Lattelecom virszemes digitālā televīzija uzņem apgriezienus, arvien vairāk cilvēku sāk izmantot šo jauno TV iespēju. Tā kā pats grasos iegādāties drīzumā jaunu TV uztvērēju, tad mani nepatīkami pārsteidza kāda lieta – ne visi televizori ar iebūvētu digitālo uztvērēju derēs Lattelecom televīzijas uztveršanai. Daudzviet ziņās šī lieta tiek noklusēta un pasniegta virspusīgi, piemēram, šādi:

“Lattelecom” izveidotais risinājums garantēs to, ka iedzīvotājiem signāla uztveršanai būs nepieciešama vien stacionāra antena un TV dekoders. Tas būs jāiegādājas, taču jaunāko televizoru īpašnieki varēs iztikt bez tā, jo populārākie televizoru modeļi jau šobrīd nodrošina signāla uztveršanas iespējas bez papildu iekārtas.

Patiesība ir mazliet savādāka un to var uzzināt tikai rūpīgi lasot Lattelecom mājas lapu:

Lai skatītos Virszemes TV bez ārējā ciparu TV uztvērēja pieslēgšanas, nepieciešams televizors ar iebūvētu MPEG-4 ciparu TV uztvērēju. (vairāk Lattelecom mājas lapā)

Tātad, lai redzētu jauno Lattelecom digitālo televīziju ar skaņu un attēlu, iegādājoties tālrādi, obligāti vajag pieprasīt Mpeg-4 iebūvēto digitālo tv uztvērēju, savādāk var gadīties, ka iegādāts jauns un moderns tālrādis, bet tajā ir tikai Mpeg-2 uztvērējs un atkal papildus izdevumi. Daudzi lētā gala TV, kuri aprīkoti ar iebūvēto uztvērēju, visticamāk nebūs atbilstoši. Mierinājums, ka paši jaunākie modeļi tomēr ir aprīkoti ar Mpeg-4. Kārtējo reizi pārliecinos, ka vienmēr vajag pašam arī ievākt informāciju, lai „neiegrābtos”. Papildus informācijai iesaku palasīt informāciju Boot.lv forumā sadaļā par DVD/TV tehniku.

Šovakar saņēmu e-pasta vēstuli. Gana ierasta lieta, tomēr šoreiz tā bija no Swedbank. Vēstules saturs bija šāds:

Sveicinati!
Turpmak katra menesa sakuma piedavasim Jums jaunu informativo materialu „Notikumi&Komentari”, ar kuru isi un kodoligi informesim Jus par notiekoso ekonomika un banka. Jums bus iespeja iepazities ar Swedbank vadoso ekonomikas ekspertu komentariem par Latvijas vai pasaules ekonomikas aktualitatem, ka ari sanemt aktualas un noderigas zinas no bankas.LAI APLUKOTU “Notikumi&Komentari”, SPIEDIET SEIT. Materials ir pieejams ari majaslapa www.swedbank.lv, ko Jus varat aplukot jebkura bridi.Ja turpmak nevelaties sanemt sutijumu „Notikumi&Komentari”, ludzam informet mus par to, rakstot bankas zinojumu internetbanka vai zvanot uz Telefonbanku 67 44 44 44.
Jusu Swedbank”

Pirmajā brīdī uzreiz pārbaudīju sūtītāju – vai tiešām no Swedbank ir pienācis šāds e-pasts bez garumzīmēm, plain tekstā ar vienkāršotu parakstu Jusu Swedbank? Vai nav kaut kāds kārtējais spama e-pasts, saites tomēr ved uz bankas lapu. Atverot saiti, nozib lapa un ielādējas pdf dokuments, kurā atrodami vien divi raksti un sadaļa Interesanti. Viena lapa. Nepabeigtības sajūta. No pdf dokumenta atkal ved saites uz mājas lapu. Tā nu esmu izmētāts cauri lapu lapām, līdz es tiku līdz saturam. Diemžēl vīlos gan komunikācijā, gan saturā.

Šāda internet/e-pasta komunikācija būtu pieļaujama zemāka līmeņa organizācijām, bet ne bankai. Visu auditorijai paredzēto saturu varētu piegādāt e-pastā, kurā attiecīgi būtu saites uz rakstiem mājas lapā – nelielai iedvesmai iesaku Campaignmonitor.com e-jaunumu veidņu galeriju. Ja saņēmējam nerādās saturs latviešu valodā, tad lietotājs ir aizķēries pagātnē, tādēļ vien nevajag rakstīt 20.gadsimta Internet saziņas stilā. Ieteikums šīs Swedbank kampaņas autoriem iztēloties sevi kā šī satura saņēmējus un auditoriju, vai tiešām jūs vēlētos šādu komunikāciju? Turklāt kādēļ atteikšanās iespējas (nezināma sadaļa internetbankā un klientu atbalsta zvans) ir lietotājam tik neērta un pieteikumu apstrāde iesaista uzņēmuma cilvēka resursus, ja to var automatizēt?

