Birku arhīvs: reklāma

Reklāmas – tik dažādas, tomēr līdzīgas

[singlepic id=101 w=320 h=240 float=right]Plaģiātisms, iedvesmas avots vai tomēr ideju sakritība? Bieži šādu jautājumu nākas sev uzdot apmeklējot mājas lapu Joe La Pompe. Šī mājas lapa ir medību trofeju izstāde, kurā galvenais medījums ir līdzīgas/nospiestas/kliedzoši nokopētas reklāmas. Lapas autoram Joe var sekot arī viņa Twitter kontā @JoeLaPompe Es pats izmantoju iespēju sekot līdzi RSS jaunumiem. Mājas lapā vēstīts, ka šāds reklāmas ideju salīdzināšanas arhīvs tiek veidots kopš 1999.gada. Pāršķirstot virtuālās lapas, var redzēt, ka dažas oriģinālās reklāmas ir pat vairāk kā 10 gadus vecas, tātad tiek pamanītas arī pavisam vecas reklāmas/idejas.

Ja atmetam negatīvo pusi (plaģiātisms un līdzīgas lietas), tad šī ir vēl viena oriģināla mārketinga mājas lapa, kurā var ik pa laikam ieskatīties un pakavēt laiku apdomājot, cik oriģinālas un mazāk oriģinālas reklāmas cilvēki ir spējīgi izdomāt un pat realizēt! Zemāk ir tikai daži piemēri, kuri man patika. Katrs pats var atrast savus favorītus, jo izcilu piemēru tur netrūkst.

Turpiniet lasīt

Citi meklē:

    Kancelejas preces un grāmata mail

“Bite” vīrusa mārketings

Mūsdienās ar vīrusa mārketingu (viral marketing) izpausmēm ir sastapies teju ikkatrs Internet lietotājs – to saņēmis un pārsūtījis tālāk. Dažiem tas patīk, dažiem mazāk, tomēr jauniešu mērķauditorijai, kurai ir saistoši skatīties izklaidējošus materiālus un vēlāk tos nosūtīt citiem, šāda veida pieeja ir laba.

Latvijā bieži nenākas sastapt labus vīrusa mārketinga paraugus, tādēļ arī ar Latvijas mārketinga vīrusiem neslimojam – bet visdrīzāk tas ir pagaidām, jo līdz ar radošo ideju pieaugumu arī mēs ikdienā saņemsim vīrusu veidā nodotus reklāmas vēstījumus. Viens no tiem pie manis atklīda pavisam nejauši, bet ar interesi noskatījos līdz galam. Šoreiz uzslavas Bite mārketinga idejai kā interesantā veidā reklamēt savu BiFri produktu.


Kā mēs apturējām laiku Stacijas pulkstenī no Vimeo.

Kā liecina statistika, tad šis video pagaidām ir skatīts vien 92 reizes, bet pieļauju, ka skaitlis augs. Šī ir mārketinga daļa, kura dzīvos savu dzīvi Internetā un maz ticams, ka mēs to redzēsim kādā no tradicionāliem medijiem. Uzslava šīs reklāmas autoriem par interesanto piegājienu. Atliek vien uzdot jautājumu – kas gan tas ir par video redzamo pulksteņa mehānismu?

Reklāmas manipulācija 14,99 eiro vērtībā



Nesen labākais draugs uzdāvināja grāmatu “14,99 eiro” – jau grāmatas izdošanas gadā bija iespēja šo grāmatu lasīt angļu valodā, tomēr tad nebija vaļas un šoreiz tomēr grāmata līdz manim ir nokļuvusi un veltīju tai nedaudz brīvā laika. Lai arī Ēriks Stendzenieks par šo grāmatu savulaik izteicās, ka tās autors Beigbeders ir narkotikas pārlietojies reklāmas darbonis, tomēr dažas lietas no šīs grāmatas liek aizdomāties. Viņa pārējās grāmatas angļu valodā var iegādāties Lielbritānijas internet grāmatnīcā.

