Lietojamības izpēte – kā?

“Gribu lai mājas lapa ir ērta, viegli saprotama, lai apmeklētājs tajā gribētu uzturēties ilgāk..” – bieži klienti šādi raksturo savas gaidas par mājas lapu. Tas ir saprotami, jo kurš gan tādu nevēlās! Līdzās jautājumam par lapas dizainu, ielādes ātrumu un informāciju, arvien aktuālāks jautājums kļūst – kāda ir mājas lapas lietojamība, lai sasniegtu šo mērķi!

Lietojamības daudzās sejas, izpausmes un iespējas šeit aprakstīt man būs pārāk gari, tādēļ izvēlējos tēmu – kā šo lietojamību izpētīt, kā to noteikt, veidot, paredzēt?

Lai arī par lietojamības pamatiem pirms mirkļa solīju nerakstīt, tomēr neliels ieskats būtu nepieciešams, lai akcentētu tieši izpētes vajadzību – šeit uzreiz vēlējos piebilst, ka šajā rakstā lietojamība ir aplūkota kā dziļāks izziņas process mijiedarbībā ar apmeklētāju, nevis cik peles klikus viņam ir jāuztaisa, lai nokļūtu pie rezultāta.

Lietojamību var realizēt divos veidos:

1) izmantot esošās lietotāju zināšanas, pieredzi, piemēram, ka mājiņas ikona nozīmē Home, atgriezties uz sākumu; ka pasvītrots teksts ir saite u.c. Šajā gadījumā lietotājam viss būs vienkārši sarprotams, nevajadzēs mācīties neko jaunu, nevajadzēs domāt, iedziļināties un saprast. Lietojamība tiek realizēta, izmantojot lietotāju esošās zināšanas (tās arī ir vēlams papētīt – gan pašiem, gan palasot kādu no materiāliem internetā).

2) izveidot jaunu sistēmu, kura balstās uz lietotājam nezināmiem principiem. Neizbēgami šādas situācijas rodas, ja ir nepieciešams ieviest jaunas sistēmas, kuru izmantošana ir sarežģītāka par vienkāršu klikošanu pa saitēm, piemēram, sākotnēji dažādas pieteikuma formas internetā bija ļoti sarežģītas, cilvēki pie tām nebija pieraduši, varētu izmantot vārdu “baidījās”. Tādēļ ir nepieciešams iespēju robežās sniegt atbalstu, lai viņi labāk izprastu šo sistēmu darbību – paskaidrojumi, izlēcoši logi ar komentāriem, atbalsta sistēma, palīdzība utml. Tas viss palielina lietojamību – to var izteikt skaitliski salīdzinot reģistrāciju skaita attiecību sākumā un pēc lietojamības plāna realizācijas.

Līdz ar pēdējo teikumu rodas jautājums – palielinās, samazinās, lielāka, mazāka.. lietojamības mēri, svari.. kā gan lai to visu izmēra? Konkrētus kritērijus mērus katrs nosaka pats, bet dažas metodes varu aprakstīt sīkāk.

Lietojamības izvērtēšanas metodes

Tās tiek izmantotas, lai novērtētu cilvēka-datora komunikāciju ar mērķi noteikt mijiedarbības aspektus, kurus var uzlabot, lai palielinātu lietojamību. Pastāv dažādas un daudz metodes, lai veiktu lietojamības pārbaudi – mana pieredze rāda, ka varētu izdalīt trīs veidu metodes:

1) lietojamības standarti – noteikti standarti, kas attiecas uz dizaina izstrādi, aplikāciju saskarnēm. Uzņēmumā RIDemo tie ir iekšējie kvalitātes standarti, kuri tiek ievēroti un kalpo kā vadlīnijas. Tie ir gadu laikā pierādīti apsvērumi, kuri tiek ievēroti un to lietderība, patiesums netiek mainīts, līdz brīdim, kad pierādās pretējais, piemēram, mainās apmeklētāju internet izmantošanas ieradumi utml.;

2) pārbaudes metodes – metodes, kuru pielietojumā nav piedalījušies lietotāji, bet iesaistīts ir lietojamības eksperts, kurš, ņemot vērā auditorijas īpašības, citus ietekmes faktorus, veic lietojamības izpēti – izvērtē to. Metodes priekšrocības: ātri noorganizēt, ātrāk var izveidot atskaiti un turpmākās rīcības plānu. Trūkumi: eksperts tomēr var kļūdīties pieņēmumos par auditoriju, nepārzināt visus noteicošos faktorus. Liela nozīme ir eksperta spējai piemērot atbilstošo vērtējumu, balstoties uz esošajām zināšanām, pieredzi.