Swedbank varētu izmantot šādu kampaņu, lai pavēstītu arī par citu saistītu informāciju, kura ir pieejama mājas lapā, piemēram, analītiskie materiāli.  Es kā ilggadējs Swedbankas (Hansabankas) klients labprāt reizi nedēļā saņemtu informāciju, kas notiek manā bankā, kādi ir jaunumi, piedāvājumi utml., tomēr manas gaidas pret e-pasta saturu šajā komunikācijas kanālā ir augstākas par to, ko es saņēmu šodien.

Saistītie raksti:
Swedbank zīmola maiņa

Papildināts – 16.jūnijs: Swedbank pārstāve sazinājās ar mani un informēja, ka notiek darbs pie šī e-pastu servisa uzlabošanas, tiek veidota html versija. Priecē, ka šādi ieraksti nepaliek nepamanīti un notiek Internet monitorings.

Arvien biežāk draugi un pat nepazīstami cilvēki lūdz manu palīdzību aviobiļešu rezervācijā un arī lūdz padomu par to, kā ceļot izdevīgāk, šim rakstam es briedu jau vairākus mēnešus, līdz beidzot sakrita zvaigznes un varēju ķerties pie garadarba. Viss rakstītais balstās uz manu ilggadējo pieredzi un nesatur universiālu formulu, kura vienmēr garantēs rezultātu, tādēļ ņemiet sev no šī apraksta labāko. Ja būs daudz jautājumu, tad būs atsevišķs ieraksts, bet plānoju šo tēmu paturpināt.

Papildināts, 9.jūn.: Iesaku papildus izlasīt arī šī raksta komentārus. Paldies lasītājiem, kuri papildināja šo rakstu ar vērtīgu informāciju.

Aviobiļetes

Visbiežāk uzdotais jautājums ir, kur un kā iegādāties lētākas aviobiļetes ? Iesaku izmantot zemo cenu aviokompāniju Ryanair. (Domājams, ka reti kurš nav dzirdējis par šīs kompānijas šefa O’Līrija izlēcieniem.) Daudzkārt dzirdēts, ka aviokompāniju nozākā par tās kvalitāti, tomēr tā ļoti atbilst pakalpojuma cenai, kura ir tās galvenā priekšrocība. Tātad – galvenais raksta varonis – Ryanair jeb Latvijā dēvēts arī par Raini. 

Pirmais solis biļetes iegādei ir saprast, kurp lidosi. Dažkārt ir skaidrs galamērķis un vēlas atrast iespēju tur nokļūt, citkārt var skatīties par iespējām, kur Ryanair lido. Kādā decembra vakarā ar draudzeni paskatījāmis Ryanair piedāvātajā lidojumu kartē un izlēmām lidot iespējami tālu – tā izrādījās ES mazākā valsts Malta, izskatījām izdevīgākos datumus un rīkojāmies. Būtiski ir saprast, cik būs lidotāji, jo nereti lētās biļetes būs pieejamas tikai diviem vai vienam pasažierim, tādēļ pie meklēšanas ir jānorāda pasažieru skaits, lai iegūtu patiesu informāciju. Daudzkārt ir gadījies teju no prieka palēkties ieraugot lētu piedāvājumu, bet meklējot diviem pasažieriem, tas ir pazudis kā nebijis.

Nākamais solis ir šo izdevīgo datumu un lidojuma maršrutu atrašana. No Rīgas Ryanair piedāvā tiešos lidojumus uz 12 lidostām. Informācijas atrašanai izmantoju divas galvenās mājas lapas: pašas aviokompānijas mājas lapu www.ryanair.com un biļešu meklēšanas portālu www.skyscanner.net Šī pēdējā portāla galvenā priekšrocība ir iespēja redzēt savienotos reisus un iespēju skatīt salīdzinošā grafika veidā rezultātus. Tā kā Ryanair cenu piedāvājums mainās ļoti bieži, tad arī informācija portālā var būt novecojusi, tādēļ noteikti vajag atzīmēt vēlamos datumus un spiest pogu Next, pēc tam parādīsies varianti, kurus piedāvā konkrētajā dienā. Vēlreiz precizējam, kā vēlētos lidot un dodamies tālāk, tad portāls saslēdzas ar citām aviokompāniju lapām un precizē cenas, tad mēs iegūstam patieso cenu. Kad ir zināmi datumi un maršruti, tad dodos uz Ryanair lapu un iegādājos vajadzīgās biļetes. Pirms sākt iegādāties, vēlreiz pārliecinies, ka Ryanair lapā cenas atbilst un savienoto reisu gadījumā vajag ātri vien iegādāties, lai cenas nemainās.

