Vienotas vadlīnijas un platforma valsts iestāžu mājas lapām

Ikdienā jau vairākus gadus neesmu saistīts ar mājas lapu izstrādes biznesu, tomēr arvien sekoju līdzi jaunumiem Latvijas web izstrādes jomā, vērtēju jaunos projektus. Īpaši uzmanību pievēršu valsts iestāžu mājas lapām, jo visbiežāk par to izveidi maksājam mēs, nodokļu maksātāji. Tātad šīs lapas mazas kripatiņas veidolā pieder arī man un mana vēlme ir sasniegt savus mērķus šajās lapās iespējami ātri, nevis bezgalīgi ilgi klejot un lēkāt no viena portāla uz otru. Vērtējot iestāžu mājas lapas gan no lietotāja, gan izstrādātāja puses jāsecina, ka daudzām Latvijas institūcijām arvien ir ļoti plašas iespējas uzlabot vienu no galvenajiem komunikācijas rīkiem. Nav vērts izgudrot divriteni divreiz un par to arī dubultā samaksāt, lapas veidojot, vērtīgi ir iepazīties ar citu valstu pozitīvo un mazāk sekmīgo pieredzi. Citās valstīs kā Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija, ASV, Jaunzēlande ir valsts iestādēm paredzētas detalizētas un plaši aprakstītas vadlīnijas satura izveidei, tehniskai izstrādei, dažas izmanto vienotu tehnisko platformu.

Cik gatavas valsts institūcijas sekmīgi vadīt mājas lapu izstrādi?

Web izstrādes projekti nav šo mazo valsts institūciju pamatkompetence, projekta vadība notiek pieredzes ietvaros, lēmumu par dizainu izdrukātā veidā patīk/nepatīk līmenī pieņem nodaļu vadītāji vai iestādes vadītājs vienpersonīgi. Novērojumi liecina, ka dažkārt dizaina saskaņošana atmodina pasūtītāja pārstāvjos vēlmi izpausties ārpus ikdienišķajiem darba pienākumiem un savas slēptās mākslinieka dotības izlikt dizaina vēlmju sarakstā. Pirms gadiem mazākos valsts iepirkumos mājas lapu izstrādei cirkulēja viena veidne mājas lapu specifikācijai iepirkumiem, daudzas funkcijas vajadzēja vai nē – tās drošības pēc iekļāva iepirkumu nolikumā. Citkārt valsts iestādēs strādājošie paziņas, studiju biedri vaicāja pēc mājas lapas izstrādes nolikuma parauga, izmantoja citos iepirkumos publicētus dokumentus utml. Vienota standarta trūkums padarīja apgrūtinošu darba uzdevuma izveidi abās pusēs, radot neapmierinošu gala rezultātu. No šiem ierēdņiem, kuri pieņem darbu, nevar prasīt prasmes izvērtēt lapas atbilstību jebkādiem kvalitātes kritērijiem, ja tie nav konkrēti noteikti. MK noteikumi nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” regulē valsts iestāžu satura izvietošanu mājas lapās, mazliet arī tehniskās prasības, kas ir novecojušas un netiek atjaunotas.

Vienota tehniskā platforma

RAPLM un Valsts Kancelejas veiktais pētījums 2010.gadā liecināja, ka 114 valsts iestādēm ir 54 dažādas satura vadības sistēmas – par šo sistēmu ieviešanu/izstrādi valsts ir maksājusi un turpina šo zooparku uzturēt. Speciāli veidoti, nestandarta risinājumi prasa iedziļināšanos, daudzas mājas lapas ir sastingušas, jo izstrādātāji ir pazuduši un vienīgais risinājums visbiežāk ir atkal jauna mājas lapa, satura pārvietošana. Šāda sadrumstalotība noteikti nav efektīva, iespējams, vienota tehniskā platforma būtu risinājums. Valsts mājas lapu sektora administrācijas rīku centralizācija varētu nodrošināt dažādus servisus, kurus izmantotu valsts institūcijas līdzīgi kā ikdienā izmantojam Youtube, Flickr utml., tikai atbilstoši valsts pārvaldes vajadzībām. Līdzīgi kā ITIL paredz pakalpojumu katalogu tā arī šajā gadījumā izveidot definētu pakalpojumu, moduļu sarakstu. Iespējams, ka izstrādātāji varētu piedāvāt valsts iestādēm dažādus moduļus integrācijai ar citām programmām, satura papildināšanai vai citus web servisus. Ņemot vērā iepirkumu likumu, lētāko moduļu iegādi varētu veikt bez konkursiem, tas mudinātu radīt universiāli pielietojumus moduļus, kurus var izmantot atkārtoti, nevis katram mājas lapas projektam atkārtoti izstrādāt līdzīgus risinājumus.