3) aptaujas metodes – lietotāju iesaiste lietojamības pētījumos. Šī metode, lai arī ir vislaikietilpīgākā un dārgākā, sniedz neatsveramu iespaidu, jo tā parāda, kā gala lietotājs izmantos sistēmu un kādas ir viņa domas par to. Aptaujas metodes koncentrējas uz informāciju par lietotāju patiku, nepatiku, vajadzībām un sistēmas izpratni. Aptaujas metodēs tiek izmantotas pārrunas, lietotāju novērošana darbā ar sistēmu vai atbildot uz jautājumiem rakstiskā vai mutiskā formā.

Savā profesionālajā darbā esmu izmantojis šādas pētījumu metodes, kuras iekļauj sevī lietotāju iesaisti :

  • Fokusa grupa;
  • Izvēles aptauja
  • Lietojamības izvērtēšanas metode jeb „skaļā domāšana”

Fokusa grupa

Fokuss grupas – kvalitatīvās izpētes metode, kuru izmanto, lai rastu atbildes uz noteiktiem jautājumiem, izmantojot atsevišķus mērķauditorijas biedrus diskusijā. Fokusa grupas tiek plaši izmantotas, jo tā ir efektīva metode, lai paredzētu iespējamo mērķauditorijas reakciju uz noteiktiem vēstījumiem, rīcību. Fokusa grupa ir maza izvēlētu cilvēku grupa, kura nodrošina viedokļus un atgriezenisko saiti par noteiktām tēmām vai problēmām, kuras tiek virzītas grupa; novērtējuma metode. Pirms aptaujas sākuma vadītājs nosprauž jautājumus, uz kuriem viņš vēlas atrast atbildes, piemēram, vai ir mājas lapā redzamais dizains atspoguļo kompānijas tēlu utml.

Viennozīmīgi ir jāņem vērā sociālie procesi grupā: vai fokusa grupas dalībnieki ir savstarpēji pazīstami, cik viņi ir aktīvi izteikties, vai nav izvirzījies kāds spēcīgs līderis, kurš runā par visiem. Fokusa grupa bieži der projektu sākumos, lai varētu izpētīt vispārīgākas lietas – idejas, skices utml. Individuālās aptaujas labāk der, ja ir nepieciešams pārrunāt, pētīt produktu, saskarni, kas ir izstrādes stadijā. Lietotāji lielākoties individuāli uztver informāciju, iepazīstās ar mājas lapu, veic noteiktus uzdevumus, piemēram, iepērkas e-veikalā.

Fokusa grupas ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai redzētu, analizētu, kā auditorijā esošās zināšanas tiek izmantotas, lai aprakstītu “saviem vārdiem” mājas lapu, tās iespējas un to izmantot arī lapas saskarnes izveidē, šadā veidā arī pārējai auditorijas daļai lapa būs saprotamāka.

Tagad mazliet sarežģītāks grupas process: reflektīvi procesuālās zināšanas ir arvien vairāk izmantota metode, kurā mentālo modeļu izvērtēšana tiek veikta ar „mācīt-atpakaļ” (teach-back) procedūru: mācekļiem vai lietotājiem lūdz mācīt citus mācekļus (parasti iesācējus), kā izpildīt noteiktus uzdevumus vai kā izmantot sistēmu. Mācekļi parasti veido dažādus attēlojumus, kā komandu sarakstus, funkciju verbālos aprakstus, uzdevumu veikšanas posmus u.c. Šī pieeja paredz vairāku lietotāju-iesācēju iesaisti fokusa grupā, lai veicinātu esošo lietotāju mentālo modeļu definēšanu (lietotāji ir spiesti izveidot konkrētu mentālo modeli, lai varētu to nodot jaunajiem lietotājiem), piemēram: “serveris ir kā mājas lapas cietais disks. Līdzīgi kā informācija, kuru jūs izmantojat, glabājās uz jūsu datora, tā uz servera glabājas visi mājas lapai nepieciešamie materiāli”.

