemesli šādām lētām viesnīcām, piemēram, skaļa naktsdzīve vai tuvu dzīvai satiksmei utml. Šādos gadījumos papildus ir vērts izlasīt lietotāju atsauksmes Tripadvisor vai citos ceļojumu portālos.

Kad ir izveidots saraksts ar viesnīcām, kuras atbilst manām vajadzībām, katru viesnīcu atveru un apskatu detalizētāk. Viesnīcas atvērumā atrodami rezervēšanas portāli, kuri šo viesnīcu piedāvā rezervēt, cena par nakti un kopējā cena, kā arī īsa informācija par viesnīcu. Noklikojot uz rezervēšanas portālu (booking.com, easybook u.c.), atveras konkrētā portāla piedāvājums par šo viesnīcu. Šajos portālos jau var atrast sīkāku informāciju par viesnīcu, atsauksmes, fotogrāfijas. Pieredze liecina, ka ar lietotāju atsauksmēm  visbagātākie ir Booking.com, EasyBook un Hotels.com. Pēdējais portāls nodrošina sasaisti ar TripAdvisor portālu, kas ir līderis viesnīcu atsauksmēs.

Ļoti ērta funkcija ir meklēt pēc viesnīcas nosaukuma. Ja precīzi neatcerieties viesnīcas nosaukumu, tad ievadot daļu no nosaukuma, piemēram,  Branca un tālāk atrast īsto viesnīcas nosaukumu pēc tās atrašanās vietas.

Raugoties arī no web dizaina viedokļa, portāls ir noslīpēts, lai darbs ar lielu informācijas daudzumu būtu gana ērts un ātrs. Būtu interesanti uzzināt vairāk par šī projekta lietojamības testiem, kas noteikti tikuši veikti, bet šobrīd nākas vien analizēt dinamisko lietotāju saskarni un labāko no tās pārņemt arī savā ikdienas darbā.

Saistītie raksti:

Viesīcu rezervēšana: padomi un pieredze

Palidosim? Ieteikumi ceļotājiem

Lēti lidojumi: aviobiļetes un Ryanair

Galvenā identitāte – logo

Kopumā salīdzinot veco un jauno šīs bankas logo, jāsaka, ka jaunais logo un bankas stils kopumā ir zaudējis košās krāsas, kuras izcēla bankas dinamiku, attīstību. Jaunais oranžais logo uz melnā fona ar ozola simboliku bankas tēlu pārveido kā tradīcijām bagātu, ar saknēm, vienlaikus tumšās krāsas rada drūmu noslēgtības sajūtu. Neesmu novērojis jaunās bankas stilu dažādos grafiskajos materiālos, tomēr, ja mājas lapas stilistika tiks izmantota arī izdales materiālos, tad tie zaudēs to pievilcību un korporatīvo stilu, kādu Hansabanka šo gadu laikā bija sasniegusi. Neko darīt – mātes bankas korporatīvais stils dara savu, nākas dancot līdzi un zaudēt iepriekš pulēto Hansabankas dizaina identitāti.

Jaunās mājas lapas saturs

Mājas lapa diemžēl nav neko ieguvusi no mājas lapas zīmola maiņas – tikai zaudējusi.
Zaudējumu skaitā ir arī saites – labi, ka ne visas un dažām saitēm ir uzliktas atbilstošas pāradresācijas, tomēr man nepaveicās – par to tālāk. Manās rokās bija nokļuvusi reklāmas lapiņa no Hansabankas, kurā tieku aicināts piedalīties VISA maksājumu kartes loterijā un pirkumus vajag reģistrēt mājas lapas adresē: www.hansabanka.lv/visaloterija/. Diemžēl neveiksmīgi, jo mājas lapas sadaļa netika atrasta, arī mēģinājums nomainīt lapas sākumadresi uz swedbank.lv nesasniedza gaidīto. Man vajadzīgo atradu Swedbank.lv sākumlapā jaunumu sarakstā. Kā lapas uzturētājam rīkoties šādā gadījumā – pirmkārt, jau novērst problēmu saknē: izveidot svarīgāko saišu sarakstu un pie satura pārnešanas pārveidot šīs saites, lai lietotājs tiktu draudzīgi pāradresēts. Otrkārt, ieklausīties lietotājos arī pēc mājas lapas pārveides/pārvietošanas – izveidot kontaktformu, kurā varu ziņot par nepilnībām, kā arī sekot līdzi mājas lapas statistikai, kurā varētu redzēt, kuras saites tika pieprasītas, bet nedarbojās un šādā gadījumā tās izlabot.