Mana paša pieredze ar Drupal ir ļoti maza, atzinīgus vārdus par to no manis nedzirdēt, jo saskarsme minimāla, tomēr vairākus gadus jau sekoju līdzi ārvalstu pieredzei Drupal pielietošanai valsts institūciju mājas lapu izstrādei. Piemēram, Lielbritānijas valsts iestādēs aktīvi izmanto Drupal kā satura vadības platformu, atsevišķi izstrādātāji specializējas tieši uz šo jomu. Latvijas banka ir sākusi izmantot Drupal kā mājas lapu tehnisko platformu atsevišķiem projektiem – arī šobrīd ir izsludināts konkurss jaunas specializētas mājas lapas izstrādei uz Drupal vai Joomla bāzes (pieļauju, ka drupal ir vēlamāks). Latvijas Banka to argumentēti pamato ar vēlmi saglabāt projekta ilgtspēju, samazināt mācīšanās laiku un izvairīties no sistēmu “zooparka”.

Zināšanu bāze, vienotas apmācības iespējas

Līdz ar vienotu tehnisko risinājumu ir iespēja veidot atbilstošu zināšanu bāzi, to papildināt ar jaunām zināšanām, kuras turpina veidot daudzie cilvēki, kuri darbojas ar šo vienoto sistēmu. Ja kādai iestādei tiek izveidots funkcionāls modulis, to var izmantot arī citi, tā izmantošanas dokumentāciju atrodot vienotā zināšanu bāzē.

Savulaik esmu vairākas lekcijas un praktiskās nodarbības vadījis valsts iestāžu darbiniekiem par satura sagatavošanu, internet mājas lapu administrāciju, diemžēl atšķirīgās satura vadības sistēmas radīja grūtības uztvert informāciju, dalībniekiem bija savi kontekstuālie jautājumi, dažāda izpratne par vienkāršam lietām. Vari sniegt vienkāršus padomus, kā daudzveidot saturu, tomēr ja to tehniski nevar ieviest, tad šādām apmācībām ir maza nozīme. Arī ja netiek īstenota vienota izstrādes platforma, pamatuzdevums būtu izveidot metodiskos norādījumus, pārbaudes sarakstus, kas palīdzētu labāk izvērtēt gan vajadzības, gan paveiktā kvalitāti.

Meklētāju optimizācija

Valsts iedzīvotāji lieto un lietos Google kā meklēšanas līdzekli, tādēļ meklētājprogrammu (Google, Bing, Yandex uc.) optimizācija ir obligāti iekļaujama, ar pāris vienkāršām vadlīnijām var panākt, lai informācija arī šajos meklētājos būtu labāk atrodama un ērtāk pārskatāma, piemēram, nelikt visur vienādu page title – Valsts zāļu aģentūra, Labklājības ministrija http://www.zva.gov.lv un pat Latvija.lv (vieglāk ir pateikt, kur šis princips ir ievērots, nevis turpināt uzskaitījumu).