Izvēles aptaujas

Aptauja ir sociālo pētījumu metode, kurā informācija tiek iegūta, respondentiem atbildot uz anketas jautājumiem. Aptauju izmanto, pētot cilvēku rīcību un tās motīvus, viņu vajadzības, uzskatus un vērtējumus. Anketa pētījumā ir instruments, ar kuru tiks sasniegti pētījuma mērķi, tiks iegūta informācija, dati turpmākai analīzei un secinājumiem. Interaktīvie mediji un vide sniedz ļoti plašas iespējas auditorijas izpētē: statistikas sistēmas, tiešsasaistes aptaujas. Šos rīkus var izmantot, lai labāk definētu auditoriju, noteiktu tās raksturlielumus, veidot auditorijas pārstāvju prototipus un profilēšanu.

Atšķirībā no parasto mediju auditorijas izpētes, informācijas ievākšanas sistēmas ir lētākas izveidē, uzturēšanā un datu apkopošanā. Datora pastarpinātu aptauju priekšrocība ir to operativitāte un salīdzinoši vieglā aptaujas nodošana respondentiem. Elektroniskā datu apkopošana ļauj sekot līdzi testa rezultātiem.

Izvēles aptaujas parasti ir kāda elementa izvēle no vairākiem, piemēram, izvēlēties vienu vai otru dizaina krāsu, kas palielina lasāmību utml. Šeit ir jāanalizē, kādi ir faktori, kuri ietekmē konkrēto izvēli, bet nereti tas ir vienkārši patīk – nepatīk līmenis.

Vēl viens pluss Internet aptaujām (datora – cilvēka komunikācijā) ir vide, kurā notiek komunikācija ir tāda pati kā aptaujas vide. Piemēram, veicot ikonu izvēles pētījumus web aplikācijām, tās ir nepieciešams izvietot datorizētā vidē, lai iespējami simulētu to izmantošanas vidi – datora ekrāns, pele, kursors un klikšināšana. Diemžēl nav sanācis veikt šādu pētījumu ar drukātām anketām, bet paredzu, ka varētu būt atšķirīgi rezultāti.

Lietojamības aptauja

Lietojamības aptaujas metode jeb “skaļā domāšana” ir noderīga, lai iegūtu kvalitatīvus datus par lietotāju pieredzi, viedokli. Kvalitatīvi dati ir vajadzīgi, lai varētu analizēt un skaidrot kvantitatīvi iegūtos datus, piemēram, izskaidrot, kādēļ no 1000 lapas apmeklētājiem biļeti ir iegādājušies tikai 50 apmeklētāji.

Lietojamības aptaujas mērķis ir noteikt saskarnes lietojamības problēmas, lai tās izlabotu vai pārveidotu saskarnes modeli kopumā. Lietojamības aptaujas var veicināt sistēmas veidotāju un lietotāju sadarbību, arīdzan iemācīt sistēmas veidotājiem lietojamības nozīmi. Lietojamības aptauja ir bieži izmantotā lietojamības izvērtēšanas metode, jo tā ir iespējama bez lieliem resursiem un izmantojama pēc vajadzības. Tās pamatā ir lietotāja darbs sistēmā un visas darbības, domas un spriedumus viņš komentē mutiski, lai varētu sekot līdzi domu gājienam un atbilstošai rīcībai. Novērtētājs analizē lietotāja darbu un pieraksta lietojamības problēmas uzreiz vai analizējot ierakstu. Veicinātājs savukārt veido lietojamības aptauju, vada pētījuma norisi un komunikāciju ar lietotāju. Pēc testa beigām tiek apkopoti rezultāti un tie tiek nodoti sistēmas izstrādātājiem turpmākai sistēmas uzlabošanai.

Lietojamības programmatūra: ekrāna ieraksts

Kādreiz pētījumos tika izmantotas videokameras, lai veiktu datora aktivitātes ierakstus. Mūsdienās šo alternatīvo iespēju skaits ir audzis – es visbiežāk izmantoju iespēju ierakstīt lietotāja datora video ekrānu un skaņu, papildus veicot piezīmes par lietotāja darbībām, kas dažkārt paliek ārpus ekrāna – neverbālā komunikācija, kas dažkārt arī var norādīt uz lietotāja nepatiku, neizpratni u.c. Programmatūra (screen recorder – ask google) ir dažāda: pastāv iespēja izvēlēties bezmaksas produktu Camstudio, kas pilnībā pilda savas funkcijas. Tomēr, ja ar to ir nepieciešams strādāt biežāk, tad vislabākās gan ir maksas Adobe Captivate vai Camtasia Screen recording. Jāpiebilst, ka tām ir nepieciešami arī mazliet jaudīgāki datori, lai ieraksts notiktu gana līdzeni un nerastos nopietnas nobīdes.

