Birku arhīvs: internet

Rezerves kopijas – viss pašu rokās

backup stratēģijaVēl nesen pa internetu klejoja joks, ka 80% datora kļūdu sēž pusmetru no monitora. Taisnība – kļūdīties ir tikai cilvēcīgi, tādēļ dažādie informācijas zudumi nav tikai tehnisku problēmu dēļ, bet lielākoties cilvēku kļūdu rezultātā. 21.gadsimtā informācija ir zelts un nafta, visbiežāk zaudējot datoru, mēs zaudējam tieši šo unikālo informāciju, nevis pašu dzelzi, kuru var iegādāties atkārtoti. Arvien vairāk cilvēku (tostarp arī es) izmanto portatīvos datorus kā galveno datoru, tādēļ arī visa informācija tiek uzglabāta tajos. Šie ērti pārnēsājamie datori ir arī visvairāk pakļauti fiziskai datu zaudēšanai: dators var nokrist un sabojāt disku, datoru var nozagt utml. Šo iemeslu dēļ klēpjdatoru informācijas drošība ir visvairāk apdraudēta.

Turpiniet lasīt

Citi meklē:

    datu rezerves kopija, Programmu vai datu rezerves kopija ir

Īsi par RSS

Kas ir RSS„Kas ir RSS?” – sniegt atbildi uz šo jautājumu nav tik vienkārši kā pirmajā brīdī varētu likties. Lekcijās par internet komunikāciju šo tēmu cenšos iespējami vienkārši izskaidrot, bet ne vienmēr tas izdodas. Šī iemesla dēļ ir vērtīgi dot Interneta lietotājiem iespēju vairāk uzzināt par RSS pielietojumu gan mājas lapu izstrādē, gan mājas lapu ikdienas lietošanā.

Problēma slēpjas tajā, ka skaidrojošie materiāli ir pieejami vairāk svešvalodās, bet latviski mazāk. Tādēļ mani patīkami pārsteidza otrdienas laikrakstā „Diena” jaunā sadaļā „Tehnoloģijas” un tajā publicētais raksts „RSS – tavi informācijas aģenti”: vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā ir izklāstīts, kas ir RSS un ko tas ziemā ēd. Šodien ir parādījusies arī elektroniska raksta versija un varu ar to padalīties. Ceru, ka šis raksts informēs arī lietotājus, kuri ikdienā mazāk izmanto Interneta sniegtās iespējas un pavērs jaunu horizontu Interneta apvāršņos

Brīdī, kad praksē pārliecinies par RSS izmantošanas ērtību, sāc krāt RSS avotus un to pārvaldība kļūst sarežģīta. Pats esmu kļuvis par lielu Google Reader piekritēju un esmu pārmigrējis no FireFox spraudņa Sage RSS uz Google lasītavu, jo tas man sniedz iespēju jebkurā vietā un laikā apskatīt savu jaunāko ziņu lentu. Būtiski atvieglo iespēja šīs RSS barotnes sakārtot pa mapītēm. Manā skatījumā saistošakās ziņas (īpaši atlasītas) no manas Google reader krātuves varat lasīt gan bloga sadaļā „Iesaku izlasīt” (labajā pusē), gan caurskatīt pilnu sarakstu. Zinu jau zinu – katram cilvēkam ir savs īpaši mīļais RSS lasītājs, es savu izvēli esmu izdarījis. Iepriekš mēģinātie NetVibes neiekaroja manu uzticību lietošanas (maz)ērtības dēļ.

Tehnoloģiskā nākotne – vai nav par strauju?