Pēdējās rezervācijas veicot, vairāk izmantoju kombināciju Ryanair maršrutu karte un meklējot norādu Flexible dates, lai iegūtu nedēļas skatījumu un iegūtu jaunākās cenas, attiecīgi salieku pats kopā sev vajadzīgos laikus. Vienlaikus Ryanair ir Eiropas precīzākā aviolīnija un arī bagāžas pazušanas gadījumi ir viszemākajā līmenī. Atbildot, kā lētās aviokompānijas nodrošina tik zemas cenas, daļu skaidrojuma sniedz šis attēls “How come cheap airlines are so cheap?” (via Twitter.com/aviobiļetes)

Kad iegādāties aviobiļetes

Speciālie piedāvājumi ir visu laiku, atšķirās tikai piedāvājuma cenas, kuras mainās no 0.00 Ls līdz aptuveni 10 Ls. No Rīgas lidojot visbiežāk akcijas tiek piemērotas Stockholmai, Tamperei, Brēmenei un Bristolei, tomēr tas nenozīmē, ka pameklējot nevar atrast izdevīgu lidojumu arī uz citiem galamērķiem. Iesaku pārslēgt ryanair.com mājas lapu uz citu valodu, piemēram, zviedru, lai redzētu, kādi lētāki piedāvājumi ir no konkrētās valsts, piemēram, caur Stokholmu (Skavsta) ir izdevīgi lidojumi uz Sardīniju, Sicīliju, Maltu.

Vai biļetes vienmēr ir jāpērk 2-3 mēnešus iepriekš? Jā un nē, piepildītos reisos kā lidojumus uz Londonu biļetes ir jāpērk laicīgi tādēļ vien, ka viņas izpērk. Reisiem, kurus izpērk mazāk un kurus vajag aizpildīt, Ryanair piedāvā īpašos piedāvājumus, tomēr paļauties uz to neieteiktu. Laicīgi iegādāta aviobiļte ļaus jums laicīgāk (izdevīgāk) iegādāties arī viesnīcas, labāk apkopot informāciju par galamērķi, izlemt, kā labāk pavadīt laiku (ja mērķis ir atpūta).

Kā mazu viltību varu pastāstīt iespēju vēl pirms esošās akcijas beigām Ryanair mājas lapā ieraudzīt nākamās akcijas banneri, tādējādi var izlemt, vai gaidīt nākamo akciju vai tomēr rīkoties. Tātad – katras kampaņas sākumā Ryanair savā mājas lapā izvieto centrālo banneri, bannerim tiek dots nosaukums atbilstoši datumam, tādējādi pamainot faila nosaukumu, varam apskatīt nākamo akciju. Konkrēts piemērs:
http://www.ryanair.com/globals/cday/090706/cday-LV.gif (esošais akcijas banneris), skatāmies, ka akcija ilgs līdz 09.07., tātad 10.07. gaidāms jauns banneris. 9.jūlija pēcpusdienā varam skatīties, vai http://www.ryanair.com/globals/cday/090710/cday-LV.gif šajā saitē nav ielikts jauns piedāvājums. Tas vairāk ir informatīvos nolūkos, jo jebkurā gadījumā superizdevīgo biļešu iegāde ir laimes spēle.

Lidojam lētāk – ar ko rēķināties

Nododamā bagāža (lielie čemodāni) sadārdzina lidojuma cenu, tādēļ ir vērts izvērtēt, vai tiešām lielie koferi ir vajadzīgi. Tie palielina izmaksas un samazina ceļotāju mobilitāti. Pats ļoti novērtēju to, ka pēdejo gadu lidojam tikai ar rokas bagāžu – mugursomu. Tas liek kārtīgi izvērtēt ceļojumam nepieciešamo, attiecīgi mazāka iespēja lieki pārvadāt 6 kreklus, 3 kurpes, 4 bikses. Ja kaut ko vajadzēs, tad visdrīzāk izdevīgāk un labāk varēs iegādāties gala mērķī, piemēram, atrast ko foršu H&M, C&A vai citos veikalos. Mājās atvediet daudz foto, nosūtiet radiem/draugiem pastkartes, neapkraujiet sevi ar daudziem suvenīriem, centieties izbaudīt konkrēto valsti. (Ja braucat iepirkties, tad, protams, ir cita dziesma.) Turklāt pēc lidojuma nav jāgaida bagāža, jāuztraucās, ka tā varētu noklīst. Jāņem vērā ierobežojumi, kuri regulē, ko nedrīkst pārvadāt rokas bagāžā: daudz šķidrumus, asus priekšmetus u.c. Ryanair stingri skatās uz to, lai būtu tikai viena rokas bagāža – tātad tikai viena soma. Pats neesmu piedzīvojis, bet esmu redzējis Londonā, ka rokas bagāžu liek arī svērt, lai tā nepārsniegtu atļautos 10kg.

Visbiežāk Ryanair lidostas salīdzinot ar ierasto aviokompāniju lidostām atrodas tālāk no galvenajām pilsētām, vēlams iepazīties ar šīm papildu izmaksām laicīgi, vienlaikus jāņem vērā, ka lielo pilsētu lidostas reti atrodas ļoti tuvu centram, tas nozīmē transporta izmaksas jebkurā gadījumā (it sevišķi, ja tas nav sabiedriskais transports, bet speciālie lidostu autobusi).