Lai arī šī ir viena no vienkāršākajām metodēm, arī šīs metodes pielietošanā varbūt dažādi jautājumi, kuri ir iepriekš jāparedz, piemēram, dažādi lietotāju faktori, kuri var ietekmēt pētījuma rezultātus, tādēļ dalībnieku atlase ir jāveido iespējami precīzi atspoguļojot paredzēto lietotāju auditoriju.

Nobeiguma vietā

Raksta tapšanā tika izmantota mana pieredze – neapšaubāmi ir daudz materiālu viedokļu internetā par šo jomu, tādēļ nevēlos nekādā ziņā teikt, ka mans ir vienīgais patiesais. Ļoti ceru, ka lietojamības jautājumu risināšana tomēr pāries praktiskākā līmenī. Diskusijas un pieredze liecina, ka bieži lietojamības jautājums saduras ar finanšu jautājumu – bet kurš gan par to maksās? Kā lai pārliecina klientu par šādu nepieciešamību? Cik daudz resursu vajag, lai veiktu vienkāršu lietojamības pētījumu? Ar ko sākt? Uz šiem jautājumiem atbildes centīšos rast kāda no nākamajiem rakstiem.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.

Sabiedriskās attiecības Internetā: satura monitorings

Jau šobrīd sabiedrisko attiecību speciālistam ir jānovērtē ne tikai komunikācijas plūsma un informācija masu medijos, bet nepieciešams pārzināt arī ietekmīgākos Internet informācijas avotus: ziņu portālus, to komentārus, forumus, blogus, kas kopumā ir kā viedokļu līderu rupori, kuros atrodamā informācija var ietekmēt, mainīt auditorijas uzskatus.

Latvijas internets attīstās, līdz ar tehnoloģiju pieaugumu arvien vairāk lietotāji pavada laiku internetā, iegūst informāciju, izmantojot internet sniegtās iespējas. Liela auditorija, to pierāda arī nemitīgi augošais reklāmas apjoms internetā. Mārketinga speciālisti pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk izmanto internetu savu mērķu sasniegšanai. Vai to pietiekami izmanto arī sabiedrisko attiecību speciālisti? Ārvalstu pieredze un tās apmaiņa SA speciālistu vidū ir jūtama. Izpratne par Internet nozīmi ikdiena SA darbā ienāk arī Latvijas sabiedrisko attiecību praksē – Internet auditorijas izpēte un monitorings, risku izvērtēšana. Reiz izmantoto teicienu, ka “neprasi, vai mana auditorija ir Internetā, bet gan, kas ir mana auditorija Internetā” arvien retāk nākas sacīt, jo sabiedrisko attiecību speciālisti novērtē Internet sniegtās iespējas. Iepriekš stāstīju par RSS sniegtajām iespējām. Šoreiz par to, kādēļ ir svarīgi pārzināt un monitorēt saturu Internetā.

Mainās tehnoloģijas, mainās saziņas iespējas

Kādreiz neformālajai informācijai, baumu izplatīšanai tika izmantota iespēja nodot tās mutes mutē, informācija starp cilvēkiem pārvietojās lēnām, bet šodien, pateicoties tehnoloģijām, informācija var tikt publicēta 24 stundas diennaktī, ikdienā nesaistīti cilvēki to var izlasīt, izplatīt un tas arī notiek ļoti strauji. Informācija izplatās neaptveramos ātrumos.

Sen jau ietekmīgi ir kļuvuši ziņu komentāri un tajos izplatītā informācija. Novērojumi liecina, ka bieži DELFI komentāri masu medijos tiek nodēvēti par tautas balsi, kura liecina par sabiedrībā esošo noskaņojumu un attieksmi – nezinu, vai tas ir labākais veids, kā izvērtēt, tomēr tur izskanējušajai informācijai ir vērts pievērst uzmanību, jo dažkārt tur savu viedokli publicē arī tiešām zinoši cilvēki.