Rīgas Stradiņa universitātē vēl nesen (pirms lielās Web2.0 ēras sākuma) studēju komunikācijas zinātni un studiju laikā daudz analizējām jauno mediju attīstību, informācijas sabiedrības veidošanos, tehnoloģiju nozīmi komunikācijā. Tai laikā mēs vēl tikai aplūkojām sociālo tīklu teorijas, kuras dažādi komunikācijas speciālisti prognozē – šodien par to var pārliecināties dzīvē, lūkojoties uz straujo Internet attīstību Latvijā un pasaulē. Ļoti interesanti ir salīdzināt Ļeva Manoviča grāmatā “Jauno mediju valoda” pausto viedokli un prognozes ar esošo realitāti. Atkal pārlasot šo grāmatu, radās dažas filosofiskas pārdomas par tehnoloģiju attīstību – kur esam un kurp dodamies.

Realitāte un tās perspektīvas mani brīžiem biedē. Tas, ka bērnībā lasītā padomju laiku zinātniskā fantastika, kura tapusi gan 60.gados, gan arī jaunāki darbi, Azimova daiļrade (trīs robotu likumi) un citi, strauji un vienlaikus lēnām piepildās. Korporācijas valda un valdīs. Tādi superkorporatīvie bloki kā Google, AOL, Skype (redzējām, kas notiek, ja Skype uz kādu laiku nestrādā) attīstās un varbūt piepildīsies Terminatora scenāriji savā ziņā? Nāksies atgriezties pagātnē, lai kādu no tiem puikām jau laikus nošautu? Tehnoloģiju attīstība, mūsu maņu paplašinājumi. 60.gadu fantastiskā zinātne – kibernētika. Lai arī mums ikdienā vēl nav lielas un dziļas tehniskās sasaistes ar datoriem (implementēti čipi, mehāniskās rokas utml.), tomēr arvien vairāk mūsu dzīvi pakārto tehnoloģijas.

Atceros kādreiz brokastu avīzē lasītu rakstu par robotizētu lielgabalu, kas sagājis grīstē un nogalinājis 9 cilvēkus. Negadījums? Varbūt inženieru vaina utml. Tomēr progress spiež pārnest cilvēka spējas uz automatizētām ierīcēm un tās jau arī tiek veidotas pēc cilvēka izpratnes, loģikas, mentālajiem modeļiem, lai vieglāk viņas varētu projektēt, integrēt, padarīt efektīvāku, lai visi iesaistītie saprastu (vienota semantika) – gribot negribot taisam pēc savas līdzības. Visdrīzāk nevis tas, ka mašīnas taps gudrākas par cilvēkiem, bet gan tas, ka cilvēks paliks dumjāks. Ja intelektu varētu uzskatīt par vienu veselu, tad, laikam ejot, šis cilvēka un tehnloģiju līdzsvara sadalījums par labu tehnoloģijām tikai pieaugs. Teju visu cilvēka vietā dara mašīna. Konkrēts piemērs iz dzīves – cik gan vairs atceramies tālruņa numurus? Kādēļ atcerēties, ja viss stāv mobilajā ne tā?? Šādus ieradumus arī lielā mērā veicina lietojamība! Mazliet absurdi, bet paskatīsimies no šīs puses – tehnoloģijas kļūst pārāk vienkāršas, tās neliek domāt – ne vienmēr tas ir labi, ne vienmēr tas ir slikti. Cilvēks pēc dabas ir slinks un slinkums dzen uz priekšu progresu. Tomēr veidojas sava veida atkarība no tehnoloģijām. Cilvēki sava prāta spējas arvien mazāk izmanto, jo visu izskaitļo, izsaka mašīnas. Vienlaikus jautājums par atkarību no draugiem.lv un citiem internet resursiem – kas gan viņu rada? Komunikācijas un saziņas iespējas? Vai arī alkas pēc jaunākās informācijas? Tā sabiedrībā kā tāda vērtība ir izveidojusies un to arī kultivē lielākie ziņu mediji, piemēram, CNN – “Be the first to know”. Viņu sauklis skan tieši šādi. (Nemaz nerunāšu par komentētājiem, kuri ir teju visur un pie katra lielāka raksta, kur priecāsies par iespēju atzīmēties kā pirmais komentētājs.) Protams, kapitālisms mūs visus dzen uz priekšu, kam pirmajam informācija – tas ir ieguvējs, uzvarētājs, bet cik ilgi gan tā? Atbilde izpaliks.