 Savienoto reisu dēļ un agro/vēlo lidojumu dēļ var nākties nakšņot lidostā. Nakšņojot lidostā jūs varat ietaupīt par naktsmājām, papildus izvēloties savienotos reisus ar nakšņošanu var ietaupīt ceļošanai. Praktisks piemērs: Rīga – Porto – Rīga (22.-29.sept.) 23,83 Ls (cena pl. 10:30). Šajā gadījumā abas naktis ir lidostā, bet ieguvums ir tāds, ka ielidojot Porto jūs tur esat no rīta un varat sākt pilsētas apskati un arī pēdējo dienu pavadīt ilgāk, jo lidmašīna ir vakarpusē un no rīta jau būt Rīgā.

Ja ielidojat vēlu vakarā, tad rēķinieties, ka lielākā daļa sēdvietu, kuras var izmantot gulēšanai var būt aizņemtas. Daudzi ņem līdzi guļammaisu, bet es cenšos iztikt bez, jo nevēlos lieki pārvadāt, turklāt tā ir gana ietilpīga papildus bagāža. No pieredzes varu teikt, ka Brēmenes lidosta bija vislabākā, kur ir nācies pavadīt nakti. Vairāk par nakšņošanu lidostās var meklēt speciālā mājas lapā www.sleepinginairports.com

Ryanair ir point-to-point aviolīnija, attiecīgi katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savienotajiem reisiem, piemēram, ja Rīgā lidmašīna kavē stundu un tādēļ nokavē nākamo lidmašīnu, tad pats vainīgs. Tādēļ nakts lidostā ir vienlaikus kā laika buferis, ka nebūs jāsteidzas uz nākamo reisu. Laika intervālam starp lidojumiem vajadzētu būt divām stundām (oficiālais ieteikums ierasties lidostā laicīgi), dažās mazās lidostās pārsēšanās var notikt laicīgāk, tomēr var gadīties dažādi, piemēram, ilga izkāpšanas procedūra, bagāžas kavēšanās utml., tādēļ plānojot lidojumu paredziet ilgāku starplaiku.

Karsto piedāvājumu ķeršana

Noteikti iesaku pieteikties aviolīniju un aviobiļešu portālu kā lidot.lv e-jaunumiem, jo tie dažkārt izsūta pārsteidzošus piedāvājumus, piemēram, lidojums no Rīgas uz Islandi (un atpakaļ) 85 Ls (tas gan bija 2007.gadā). Šādos gadījumos ir jārīkojas ātri, jo šādi piedāvājumi ilgi negaida. KLM un citas aviokompānijas nereti piedāvā superizdevīgus braucienus uz tālākām zemēm kā ASV, Ķīna, Indija. Ja mērķis ir nokļūt turp, tad iesaku pieteikties šo kompāniju e-jaunumu listēm.

Papildus informācijai iesaku izmantot šādus resursus: draugiem.lv Lētās aviokompānijas, vortāli superbiletes.lv un ryanairlv.lv

Šodien no mutes mutē un no bloga uz blogu ir palaista karstā apspriežu ziņa par kārtējo AKKA/LAA jaunizgudrojumu. Es domāju, ka viņi varētu ņemt piemēru no Ryanair, kuri izziņoja konkursu par to, kādas vēl papildus izmaksas varētu iekasēt no lidotājiem: Passengers to Suggest Next Discretionary Charge 

Tiem, līdz kuriem ziņa vēl nav atnākusi, var pasmieties/paraudāt par kārtējo izdomas bagāto ideju šajā LETA/LETA Video rakstā, kas publicēts TVnet: Pārpublicējot video no YouTube, dabū pa kaklu no AKKA/LAA (īpaši sajūsmina ziņas virsraksts). “Kārše informēja, ka ir sāktas sarunas ar “YouTube” par to, lai viņu darbība Latvijā tiktu licencēta.” – pats video ievietotājs var aizsargāt savas tiesības, norādot, kurā valstī šo video var rādīt un kur nē. Kādēļ vēl ir vajadzīgas kaut kādas mistikas licences? Gribot negribot jāvelk paralēles ar vēl kādu vārdā nenosauktu Latvijas institūciju, kura pēdējā laikā izdomā arvien jaunas represijas un spēka paņēmienus, lai max izspiestu naudu ar saviem samazinātajiem resursiem. 

Varbūt atgriezīsimies kā senos laikus pie iframe? Liksim lapu lapā – ciku caku? Vai arī tad varētu piesieties, ka savā lapā es attēloju citu lapu? Saldajā ēdienā lasīt Aigara ierakstu par viņa saskarsmi ar AKKA/LAA.