Dažkārt ir novērots, ka blogos publicēta sākotnējā informācija nokļūst masu medijos, dažkārt uz to atsaucās, dažkārt nē (labākajā gadījumā pasaka, ka internetā klejo informācija). Piemērs visiem zināms – par ceļu policijas jauno auto nummuriem. Nezinu, kurš bija pirmais, kurš to publicēja, tomēr saturs tika pārkopēts citur blogos, daudzviet bez sākotnējām atsaucēm. Rezultātā nepārbaudīta informācija, kura ir radusies no nez kurienes, avots nav zināms, savā veidā tik vien kā liela bauma – auto nummuru gadījumā tas gan apstiprinājās. Šāda situācija ir ļoti labvēlīga tieši neprecīzas, sagrozītas informācijas izplatīšanai – baumām, kas klejo, tomēr cilvēki baumās tieši vai netieši ieklausās un, ja nav cita veida informācijas, kas apstiprina vai noliedz šo baumu, cilvēki veido spriedumus. Jo vairāk avoti publicē informāciju, jo vairāk cilvēki pieņem to par patiesību, notic informācijai. Tādēļ blogu autoriem, kuri bieži pārpublicē rakstus no viena bloga uz otru, vajadzētu būt kritiskākiem savā informācijas publicēšanas izvēlē. Iespējams, ka būtu pienācis laiks runāt ne tikai par žurnālistu ētiku, bet gan arī par blogu autoru ētiku.

Laiks rīkoties: Internet satura monitorings

Pirmais solis Internet monitoringam un satura analīzei ir noteikt, kuras Internet lietotāju grupas ir jūsu mērķauditorijas, apzināt, kurus internet resursus viņas izmanto un kuri avoti ir auditorijas vidū visuzticamākie. Piemēram, forumos un komentāros esošās informācijas ticamība būs daudz zemāka par ilgstoša bloga autora rakstā publicēto informāciju. Papildus ir nepieciešams noteikt, kādi ir atslēgvārdi, kurus ir nepieciešams monitorēt.

Nākamais solis ir izveidot sistēmu, pēc kādas tiks meklēti atslēgvārdi, pārbaudīts saturs. Vienkāršākais variants ir izmantot Google meklētāju, lai pārbaudītu atslēgvārdus, tomēr šāda metode nav īpaši noderīga, jo Google meklētājam ir nepieciešams laiks informācijas atjaunošanai.

Otrs, sarežģītāks informācijas monitoringa variants ir auditorijas biežāk izmantoto resursu saites, kurās varētu tikt publicēta informācija, piemēram, specializētie portāli, sadaļas utml. Daži piemēri: vortāls FinanceNet, banku vortāls Bankas.lv, Delfi Tehnika u.c. resursi. Saites tiek apkopotas un regulāri tiek izskatītas, lai aplūkotu, vai nav publicēta organizāciju un tās auditorijas saistoša informācija. Darbu atvieglo iespēja informāciju ievākt, izmantojot RSS barotnes.

Vienlaikus ļoti svarīgi ir sekot līdzi mājas lapas statistikai un novērot, no kuriem resursiem ir lielākais lapas apmeklētāju pieplūdums, iespējams, ka ir publicēta informācija ar atsauci uz organizācijas mājas lapu, piepešs lietotāju pieplūdums arī varbūt signāls par pastiprinātu interesi, kurai būtu jārod atbilde.

Ja organizāciju ir pārsteigusi nelabvēlīga informācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas turpmāko darbību, ir radusies krīzes situācija un ir nepieciešams rīkoties, piemēram, publicēt pieejamu informāciju, viedokli par notikušo, komentāru par baumu utml. Ir svarīgi to izdarīt laicīgi – lietotājiem vajag informāciju, žurnālistiem vajag informāciju rakstam, viņi visi nāks pie jums un vaicās. Dažkārt krīzi var pavērst arī pozitīvā situācijā un brīdī, kad ir pievērsta auditorijas uzmanība, pavēstīt viņiem svarīgu, saistošu informāciju.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.

Sabiedriskās attiecības internetā: Intranet

Laikraksta “Dienas bizness” rakstā “Mācīs darbiniekiem runāt labu” (online publicēts pilnīgāks raksts, salīdzinot ar drukāto) ir publicēti Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūru tops pēc to apgrozījuma – nemainīgi savu augšdalā ir saglabājis “Mediju tilts”. Tomēr manu uzmanību pievērsa kas cits – rakstā tiek prognozētas sabiedrisko attiecību tirgus attīstības tendences un iezīmes.

Internet + PR?