Kādēļ mēs sakām, ka nav laika, jāskrien? Tādēļ, ka informācija ātrāk apmainās, plūst ātrāk. Kādreiz varēja nosūtīt ziņu un gaidīt vēstuli, kad nu būs atbilde – vēstules kļūst arvien retākas, jo ir dārgāk, ilgāk, vairāk darba jāiegulda. Tagad ir mobilie tālruņi, e-pasti, iespējas pārbaudīt, kur tu atrodies. Viss rotē ātrāk, ātrāk jāstrādā, visu visu vajag ātrāk. Internets paliek arvien ātrāks, tehnoloģijas nemitīgi tiek dzītas uz priekšu. Manuprāt, nākotnē tiks pieņemts likums, kas regulēs informācijas pārraides ātrumu, jo kaut kādā brīdī var iestāties punkts, ka informācija plūst pārāk ātri – nez vai tā varētu pārsniegt gaismas ātrumu? Kas tai brīdī notiktu?

Papildus satraucoši fakti atklājās, noskatoties filmu Zeitgeist (www.zeitgeist.com), iesaku visiem noskatīties un padomāt. RFID – radio čipi, kas ļauj noteikt tavu atrašanās vietu – nekur nepaslēpsies. Pilnīgā kontrolē. Big brother is watching you. Mazliet draudīga un tehnoloģiski auksta šķiet tā nākotne.

Nobeigumā varētu vēl skaļi nokliegties, ka tehnoloģijas pārņems pasauli, nospiedīs cilvēku uz ceļiem. Nebūt nē – tas nav šī raksta mērķis. Mēs bieži runājam par to, ka ir naivi cilvēki, bez kritiskas domāšanas, ar kuriem viegli manipulēt mārketinga laukā, tomēr vienlaikus arī tehnoloģijas var pārlieku ieplūst ikdienas dzīvē – brīžos, kad mēs tām ļaujamies pārāk daudz, vajag mazliet atkāpties un apdomāties. Cilvēkam visu mūžu ir jāmācās un jāattīsta zināšanas, lai tas vienmēr būt gudrāks par mašīnu, jo daba ir apveltījusi mūs ar tādu procesoru, kādu vēl ilgi, ilgi neviena tehnoloģija nespēs sagatavot, tikai jāspēj izmantot sniegtā iespēja.

Sabiedriskās attiecības Internetā: satura monitorings

Jau šobrīd sabiedrisko attiecību speciālistam ir jānovērtē ne tikai komunikācijas plūsma un informācija masu medijos, bet nepieciešams pārzināt arī ietekmīgākos Internet informācijas avotus: ziņu portālus, to komentārus, forumus, blogus, kas kopumā ir kā viedokļu līderu rupori, kuros atrodamā informācija var ietekmēt, mainīt auditorijas uzskatus.

Latvijas internets attīstās, līdz ar tehnoloģiju pieaugumu arvien vairāk lietotāji pavada laiku internetā, iegūst informāciju, izmantojot internet sniegtās iespējas. Liela auditorija, to pierāda arī nemitīgi augošais reklāmas apjoms internetā. Mārketinga speciālisti pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk izmanto internetu savu mērķu sasniegšanai. Vai to pietiekami izmanto arī sabiedrisko attiecību speciālisti? Ārvalstu pieredze un tās apmaiņa SA speciālistu vidū ir jūtama. Izpratne par Internet nozīmi ikdiena SA darbā ienāk arī Latvijas sabiedrisko attiecību praksē – Internet auditorijas izpēte un monitorings, risku izvērtēšana. Reiz izmantoto teicienu, ka “neprasi, vai mana auditorija ir Internetā, bet gan, kas ir mana auditorija Internetā” arvien retāk nākas sacīt, jo sabiedrisko attiecību speciālisti novērtē Internet sniegtās iespējas. Iepriekš stāstīju par RSS sniegtajām iespējām. Šoreiz par to, kādēļ ir svarīgi pārzināt un monitorēt saturu Internetā.