Atsaukšos aicinājumam sekot līdzi ķēdes ierakstiem – mani uzaicināja Artis. Droši vien, ka labākās idejas nāks vēlāk, bet mazliet apdomājot, man sanāca šādi:

1. Esmu trīs gadus strādājis vidusskolā par fizikas laborantu. Kādā reizē, pārbaudot elektrostatiskās mašīnas (ierīces attēls) veiktspēju, izdevās caursist aptuveni 3 cm gaisa atstarpi starp taustiem, iegūt atbilstoša izmēra dzirksteli un ar sprādziena troksni gandrīz izsist kabineta logus (ausis dīca labu laiku). Esmu arī turējies pie taustiem un piedzīvojis, ka no statiskās elektrības mati ceļas stāvus.

2. Es varu aizlikt kāju aiz galvas. Viļņveidīgi nodarbojos ar jogu (ci gun), bet pēdējos 6 gadus, ja vien esmu mājās, staigāju, skrienu vai braucu ar velosipēdu un līdzi ņemot cilvēka labāko draugu suni Ledu (bet tā viņa – pilnā vārdā Ledus lācene, Ziemeļķīnas labradors). Laiks aiz loga ir vienaldzīgs – ietekmē vien manu garderobes izvēli un esmu gatavs doties.

3. Mobilā nummuru neesmu mainījis kopš zelta zivtiņas iegādes pirms gandrīz 9 gadiem. Pirms gada pārgāju uz tele2 pieslēgumu sanāca samainīt pavisam veco zelta zives sim karti. Mobilo (Ericsson A1018) un zelta zivi nopirku par naudu, kuru laimēju, uzvarot Zvejnieka biznesa plānu konkursā (Paldies skolotājai Kuzminai, kura parastu ekonomikas mājas darbu aizsūtīja tālāk.) Rakstīju biznesa plānu par tēmu sabiedriskās attiecības, balstoties uz kaut kādā izglītības žurnālā Sandras Veinbergas uzrakstīto aprakstu (4 lpp.) par to, kas ir sabiedriskās attiecības. Pirmā pieredze ar šo maģisko vārdu savienojumu.

4. Cilvēki saka, ka esmu līdzīgs H2O solistam Jānim. Reiz bija gadījums, ka drauga draugi mani noturēja par šo solistu no publikācijas Cosmopolitan. Sveši cilvēki manā klātbūtnē ir sākuši dziedāt dziesmu „Uzmini nu!”, domādami, ka esmu grupas solists. Viens draugs pat reiz iesācis sarunu kafejnīcā ar „mani”, bet pēc tam sapratis, ka ir sajaucis.

5. 12 gadus spēlēju Tukuma 2.vidusskolas orķestrī (alts sākumā un tad trombons) pie Pūtēja jeb Armanda Krieva. Tādu sava darba fanātu vēl vajag ar uguni pameklēt. Neesmu gājis mūzikas skolā, bet esmu mūzikas skolas ansamblī sitis timpānus kādu laiku.

6. Kādas mārketinga komunikācijas konferences starpbrīdī esmu pusdienojis kopā ar Denisu Vilkoksu (Dennis L. Wilcox – pasaulslavens sabiedrisko attiecību teorijas guru) un pārrunājis sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā. No viņa grāmatām mācījos savās bakalaura studijās Stradiņos. Jā, man tas ir un bija notikums. Arī iespēja pavisam tuvu redzēt James Brown un viņš redzēja mani – arī notikums, ņemot vērā viņa daiļrades ietekmi uz manu mūzikas izjūtu.

7. Nejauša saruna „sarunas pēc” ar vienu paziņu skolas garderobē pagrieza manu dzīvi pamatīgi un uzskatu to par vienu no dzīves pagrieziena punktiem. Nezinu, kā būtu iekārtojusies dzīve bez šīs pusminūtes sarunas. (Grūti plašāk izstāstīt sīkumus) Ticu zīmēm, nejaušībām un liktenim, kā arī cilvēka iekšējās enerģijas spējām.

8. jeb 7+ Mamma lasa manu blogu. Čau, mammu!

Pirms dienām Microsoft paziņoja par jaunās Windows 7 versijas beta publiskošanu. Parasti neesmu nasks uz dažādu produktu beta testēšanu, esmu pilnīgi pret Vista produktu, jo vizuāli nepatīk, ēdelīgs utml. Tomēr jaunā 7 versija līdz ar daudzo pozitīvo atsauksmju paradīšanos, manī dzima vēlme pašam izmēģināt un pārliecināties kas un kā. Uz portatīvā datora paralēli Windows XP uzliku arī Windows 7 beta versiju – jāpiekrīt, ka pirmie iespaidi ir visnotaļ pozitīvi. Problēmas radās vienīgi ar skaņas draiveriem (SoundMax), kurš liedzās un atteica instalāciju. Instalācija aizņēma aptuveni stundu un noteikti ir daudz vienkāršāka, mazāka lietotāja iesaiste dažādu muļķību ievadei kā Windows XP instalācijās. W7B atjauninājumi gan vilkās ārprātīgi, (11,8mb divu stundā arī nenovilkās) to var arī saprast – šai OS versijai šķiet ir tik daudz beta testētāju kā vēl ne vienai.