Jau pirmajā brīdī spilgti acīs iekrīt sākumlapas banneris, kas kvalitātes ziņā līdzinās uzņēmumiem, kuriem ir mājas lapa – vizītkarte un reklāmas laikrakstā „Rīgas Santīms”. Bet .. mājas lapās iekšpusē neatradīsiet nevienu papildus banneri. Tas varbūt ir tikai pagaidām – man kā šīs bankas klientam būtu interesanti, ja jaunākie pakalpojumi un iespējas pašreklāmas veidā tomēr būtu izcelti. Lasīt jaunumu sarakstu – tā būtu alternatīva, bet cik tas ir auditorijai pamanāmi? Arvien nav ievietots RSS (SEB un Parex banka var palepoties – viņiem ir!). Jau ierasts lekcijās, kurās stāstu par mājas lapas satura veidošanu un noformēšanu, akcentēju to, cik kaitinoši ir atvērt saites uz ārējiem dokumentiem pamatlogā – šajā gadījumā bankas mājas lapā sadaļā noteikumi no izvēlnes piepeši atveras dokumenti pdf formātā un šai pašā logā. Brīdī, kad esmu atskārtis, ka šī informācija tomēr nav tas, ko es meklēju, aizveru logu un esmu prom no mājas lapas.

Pagātnes sabiedrisko attiecību veiksmes kripata

Kā labu sabiedrisko attiecību piemēru komunikācijas īstenošanai mājas lapā vēlētos izcelt sadaļu „Iepazīsimies!“, kurā esošie darbinieki sniedz informāciju par savu darbu, atspoguļo uzņēmuma kultūras vērtības, personāla politiku. Šī informācija ir ļoti noderīga potenciālajiem darbiniekiem, lai izvērtētu uzņēmuma ikdienas darbību, darba apstākļus. Palūkojoties uz šo piemēru, mēs katrs varam uzdot sev jautājumu – cik mūsu uzņēmums ir atvērts iespējamajiem darbiniekiem, kāds veidojas uzņēmuma tēls viņu acīs par jums, vai viņi ir gaidīti? Hansabanka ir īstenojusi atvērtu komunikāciju neformālai saziņai ar savu mērķauditoriju – precīzi un mērķtiecīgi realizēta.

Pāragri vērtēt, neskaidra nākotne

Swedbankas zīmola nomaiņu un komunikāciju ļoti vētīt un analīzēt ir pāragri, tomēr pirmie šī plāna soļi jau ir paveikti un ieteiktu Hansa..atvainojiet, Swedbankas mārketinga/komunikāciju speciālistiem vairāk pievērst uzmanību tam, lai iepriekš izveidotais Hansabankas augstais līmenis komunikācijā tiktu noturēt un attiecīgi auditorijas gaidas pret šīs bankas pārņēmēju (jauno īpašnieku) nesagrūtu kā kāršu namiņš. Jācer, ka to sapratīs un komunikācijas nozīmi novērtēs arī uzņēmuma vadība, lai piešķirtu bankas tēlam dinamiku un attīstību, kas vismaz manās acīs ir kritusies un zudusi. Turklāt pēdējo dienu notikumi ar baumām, finanšu krīze pasaulē un Latvijā veido papildus izaicinājumus zīmola nomaiņai tieši tagad un veiksmīgi to turpināt līdz nākamā gada vasarai.

Rīt ir visā pasaulē tiek atzīmēta Programmatūras brīvības diena, tādēļ LU Linux centrs ir parūpējies par patīkamu pārsteigumu. Raugi – rīt, 20.septembrī pl. 11 LU kafejnīcas telpās notiks šai dienai veltīts pasākums. Kā liecina viņu preses relīzē pieejamā informācija:

„Pasākumā viesosies un ar lekcijām uzstāsies pasaules lielākās atvērtā pirmkoda datu bāzes “MySQL” dibinātājs Mortens Mikos (Mårten Mickos) kā arī viens no kā arī viens no “Wikimedia Foundation” valdes locekļiem Domas Mituzas. “Wikimedia Foundation” nodarbojas ar pasaulē populārākās interneta enciklopēdijas “Wikipedia” uzturēšanu un attīstīšanu.”