AdbustersMūsdienas reklāma caurvij mūsu dzīvi. Ik dienas mēs uztveram neskaitāmus pārliecinošus vēstījumus, bet tikai dažus mēs atceramies un vēl mazāk mums patīk. Tomēr tie ir pārliecinoši vēstījumi – citu cilvēku radīti manipulāciju kodoli, kuri mūs ikdienā ietekmē vairāk nekā mēs to domājam. Dažkārt cilvēks saprot, ka ir kļūdījies, jo ir iegādājies preci, kas viņam nav vajadzīga, neatbilst viņa sākotnējām gaidām utt. Reklāmas iespaidā cilvēki pirkumus izdara intuitīvi un impulsīvi, daudz nedomājot par izvēli. Diemžēl kritiskas attieksmes trūkums patērētāju vidū ļauj manipulēt noteiktām grupām gan ar sabiedrisko domu, gan ar patērētāja tiesībām brīvi izvēlēties preces un pakalpojumus. Liela nozīme ir arī informācijas nesējam, kanālam, kurā informācija tiek noraidīta. Pašiem masu medijiem ir nepieciešams cieši sekot līdzi tam, lai nenotiktu neatļautas manipulācijas ar cilvēka apziņu. Romānā “14,99 eiro” autors Frederiks Beigbeders raksta: “Neviens manas (reklāmas) profesijas pārstāvis nevēl jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji..” Kritiska attieksme nevar veidoties pret to, ko tu nezini, neatpazīsti. Tādēļ ir jāinformē sabiedrība par to, kas ir reklāma, tās lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē, jo reklāmas ienākumi ir galvenais ienākumu avots televīzijām, radio, interneta medijiem un arī lielā mērā drukātajai presei. Tomēr cilvēki nedrīkst kļūt par masu kultūras un reklāmas upuriem – jebkurā laikā ir jāsaglabā spriestspēja par patieso lietu vērtību.

Reklāma kā jebkura pārliecinošas komunikācijas forma ir manipulatīva, tādēļ ir nepieciešama komunikācijas dalībnieku kritiska attieksme pret pārliecinošiem vēstījumiem un to nesējiem. Kritiska attieksme ir nepieciešama visās reklāmas izpausmes formās, jo neviens nevēlās tikt apmuļķots vai apkrāpts. Nemitīgi ir konstruktīvi jādomā un jāspriež, kuras ir patiešam manas vajadzības un kuras vajadzības ir radījuši brendi un citi apziņu ietekmējoši faktori. Nedrīkst pieļaut nekritisku domāšanu, kad tiek pieņemts viss, kas tiek paziņots ar masu mediju palīdzību, pieņemot to par pilnīgu patiesību. Domājošs un kritisks patērētājs ir lielākais masu patērētāju kultūras ienaidnieks.

Reklāmas vs. nereklāmas

Radošas reklāmas vienmēr ir patīkami skatīties, klausīties un visādi citādi uztvert. Pēdējā laikā patīkami pārsteidz SEB bankas reklāmas – it sevišķi pēdējā (ar dziesmas vārdiem Work, work – skatāma YouTube), kurā mūzikas motīvā ievīta interesanta, bet man līdz šim nezināma dziesma – tagad gan zinu: “Hard work” by “The Sun Harbour Chorus”. Šo reklāmu autors ir reklāmas aģentūra “Lowe Brindfors” no Zviedrijas. Aģentūras reklāmas kampaņas varat skatīt viņu mājas lapas sadaļā “Campaigns“.

 Veroties kustībā pret sliktu reklāmu “Badad.lv“, tā vien šķiet, ka Latvijā ražotas kvalitatīvas reklāmas vēl ilgi nebūs, jo teju katrai reklāmai tomēr ir kādi trūkumi un komentētājiem pietiek daudz laika citu darbu kritikai, nevis savu darbu jaunradei. Acīmredzami, ka mazām reklāmām (piemēram, hamburgeru reklamēšanai veikalu tīklā) radošās jaudas ideju un gala rezultāta izveidei ir nepietiekama – mazs tirgus, mazs budžets, maz laika, maz resursu. Visa kā mums maz, tomēr atsevišķas Latvijā tapušas reklāmas ir burtiski kliedzošas (pāris minūtes www.badad.lv un apjautīsi, par ko es runāju) un tādi “piemēri” nozarei kopumā labu nedara.

Pump it up! (BelgaCom reklāma)

Internetā var atrast visu. Cits jautājums, cik viegli vai cik grūti tas nāk, tomēr man izdevās – šoreiz par kādu reklāmu, kuru redzēju kādā reklāmas festivālā pirms gadiem. Šodien nevilšus atcerējos dziesmu, kura tiek izmantota par pamatmotīvu BelgaCom reklāmā, un devos meklēt reklāmu (sākumkapitāls: atceros vien to, ka Beļģijas vai Nīderlandes internet operators un reklāma ieguva kādu balvu). Rezultāts ir sekmīgs (ieraugāms)un dalos arī ar jums. Par mazbudžeta reklāmu īsti nenosaukt (pieskaitīsim arī autortiesības par dziesmas izpildīšanu), tomēr atkal – centrā ir ideja. Visu reklāmas speciālistu galvenais rīks.