Viennozīmīgi, ka ar laiku nāksies pārvietoties uz jaunu operētājsistēmu un tādēļ ir vērtīgi iepazīt jauno. Vienīgā nopietnā beta, kuru savulaik arī pamatīgi testēju, bija jaunais Office 2007. Tas ievērojami mainīja saskarni un iepriekšējās lietotāju pieredzes paradigmu, tādēļ padziļināta izpēte gan praktiski, gan arī teorētiski Office 2007 izstrādātāju blogā ļāva labāk saprast, kādēļ gala produkts ir tieši tāds. Brīžiem pārņem sajūta, ka vairs nav agrākā uzņēmība pret jaunām lietām un labāk patīk vecās, salīdzinoši vienkāršās lietas bez “uzpūstas funkcionalitātes”. Laikam jau vecums dara savu…

p.s. Esmu palaidis garām nākamo Digital Mind webināru un tādēļ nāksies veltīt laiku un uzņemt kārtējo informācijas devu, šoreiz par procesu karti. Digital mind īstenotos webinārus var atrast viņu mājas lapā.

Vides ministrijai pēdējā laikā īsti neiet ar reklāmu veidošanu – daudz un dikti izrunāts jau ir reklāmas klips par mājokļu siltināšanu – vaicājiet Google vairāk rakstus par šo tēmu.

Vakar pārsteidza reklāmas banneris diena.lv mājas lapā, kurā lieliem burtiem rakstīts „Izlem ĢMO likteni Latvijā! Piedalies aptaujā!” (pats banneris redzams labajā pusē). Nez cik daudz no mums nemaldīgi pateiks, ko gan nozīmē šis saīsinājums? Arī landing page virsraksts „Par vai pret ĢMO Latvijā” nesniedza atbildi. Tikai pašā tekstā izdevās atrast paskaidrojumu, kas tas ir – ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Esam tapuši gudrāki, tomēr ministrijai ieteiktu veidot saturu tādu, lai to saprastu iespējami plašas tautas masas.

Mēģinot iegūt vairāk informāciju par ĢMO, mani ceļi aizved uz preses relīzi par šo aptauju, kurā ir arī iekļauta informācija “Tādēļ aicinām jūs piedalīties interaktīvajā balsojumā un izteikt savu viedokli attiecībā uz ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijā.” Preses relīzē nekur nav norādīts, kur tieši tas ir izdarāms – ja vēlas, lai cilvēki, piemēram, izlasot rakstu drukātā medijā var ātri atrast iespēju nobalsot, tad tas ir jānorāda arī preses relīzē un vēlams izveidot arī atsevišķu saiti, kuru viegli ir atcerēties un ievadīt.

Mazliet prātu jauc vēstule, kuru ir parakstījuši dažādi Latvijā pazīstami cilvēki, un tās nosaukums ir Vides ministra Raimonda Vējoņa vēstule par vai pret ĢMO Latvijā. Tā arī nevar saprast, kādu viedokli šī vēstule pārstāv un par ko šie cilvēki galu galā ir parakstījušies.

Kopsavilkumā vēlētos atbalstīt vēlmi un šo darbu, iesaistot auditoriju lēmumu pieņemšanā, viedokļa apkopošanā, tomēr būtu vēl iespējas izmantot sniegtās reklāmas (komunikācijas) iespējas, lai šo iespēju izmantotu efektīvāk. Saistībā ar ģenētiski modificēto pārtiku prātā vienmēr nāk fakts, kuru izlasīju kādā grāmatā, ka ģenētiski modificējot lašu īpašības tas eksperimentu rezultātā mainīja krāsu no veselīgi sārtas uz zaļu.

„Kas ir RSS?” – sniegt atbildi uz šo jautājumu nav tik vienkārši kā pirmajā brīdī varētu likties. Lekcijās par internet komunikāciju šo tēmu cenšos iespējami vienkārši izskaidrot, bet ne vienmēr tas izdodas. Šī iemesla dēļ ir vērtīgi dot Interneta lietotājiem iespēju vairāk uzzināt par RSS pielietojumu gan mājas lapu izstrādē, gan mājas lapu ikdienas lietošanā.

Problēma slēpjas tajā, ka skaidrojošie materiāli ir pieejami vairāk svešvalodās, bet latviski mazāk. Tādēļ mani patīkami pārsteidza otrdienas laikrakstā „Diena” jaunā sadaļā „Tehnoloģijas” un tajā publicētais raksts „RSS – tavi informācijas aģenti”: vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā ir izklāstīts, kas ir RSS un ko tas ziemā ēd. Šodien ir parādījusies arī elektroniska raksta versija un varu ar to padalīties. Ceru, ka šis raksts informēs arī lietotājus, kuri ikdienā mazāk izmanto Interneta sniegtās iespējas un pavērs jaunu horizontu Interneta apvāršņos