Vairāki aģentūru vadītāji vērš uzmanību jaunajām interaktīvās komunikācijas formām kā internet dienasgrāmatas, forumi u.c. Tas liecina par pieaugošo sabiedrisko attiecību aģentūru un speciālistu apziņu par internet komunikācijas iespējām un priekšrocībām.

Latvijā turpināsies mainīties mediju vide, būtiski palielinot interneta mediju lomu sabiedriskā viedokļa veidošanā..

Viennozīmīgi ir skaidrs, ka Internet komunikācijas kanālam ir vislielākais potenciāls – vēl neviens cits medijs nespēj sniegt tik augsta mēra interaktivitāti, kura ir tik nepieciešama komunikācijas efektivitātes izvērtēšanā un auditorijas atgriezeniskās saites iegūšanā. Ceru, ka brīdis, kad to pilnībā novērtēs arī Latvijā, pienāks ātrāk par apziņu, ka ir par vēlu un ka pārējās valstis jau izmanto jaunas Internet sniegtās iespējas.

Iekšējā komunikācija – Intranet

Latvijā darbinieki kļūst par svarīgāko resursu, tas arvien vairāk tiek novērtēts un uzņēmēji daudz vairāk kā iepriekš velta uzmanību personālvadības jautājumiem, darbinieku lojalitātes veicināšanai.

Rakstā Ralfs Vīlands norāda:

veidot sabiedrisko domu ir kļuvis daudz vienkāršāk – ir isziņas, var izveidot interneta dienasgrāmatu, vai forumu – tas darbiniekiem dod iespēju izplatīt no uzņēmuma vadības atšķirīgu viedokli bez lieliem ieguldījumiem, tādēļ lielāka uzmanība jāvelta iekšējai komunikācijai, lai darbinieku viedoklis un uzskati sakristu ar popularizēto tēlu.

To lielā mērā nodrošina iekšējā komunikācija – arvien lielāku atzinību iegūst iekšējie Internet tīkli jeb Intraneti. Tā mērķis ir veicināt iekšējo komunikāciju, informācijas apmaiņu organizācijā. Kā minēja Ralfs Vīlands – pūles iekšējās komunikācijas izveidei nodrošina arī ieguvumus ārējās komunikācijas laukā, piemēram, spēcīgāks ārējais tēls, kas savukārt piesaista sadarbības partnerus, darbiniekus.

Šeit paverās darba lauks tieši sabiedrisko attiecību speciālistiem, diemžēl visbiežāk Intranets tiek uzskatīts par dokumentu apmaiņas vidi, atstājot Intranet izstrādi programmētāju ziņā. Pretēji tam Intranets var kalpot kā lieliska komunikācijas vide, ja vien tiek papildināta ar atbilstošiem rīkiem un arī tiek atbilstoši ieviests. Lai to iespējami efektīvi veiktu, ir nepieciešams cieši sadarboties uzņēmuma pārstāvjiem ar izstrādātājiem, lai izplānotu un izveidotu atbilstošāko risinājumu.

Lietojamības ABC – grāmata “Don’t make me think!” (Steve Krug)

Rūpīgāka raksta 35 Designers x 5 Questions izlasīšana ir atlikta uz vēlāku laiku, bet ātri izskrienot cauri ieraudzīju, ka ir pieminēta Steve Krug grāmata “Don’t make me think!” . To pirms 3 gadiem iegādājos 636 veikalā. Tā bija grāmatas krievu valodas versija, kuru izrādās vairs nevar nopirkt. Šo gadu laikā grāmata pazudusi un neveiksmīgi esmu centies viņu iegādāties vēlreiz – atliek vien iegādāties ārzemju veikalā. Atjautīgākie grāmatu PDF formātā atradīs internetā, bet tomēr vispatīkamāk lasīt grāmatu, nevis izdrukas.

Grāmata bija mans sākums lietojamības un informācijas arhitektūras zināšanu ieguvē, tā deva ļoti labu pamatu turpmākajai zināšanu uzkrāšanai un izpratnei par mājas lapu veidošanas principiem, lietotāju pieredzes modelēšanu. Šī grāmata ar izcili vienkāršiem un vienlaikus trāpīgiem piemēriem parādā lietojamības būtību un svarīgumu. Nav vērts atkārtot visus labos vārdus par šo grāmatu, kas ir izteikti internetā, tā ir vienkārši jāizlasa. Varētu diskutēt par to, vai lietojamības principi gadu laikā mainās vai nē – bet es uzskatu, ka šāda grāmata, lai arī izdota 2001. gadā pirmo reizi nav zaudējusi savu aktualitāti. Šai atziņai atbalstu gūstu lasot arī 90.gadu sākumā publicētus pētījumus par lietotāju pieredzi – tās pašas lietas ir attiecināmas arī šodien, neskatoties uz to, ka internets kā vide ir ievērojami mainījies.