Mazliet vairāk informācijas ir MySQL Forge mājas lapā. Vietu skaits ir aptuveni 60-80, tādēļ iesaku doties laicīgi – kafejnīca nav bezizmēra. Tiem, kuriem web izstrāde, mySQL datu bāze ir padziļināta tēma un interese, noteikti ieteiktu apmeklēt šo pasākumu. Mani mazliet izbrīnīja Linux centra pārstāvju teiktais, ka „paralēli šajā nedēļā Rīgā notiek plašs “MySQL” izstrādātāju saiets un Latvijas galvaspilsētā pulcējas apmēram 250 “MySQL” cilvēku no visas pasaules.” Pabrīnījos, ka neesmu neko dzirdējis, lasījis par šādu pasākumu, tomēr atklājās, ka tas ir gana slēgts pasākums un paredzēts SUN izstrādātājiem. Atgādināšu, ka SUN pirms neilga laika iegādājās mySQL un šīs datu bāzes attīstība atvērtā koda virzienā tai brīdī tika pamatīgi izvērtēta no visām pusēm.

Šaubīgajiem (vai iet vai neiet?) iesaku apskatīt pieejamo darba kārtību, varbūt tomēr ir vērts. Pats diemžēl uz šo pasākumu netikšu – diemžēl visur vienlaicīgi būt ir grūti, bet citiem iesaku un arī vēlāk labprāt uzzinātu, kā gāja, kas patika/nepatika, galvenie ieguvumi.  

Session Schedule

Tentative schedule (45 minutes per session plus 15 minutes of Q&A)

11:00-12:00: Software freedom in Latvia (Leo Trukšāns – Linux Centre, Evijs Taube – LATA)
12:00-13:00: Running a database when your business depends on it (Mark Callaghan, Google Inc.)
13:00-13:30: Lunch Break / Ask the Guru your tech questions
13:30-14:30: MySQL in the Enterprise: Customer references, commercial offerings (Rob Young/Robin Schumacher, MySQL/Sun Microsystems)
15:00-16:00: MySQL Community Overview: How to engage and contribute (Giuseppe Maxia, MySQL/Sun Microsystems)
16:15-17:15: Building the open web, (Domas Mituzas, Wikimedia Foundation)
17:15-18:15: MySQL – Platform for the web economy (Mårten Mickos, MySQL/Sun Microsystems)
19.30: Social event: Software demonstration, buffet and free beer in the SAS Radisson Daugava hotel.

Dziļāk izpētot izskatās, ka šī apmācību programma un tās izmaksas iekļauj sevī pilnu apmācības programmas izveidi (Excel, Word un citas programmas), tomēr skaidri redzams virziens Microsoft maksas produktu virzienā, ne vārda nepieminot par alternatīvu iespējām. Vārds “pārsteidza” laikam nebūtu īstais vārds, lai raksturotu manas izjūtas iepazīstoties ar “super” e-pakalpojumu “Kā izveidot jaunu mājas lapu” – ir pilnīgi skaidrs, ka paredzētajai auditorijai šāda apmācība būs nesaprotama un neskaidra. Ja tas ir plānots kā “pirmie soļi mājas lapu izstrādē”, tad tie visdrīzāk būs tikai daži soļi. Man kā pieredzējušam lietotājam šermuļi uzmetās jau pēc pāris minūtēm.

Nekādā veidā nesaprotu, kādēļ būtu parastam cilvēkam jāapmāca darbs ar MS Sharepoint mājas lapas izstrādei?? Prezentācijas saturs (veidotās mājas lapas paraugs) nudien izskatās tik nekvalitatīvi, ka nekas neliecina par to, ka šī prezentācija ļaus tās skatītājam izveidot atbilstošu mājas lapu. Nav brīnums, ka šādu apmācību dēļ cilvēki izveido graujošu mājas lapu un uzskata to par augstāko šedevru! Šodien Internets piedāvā tik daudzas iespējas vienkāršotā veidā izveidot kvalitatīvu mājas lapu! Bet nē – back to 90s! Cilvēkam teju ir labi jāpārzina HTML, lai varētu izveidot mājas lapu, turklāt Microsoft vidē. Kur gan parastais lietotājs iegūtu šo programmu? Vēl saprastu FrontPage, tomēr vienalga – tas nav nopietni piedāvāt e-pakalpojumu, kas balstās uz šo maksas produktu. Tā vietā varēja pastāstīt, kā izveidot sev blogu. Tas būtu lietotājam daudz vienkāršāk un ērtāk. Līdzās tam arī izstāstīt, kur un kā šo mājas lapu izmitināt.

