55 pasaciņas par dzīvniekiem: ne-grāmata bērniem

Mēs ar meitu, kurai ir 4 gadi, esam lieli grāmatu lasītāji. Meitai pašai patīk skatīt grāmatas, atstāstīt, kā arī vakara lasīšana ir obligāts ik vakara rituāls. Reizumis nopērkam arī jaunas grāmatas. Par pēdējo reizi arī ir šis stāsts. Pie grāmatu plaukta ilgi nekavējāmies, izskatījām vairākas, bet palikām pie grāmatas ar jauku nosaukumu “55 pasaciņas par dzīvniekiem” (7 EUR) no izdevniecības Zvaigzne ABC. Turpmākais bloga raksts īsumā – šo grāmatu nepērciet, tā ir izmesta nauda un sabojāti nervi.

300x0_cover[1]Vakarā jau pēc pirmo divu pasaku izlasīšanas man, lasot šo bērnu literatūru, piere saraucās kā vēl nekad. Grāmatas vāka apraksts gan liecina, ka “šajā grāmatā apkopotajās pasaciņās netrūkst ne piedzīvojumu, ne humora, ne arī asas spriedzes. Tās aizrauj un satrauc, attīsta drosmi un sparu, mudina novērtēt godīgu rīcību un cīnīties ar ļaunumu”. Man ir pamatotas aizdomas, ka šo rindu autors grāmatu rokās nav turējis vai arī ir reti cinisks. Grāmata ir tulkota no angļu valodas, daļa ilustrāciju ir skaistas, bet pats saturs ir vienkārši vājš. Pat ja atmet visu negatīvo, tad stāsti ir neinteresanti, bieži piepildīti ar vārdiem, kurus 4-6 gadus veci bērni vēl nesaprot un nav arī jāzina.

Sākotnēji centos stāstā pamainīt kritiskākās vietas, bet sapratu, ka man tas pavisam neizdodas, jo tāda ir visa pasaka. Daudzās pasakās notiek vardarbība vai tiek ilustrēta cita antisociāla rīcība. Lai labāk ilustrētu grāmatas saturu, daži citāti no pasakām:

“Miezeris krita, trāpīja šakālim pa galvu un nosita ļauno nodevēju. Tā cālēni atrieba mātes nāvi.”

“Atriebības pārņemtā čūska citu pēc tā sakoda zemnieka lopus un tie nobeidzās. (..) Zemnieks vairākas reizes mēģināja kobru noķert un nogalināt…”

Īss atstāsts: Šakālis pameta lauvam virvi, vēlāk, lauvam neredzot, to pārgrieza un nu nevajadzēja dalīties ar lauvu.

“No rīta ķengurs ar akmeni iemeta vombatam pa galvu. Tas saplacināja vombata pieri un degunu padarīja par īsu šņukuru. “Tas tev par to, ka nepalīdzēji man sasildīties un izžāvēt kažoku”. Tad vombats paķēra savu šķēpu un no visa spēka meta ar to ķenguram. Tas no sāpēm iekaucās un mēģināja šķēpu izvilkt. (..) Un lai tev nekad nebūtu mājas, kur dzīvot!” – pasakas izklāsts īsumā: vombats ķenguru ielaida savā mājā sasildīties, bet no rīta dabūja ar akmeni pa seju, ļoti pamācoši.

“Viņš izspļāva vēl dažus smilšu graudiņus uz lielā bruņurupuča muguras un tad bez dzīvības iekrita atpakaļ ūdenī”.

“Kucēni cilvēkam izstāstīja par savu nodomu atriebties briedim par mātes nāvi. (..) Mednieks raidīja bultu un nošāva briedi. Suņi priekā luncināja astes, jo bija gandarīti.”

“Es tūlīt ar savu aso izkapti pārcirtīšu to lapsu uz pusēm!”

“Beidzot mēs esam noķēruši to nelietīgo laupītāju (žurku), tagad mēs viņu noslīcināsim.”

Diemžēl čeku neesmu saglabājis Jāņa Rozes grāmatnīcas pirkumam, es labprāt aizietu parunātu, bet Zvaigzne ABC kā izdevējam vajadzētu rūpīgāk domāt, kāda satura grāmatas tiek izdotas. Nākamreiz nāksies vienatnē un daudz ilgāk veltīt laika priekšizpētei, lai saprastu, kas ir grāmatas saturā un neiegrābties. Protams, ir grāmatas, par kurām ir pārliecība pat tajās neieskatoties, tomēr par šādu cinisma paraugstundu bērnu literatūrā esmu vairāk kā pārsteigts.

Nobeigsim ar labo: grāmatas, kuras mums patīk un kuras varam ieteikt citiem.

Šajā vecumā pārsteidz meitas atmiņa, cik labi viņa atceras vien pāris reizes lasītu pasaku arī pēc gada un spēj izlabot nepareizi pateiktu vārdu, kuru lasot pārveidoju uz citu, domājot, ka viņa nesapratīs, kas tas ir. Šobrīd ir svarīgi, lai grāmatas ir jaukas, sirsnīgas un palīdz attīstīt bērna fantāziju pasauli.

Stāsti miedziņam. 7 vakara pasaciņas. Jaukas ilustrācijas, īsas pasakas

Rikikī piedzīvojumi. Bērnu dienu klasika un meitai arī ļoti patīk

Vēl viena klasika – Pifa piedzīvojumi

Daudzās Margaritas Stārastes grāmatas, tostarp Lācīša Rūcīša raibā diena.