Šo grāmatu silti ieteiktu izlasīt visiem, kuri strādā ar internet komunikācijām, piedalās to izstrādē. Tā nav grāmata tikai dizaineriem, tā ir grāmata visiem. Bieži gribētos, lai klienti zinātu kaut daļu no lietojamības pamatpatiesībām, lai nebūtu tik liela pretestība. Es zinu, ka Latvijā ir vairāki web dizaina speciālisti, kuri šo grāmatu ir lasījuši un atzinuši par labu esam, atliek vien cerēt, ka iegūtās zināšanas arī tiks izmantotas praksē.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.

Zaļo gaismu zināšanām!

Zināšanas var iegūt dažādi, bet pateicoties internet sniegtajām iespējām, dažāda veida mācību materiāli, esejas, prezentācijas ir pieejamas publiski. Vēlējos padalīties pieredzē ar divām mājas lapām (Prezentācijas no SlideShare / Bezmaksas e-žurnāli), kurās var atrast noderīgu informāciju un turpmākus avotus, galvenokārt saistīta informācija par profesionālo jomu – saskarnes, web dizains, komunikācija, lietojamība, informācijas arhitektūa, satura vadība u.c.

Prezentācijas no SlideShare

Otra tīmekļa vietne, kura manās acīs ir ieguvusi titulu kā viens no labākajiem profesionālās informācijas avotiem, ir SlideShare.net – tā ir online prezentāciju publiskošanas lapa, kurā savas prezentācijas no konferencēm publicē vairāki zināmi un plaši atzīti savas jomas speciālisti – Luke Wroblevski, Garret Dimon, Rashmi Sinha u.c.

Vai Tu neesi gribējis aizbraukt uz kādu no šīm konferencēm, kuras lielākoties notiek tai pus dīķim? Iespēja ielūkoties semināru norisēs tev ir sniegta, izmanto to!

Prezentāciju saraksti (SlideShare):

Manuprāt, prezentāciju galvenās priekšrocības:

  • informācijas esence: īsi un kodolīgi par svarīgāko;
  • saturs interaktīvā veidā, dizainiski noformēts;
  • galvenās atziņas ir izceltas, vizuāli attēlotas;

Aplūkojot prezentācijas var gūt spēcīgu iedvesmu vizuālai informācijas attēlošanai par tēmām, par kurām bieži nākas runāt, stāstīt, skaidrot. Nereti kāds grafiks vai ilustrācija (shēmas, procesi, metaforas, patterns utml.) ļauj savākt galvā esošo jucekli un iegūstu lielisku rāmi, kurā darboties. Dažas no redzamajām prezentācijām ir iespējams saglabāt kā PDF failus vēlākai izmantošanai.

Kā prezentācijas piemēru vēlētos izcelt Garreta prezentāciju par saskarnes dizaina uzlabošanas iespējām, prezentācija ir papildināta ar spēcīgiem citātiem. Slaidu skaits gan ir iespaidīgs – 174 (!), tomēr ir vērts atrast brīvbrīdi un aplūkot to.

Ja izdodas atrast kādā no minētājiem resursiem saistošu prezentāciju, aicinu neslēpt sveci zem pūra un ievietot saiti, aprakstu komentāros.

Bezmaksas e-žurnāli

E-žunālu saraksts Directory of Open Access Journals – 2700 žurnālu elektroniskā formātā (nemeklējiet tur Santu, Lilit vai Cosmopolitan), tēmu saraksts ir ļoti plašs, piemēram, man izdevās atrast žurnālus par zināšanu vadību (knowledge management). Šādi žurnāli ir noderīgi, jo bieži tajos ir ne tikai teorētiskas lietas, bet praktiski pētījumi. Drukātā veidā šādu žurnālu lasīšana labākajā gadījumā ir iespējama bibliotēkās, bet kā pieredze liecina, lielākoties tie ir novecojuši nummuri, turklāt grūti ir atrast nepieciešamo – trūkst elektroniskās meklēšanas iespējas.

Pāris noderīgi žurnāli:

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.