Brīdī, kad praksē pārliecinies par RSS izmantošanas ērtību, sāc krāt RSS avotus un to pārvaldība kļūst sarežģīta. Pats esmu kļuvis par lielu Google Reader piekritēju un esmu pārmigrējis no FireFox spraudņa Sage RSS uz Google lasītavu, jo tas man sniedz iespēju jebkurā vietā un laikā apskatīt savu jaunāko ziņu lentu. Būtiski atvieglo iespēja šīs RSS barotnes sakārtot pa mapītēm. Manā skatījumā saistošakās ziņas (īpaši atlasītas) no manas Google reader krātuves varat lasīt gan bloga sadaļā „Iesaku izlasīt” (labajā pusē), gan caurskatīt pilnu sarakstu. Zinu jau zinu – katram cilvēkam ir savs īpaši mīļais RSS lasītājs, es savu izvēli esmu izdarījis. Iepriekš mēģinātie NetVibes neiekaroja manu uzticību lietošanas (maz)ērtības dēļ.

Vebinārs  – kārtējais jaunvārds, kuram latviešu valodā nav atrasts piemērots tulkojums vai arī neesmu tādu vēl sastapis ikdienas gaitās. Bet tieši šāda parādība būs novērojama biznesa procesu uzlabotāju DigitalMind mājas lapā jau šo piektdien, 31.oktobrī pl. 14. Man nesaprotamu iemeslu dēļ preses relīzē pieejamā informācija daudz vairāk izklāsta par plānoto notikumu  nekā mājas lapā ievietotā ziņa. Piemēram, zemāk esošo vebināra izskaidrojumu atradīsiet tikai medijiem nosūtītajā preses relīzē.

Vebinārs ir interneta komunikācijas forma – seminārs, konference vai apspriede, kuras galvenā priekšrocība ir iespēja auditorijai veidot virtuālu dialogu ar lektoru – nosūtīt un saņemt ziņas, kā arī apspriest vebinārā pieejamo informāciju.

Atzīšos, ka esmu vairākas reizes skatījies jau notikušus webinārus, tomēr vienīgo reizi, kad biju reģistrējies Adobe notikumam, plāni mazliet pamainījās, paliku ar garu degunu. Šoreiz laikus pieteicos un ceru, ka Halovīna priekšvakarā nekas man nepatraucēs piedalīties ‘vebinārā’ – to gan drīzāk nodēvētu par internet semināru. Preses relīzē izklāstīts, par ko šajā internet seminārā tiks stāstīts – tēma ir gana aktuāla un arvien vairāk iespiežas vadības teorijā un galvenais praksē.

Digital Mind organizētā vebināra tēma ir ieskats biznesa procesu vadībā. Biznesa procesu vadība ir organizācijas vadības pieeja, kuras viens no uzdevumiem ir panākt organizācijas produktivitātes pieaugumu un samazināt resursu patēriņu. Vebinārā tiks apskatīta biznesa procesu vadības būtība un IDS Scheer references modelis biznesa procesu vadības realizēšanai.

Šoreiz izmantošu iespēju apgūt zināšanas gan internet semināra (webinar), gan procesu vadības lietās. Aicinu arī citus, kuri ir iesaistīti procesu vadībā un vēlas iegūt jaunu informāciju par šo tēmu, piedalīties. Nekur nav minēts, kas tieši vadīs šo pasākumu, tomēr pieļauju, ka tas būs DigitalMind vadītājs Rinalds Sluckis. Viņa blogā iekš nozare.lv var atrast vairākus noderīgus rakstus, kurā autors izklāsta gan savu redzējumu, gan arī konkrētus piemērus biznesa procesu pārvaldības risinājumiem. Būsim reāli – ieviest Aris un līdzīgu programmatūru uzņēmumā ir liels notikums un reti kuram tas ir pa spēkam. DigitalMind paveikto darbu saraksts nav kādu laiku atjaunots, bet visvairāk interesētu ieviesto projektu ilgtspējība šajos uzņēmumos un valsts institūcijās, kuri to jau ir ieviesuši. Šis būtu jautājums, kuram atbildi vēlētos arī sadzirdēt. Pietiekami daudz ir piemēru no ārvalstu pieredzes – bet patriotiskā garā domājot, interesē mūsu pašu veiksmes un neveiksmes.

Tikai pēc šī internet semināra varēsim pārliecināties, vai piepildīsies Rinalda teiktais, ka “vebinārs ir demokrātiska iespēja ikvienam interesentam iegūt populārzinātnisku skaidrojumu, kas ir biznesa procesu vadība, kā tā darbojas, kā arī ar ko būtu jāsāk, pilnveidojot sava uzņēmuma darbību.” Rīkotāji saka, ka šis ir pirmais publiskais internet seminārs – varbūt kādam ir citi piemēri, kuri ir īstenoti publiski Latvijas internet tīmeklī?

Hansabanka pētījumā par mīlētākajiem zīmoliem jau otro gadu pēc kārtas noturas godpilnajā trešajā vietā, tomēr nu ir jautājums, cik ilgi? Kādi būs tās zīmola rādītāji nākamgad? (Laikraksts „Diena” piedāvā pilnu Top50 sarakstu.) Tautā trešais mīlētākais zīmols nu ir mainījies un kļuvis pavisam citāds. Katrs, kurš ir piedalījies zīmola maiņas procesā, zinās teikt, cik tas ir darbietilpīgs plānošanas un realizācijas process, tomēr vai visas izmaiņas uz labu? Mēģināšu izteikt savus novērojumus un pārdomas par šī brenda nomaiņu, veroties no malas.