Mainās tehnoloģijas, mainās saziņas iespējas

Kādreiz neformālajai informācijai, baumu izplatīšanai tika izmantota iespēja nodot tās mutes mutē, informācija starp cilvēkiem pārvietojās lēnām, bet šodien, pateicoties tehnoloģijām, informācija var tikt publicēta 24 stundas diennaktī, ikdienā nesaistīti cilvēki to var izlasīt, izplatīt un tas arī notiek ļoti strauji. Informācija izplatās neaptveramos ātrumos.

Sen jau ietekmīgi ir kļuvuši ziņu komentāri un tajos izplatītā informācija. Novērojumi liecina, ka bieži DELFI komentāri masu medijos tiek nodēvēti par tautas balsi, kura liecina par sabiedrībā esošo noskaņojumu un attieksmi – nezinu, vai tas ir labākais veids, kā izvērtēt, tomēr tur izskanējušajai informācijai ir vērts pievērst uzmanību, jo dažkārt tur savu viedokli publicē arī tiešām zinoši cilvēki.

Dažkārt ir novērots, ka blogos publicēta sākotnējā informācija nokļūst masu medijos, dažkārt uz to atsaucās, dažkārt nē (labākajā gadījumā pasaka, ka internetā klejo informācija). Piemērs visiem zināms – par ceļu policijas jauno auto nummuriem. Nezinu, kurš bija pirmais, kurš to publicēja, tomēr saturs tika pārkopēts citur blogos, daudzviet bez sākotnējām atsaucēm. Rezultātā nepārbaudīta informācija, kura ir radusies no nez kurienes, avots nav zināms, savā veidā tik vien kā liela bauma – auto nummuru gadījumā tas gan apstiprinājās. Šāda situācija ir ļoti labvēlīga tieši neprecīzas, sagrozītas informācijas izplatīšanai – baumām, kas klejo, tomēr cilvēki baumās tieši vai netieši ieklausās un, ja nav cita veida informācijas, kas apstiprina vai noliedz šo baumu, cilvēki veido spriedumus. Jo vairāk avoti publicē informāciju, jo vairāk cilvēki pieņem to par patiesību, notic informācijai. Tādēļ blogu autoriem, kuri bieži pārpublicē rakstus no viena bloga uz otru, vajadzētu būt kritiskākiem savā informācijas publicēšanas izvēlē. Iespējams, ka būtu pienācis laiks runāt ne tikai par žurnālistu ētiku, bet gan arī par blogu autoru ētiku.

Laiks rīkoties: Internet satura monitorings

Pirmais solis Internet monitoringam un satura analīzei ir noteikt, kuras Internet lietotāju grupas ir jūsu mērķauditorijas, apzināt, kurus internet resursus viņas izmanto un kuri avoti ir auditorijas vidū visuzticamākie. Piemēram, forumos un komentāros esošās informācijas ticamība būs daudz zemāka par ilgstoša bloga autora rakstā publicēto informāciju. Papildus ir nepieciešams noteikt, kādi ir atslēgvārdi, kurus ir nepieciešams monitorēt.

Nākamais solis ir izveidot sistēmu, pēc kādas tiks meklēti atslēgvārdi, pārbaudīts saturs. Vienkāršākais variants ir izmantot Google meklētāju, lai pārbaudītu atslēgvārdus, tomēr šāda metode nav īpaši noderīga, jo Google meklētājam ir nepieciešams laiks informācijas atjaunošanai.