Konkrētu piemēru patirzāsim

Prezentācijas sadaļa “Lapas ergonomisms” vai tomēr sadaļu “Lapas atvieglošana“? Izvēlēsimies pirmo.

Jauns terminu lietojums? Pareizāk būtu teikt Lapas lietojamība, tomēr autoram labpaticies izmantot ergonomisms, kas mežģās pat domās izrunājot to. Prezentācijas saturs iespārda – tā ilgst minūti un ir tikai audio stāstījums, ekrānā ir redzams tikai viens skats, kas attēlo mājas lapas failu koku. Uzmanību varam pievērst arī laikam, kad šī prezentācija ir tapusi: 23:49.

Izrādās, ka mājas lapas apmeklējums ir cilvēka instinkts: “Izvēloties dažādu elementu novietojumu mājas lapā, ir jāpadomā, kur lietotājs instinktīvi meklēs šos elementus un informāciju.” Acīmredzot ir sajaukts ar vārdu “intuitīvi”.

Prezentācijā izklāsta dažas vadlīnijas, kuras būtu noderīgas mājas lapas veidotājam, tomēr tās vislabāk būtu uzrakstīt tēžu veidā nevis audio stāstījumā, kur tās ir grūti izmantot (atcerēties un pielietot).

Savelkot galus

Es ceru, ka šī, manuprāt, milzīgā naudas izšķērdēšana nepaliks nepamanīta un par to arī tiks runāts turpmāk. E-pakalpojumi ir svarīga un vajadzīga lieta, tomēr šādi gadījumi grauj jebkādu ticību šo e-pakalpojumu izveides un izmantošanas lietderībai (ja tas prasa tik milzīgas izmaksas). Ja salīdzinām jaunizveidotos e-pakalpojumus izmaksu ziņā, tad redzam, ka, piemēram, pakalpojums Mani dati pašvaldībā ir 1/3 lētāks par apmācības programmas pakalpojumu. Ņemot vērā apmācības programmas kvalitāti (izvērtējot tieši mājas lapu izstrādi), var teikt, ka programma būtu ievērojami pārveidojama un uzlabojama, jo tomēr par šādu naudu rezultātam vajadzētu būt daudz labākam.

Domājams, ka katram no mums ir sava lapa, kur rast jaunākās vēsmas Web2.0 izstrādēs un atrast kaut ko noderīgu tieši sev, jo web2.0 ir tieši par to – par lietotāju, nevis par tehnoloģijām.

FireWorks CS4 beta versija ir pilnīgi pusgatava lieta, kuru es noteikti nebūtu laidis tautās. Viens ir skaidrs, ka ļoti patīkama sajūta pārņēma atgriežoties pie CS3 versijas. Beta versijā kļūdu ir dikti daudz. Nepiedodami daudz, lai es kaut daļu no viņām uzskaitītu. Saskarnes tuvināšanās Mac aplikāciju izskatam neko labu nedod, programma vismaz manā gadījumā bremzēja arīdzan.

Patīkamas lietas un ziņas uzzināju pavisam nejauši – tiem, kas meklē tie arī atrod. Iepriekš neredzēta iespēja izmantot Adobe FireWorks CS3 Portable version. Tas nozīmē ātru un ērtu FW CS3 izmantošanas uzsākšanu, turklāt to ir ērti ielikt USB flash un nēsāt līdzi, izmantojot to pēc vajadzības.

Brīvo laiku aizņem mājas remontdarbi un citas dikten svarīgas un vasarīgas lietas kā velobraukšana , skriešana u.c., tamdēļ tik maz laika atliek uzrakstīt ko vairāk Internet pierakstos.