Lietojamības novērtējums

Kādā lekcija man uzdeva jautājumu – kādēļ valsts iepirkumos IT sistēmu, mājas lapu izstrādei netiek likts vērtēšanas kritērijs lietojamība? Jāpiekrīt, ka atmetot dziļās pārdomas par lietojamības ļoti sarežģīto dabu un subjektivitāti, šis būtu ļoti noderīgs punkts, jo lielākā daļa valsts iepirkumu šajā saistībā balstās uz ērtību funkcionalitātē, dizaina praktiskumu, nevis dizaina estētiku, vizuālo pievilcību kā tas būtu dažāda veida produktu un pakalpojumu promo lapās. Būtiskākā problēma ir un paliek fakts, ka lietojamība ir subjektīva un tās novērtējumu iepirkumu komisija neviens negribēs uzņemties, tādēļ šādus kritērijus ir vienkāršāk izsvītrot, neradot sev liekas raizes. Par lietojamības atdevi uz turpmāko uzturēšanu vislabāk ir gatavi uzklausīt privātie uzņēmēji, kuri ilgtermiņā novērtē biznesa ilgtspēju un jaunas iespējas, nevis tikai iespējami mazināt riskus.

 “Pērles”

Gatavojot šo rakstu, izlases kārtībā apmeklēju dažas valsts iestādes mājas lapas, lai izvērtētu situāciju, novērtētu izmaiņas, vai tās ir notikušas, piemēram, Labklājības ministrijas mājas lapā, kurā arvien saites nevar atšķirt no pārējā teksta.

Auditorijas novērtējums

Atsevišķi vēlētos izcelt LR Veselības inspekcijas mājas lapu, kurā ir izvietota arī lapas novērtējuma anketa. To aizpildot var iegūt vērtīgākus datus par vienkāršu aptaujas formu, kurā jautājums „Kā jums patīk mūsu jaunā mājas lapa?” parasti ir papildināts ar atbilžu variantiem jā, nē un vecā bija labāka. Ļoti gribu cerēt, ka Veselības inspekcija šo anketu paredzēja jau sākotnējā darba uzdevumā un tā bija viņu ideja veidot šādu novērtējumu.

Robežsardzes hobiji

Mani iepriecināja Robežsardzes mājas lapā nejauši atrasta sadaļa „Vaļasprieki” – tajā uzskaitīti daži darbinieki un viņu vaļasprieki, interesanta informācija, kāda citās mājas lapās nav atrodama, tomēr lapas redaktoram būtu jāzina, ka gif formāts nav paredzēts foto attēlu saglabāšanai.

Nobeiguma vietā

Šīs ir manas mazliet saraustītās pārdomas par situāciju, jo katrs punkts būtu atsevišķa raksta vērts, vēlāk papētīšu sīkāk, cik ļoti pēdējā gada laikā ir izdevies pavirzīties uz priekšu valsts mājas lapu centralizācijas izvērtējumā. Zemāk ir prezentācija no iepriekšējā gada konferences „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv”, par to plašāku informāciju var atrast Valsts kancelejas mājas lapā un kādā no iepriekšējiem šī bloga rakstiem. Daudzas no šeit izklāstītajām idejām tika skatītas un papildinātas konferences darba grupā, ar kuras rezultātiem var iepazīties šajā ziņojumā (PDF). Lai arī prezentācija ir vairāk kā gadu veca, tā arvien nav zaudējusi savu aktualitāti, iespēju iepazīties ar citu valstu pieredzi.

4 thoughts on “Vienotas vadlīnijas un platforma valsts iestāžu mājas lapām

  1. Oļegs Baļss

    Var jau būt ka lietojamība ir subjektīva un to gaužām grūti novērtēt, bet ir viena tās sastāvdaļa kas ir visnotaļ objektīva, skaidri definēta un viegli izmērāma – pieejamība. Tā man vienmēr šķitusi politiski būtiska lieta – valsts iestāžu lapām jābūt maksimāli pieejamām visiem valsts iedzīvotājiem, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

  2. Kristaps

    Konkrētas vadlīnijas un viena firma, kas tās lapas veido. Šo es saku, jo dažās valstiskās mājaslapās esmu pamanījis slēptos linkus uz dažādām komerciālām lapām… viens no piemēriem ir likumi.lv, kur pēc mana aicinājuma šie linki tika izņemti…

Comments are closed.