Otrs, sarežģītāks informācijas monitoringa variants ir auditorijas biežāk izmantoto resursu saites, kurās varētu tikt publicēta informācija, piemēram, specializētie portāli, sadaļas utml. Daži piemēri: vortāls FinanceNet, banku vortāls Bankas.lv, Delfi Tehnika u.c. resursi. Saites tiek apkopotas un regulāri tiek izskatītas, lai aplūkotu, vai nav publicēta organizāciju un tās auditorijas saistoša informācija. Darbu atvieglo iespēja informāciju ievākt, izmantojot RSS barotnes.

Vienlaikus ļoti svarīgi ir sekot līdzi mājas lapas statistikai un novērot, no kuriem resursiem ir lielākais lapas apmeklētāju pieplūdums, iespējams, ka ir publicēta informācija ar atsauci uz organizācijas mājas lapu, piepešs lietotāju pieplūdums arī varbūt signāls par pastiprinātu interesi, kurai būtu jārod atbilde.

Ja organizāciju ir pārsteigusi nelabvēlīga informācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas turpmāko darbību, ir radusies krīzes situācija un ir nepieciešams rīkoties, piemēram, publicēt pieejamu informāciju, viedokli par notikušo, komentāru par baumu utml. Ir svarīgi to izdarīt laicīgi – lietotājiem vajag informāciju, žurnālistiem vajag informāciju rakstam, viņi visi nāks pie jums un vaicās. Dažkārt krīzi var pavērst arī pozitīvā situācijā un brīdī, kad ir pievērsta auditorijas uzmanība, pavēstīt viņiem svarīgu, saistošu informāciju.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.

Lietojamības ABC – grāmata “Don’t make me think!” (Steve Krug)

Rūpīgāka raksta 35 Designers x 5 Questions izlasīšana ir atlikta uz vēlāku laiku, bet ātri izskrienot cauri ieraudzīju, ka ir pieminēta Steve Krug grāmata “Don’t make me think!” . To pirms 3 gadiem iegādājos 636 veikalā. Tā bija grāmatas krievu valodas versija, kuru izrādās vairs nevar nopirkt. Šo gadu laikā grāmata pazudusi un neveiksmīgi esmu centies viņu iegādāties vēlreiz – atliek vien iegādāties ārzemju veikalā. Atjautīgākie grāmatu PDF formātā atradīs internetā, bet tomēr vispatīkamāk lasīt grāmatu, nevis izdrukas.

Grāmata bija mans sākums lietojamības un informācijas arhitektūras zināšanu ieguvē, tā deva ļoti labu pamatu turpmākajai zināšanu uzkrāšanai un izpratnei par mājas lapu veidošanas principiem, lietotāju pieredzes modelēšanu. Šī grāmata ar izcili vienkāršiem un vienlaikus trāpīgiem piemēriem parādā lietojamības būtību un svarīgumu. Nav vērts atkārtot visus labos vārdus par šo grāmatu, kas ir izteikti internetā, tā ir vienkārši jāizlasa. Varētu diskutēt par to, vai lietojamības principi gadu laikā mainās vai nē – bet es uzskatu, ka šāda grāmata, lai arī izdota 2001. gadā pirmo reizi nav zaudējusi savu aktualitāti. Šai atziņai atbalstu gūstu lasot arī 90.gadu sākumā publicētus pētījumus par lietotāju pieredzi – tās pašas lietas ir attiecināmas arī šodien, neskatoties uz to, ka internets kā vide ir ievērojami mainījies.

Šo grāmatu silti ieteiktu izlasīt visiem, kuri strādā ar internet komunikācijām, piedalās to izstrādē. Tā nav grāmata tikai dizaineriem, tā ir grāmata visiem. Bieži gribētos, lai klienti zinātu kaut daļu no lietojamības pamatpatiesībām, lai nebūtu tik liela pretestība. Es zinu, ka Latvijā ir vairāki web dizaina speciālisti, kuri šo grāmatu ir lasījuši un atzinuši par labu esam, atliek vien cerēt, ka iegūtās zināšanas arī tiks izmantotas praksē.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.