Galvenā identitāte – logo

Kopumā salīdzinot veco un jauno šīs bankas logo, jāsaka, ka jaunais logo un bankas stils kopumā ir zaudējis košās krāsas, kuras izcēla bankas dinamiku, attīstību. Jaunais oranžais logo uz melnā fona ar ozola simboliku bankas tēlu pārveido kā tradīcijām bagātu, ar saknēm, vienlaikus tumšās krāsas rada drūmu noslēgtības sajūtu. Neesmu novērojis jaunās bankas stilu dažādos grafiskajos materiālos, tomēr, ja mājas lapas stilistika tiks izmantota arī izdales materiālos, tad tie zaudēs to pievilcību un korporatīvo stilu, kādu Hansabanka šo gadu laikā bija sasniegusi. Neko darīt – mātes bankas korporatīvais stils dara savu, nākas dancot līdzi un zaudēt iepriekš pulēto Hansabankas dizaina identitāti.

Jaunās mājas lapas saturs

Mājas lapa diemžēl nav neko ieguvusi no mājas lapas zīmola maiņas – tikai zaudējusi.
Zaudējumu skaitā ir arī saites – labi, ka ne visas un dažām saitēm ir uzliktas atbilstošas pāradresācijas, tomēr man nepaveicās – par to tālāk. Manās rokās bija nokļuvusi reklāmas lapiņa no Hansabankas, kurā tieku aicināts piedalīties VISA maksājumu kartes loterijā un pirkumus vajag reģistrēt mājas lapas adresē: www.hansabanka.lv/visaloterija/. Diemžēl neveiksmīgi, jo mājas lapas sadaļa netika atrasta, arī mēģinājums nomainīt lapas sākumadresi uz swedbank.lv nesasniedza gaidīto. Man vajadzīgo atradu Swedbank.lv sākumlapā jaunumu sarakstā. Kā lapas uzturētājam rīkoties šādā gadījumā – pirmkārt, jau novērst problēmu saknē: izveidot svarīgāko saišu sarakstu un pie satura pārnešanas pārveidot šīs saites, lai lietotājs tiktu draudzīgi pāradresēts. Otrkārt, ieklausīties lietotājos arī pēc mājas lapas pārveides/pārvietošanas – izveidot kontaktformu, kurā varu ziņot par nepilnībām, kā arī sekot līdzi mājas lapas statistikai, kurā varētu redzēt, kuras saites tika pieprasītas, bet nedarbojās un šādā gadījumā tās izlabot.

Jau pirmajā brīdī spilgti acīs iekrīt sākumlapas banneris, kas kvalitātes ziņā līdzinās uzņēmumiem, kuriem ir mājas lapa – vizītkarte un reklāmas laikrakstā „Rīgas Santīms”. Bet .. mājas lapās iekšpusē neatradīsiet nevienu papildus banneri. Tas varbūt ir tikai pagaidām – man kā šīs bankas klientam būtu interesanti, ja jaunākie pakalpojumi un iespējas pašreklāmas veidā tomēr būtu izcelti. Lasīt jaunumu sarakstu – tā būtu alternatīva, bet cik tas ir auditorijai pamanāmi? Arvien nav ievietots RSS (SEB un Parex banka var palepoties – viņiem ir!). Jau ierasts lekcijās, kurās stāstu par mājas lapas satura veidošanu un noformēšanu, akcentēju to, cik kaitinoši ir atvērt saites uz ārējiem dokumentiem pamatlogā – šajā gadījumā bankas mājas lapā sadaļā noteikumi no izvēlnes piepeši atveras dokumenti pdf formātā un šai pašā logā. Brīdī, kad esmu atskārtis, ka šī informācija tomēr nav tas, ko es meklēju, aizveru logu un esmu prom no mājas lapas.

Pagātnes sabiedrisko attiecību veiksmes kripata

Kā labu sabiedrisko attiecību piemēru komunikācijas īstenošanai mājas lapā vēlētos izcelt sadaļu „Iepazīsimies!“, kurā esošie darbinieki sniedz informāciju par savu darbu, atspoguļo uzņēmuma kultūras vērtības, personāla politiku. Šī informācija ir ļoti noderīga potenciālajiem darbiniekiem, lai izvērtētu uzņēmuma ikdienas darbību, darba apstākļus. Palūkojoties uz šo piemēru, mēs katrs varam uzdot sev jautājumu – cik mūsu uzņēmums ir atvērts iespējamajiem darbiniekiem, kāds veidojas uzņēmuma tēls viņu acīs par jums, vai viņi ir gaidīti? Hansabanka ir īstenojusi atvērtu komunikāciju neformālai saziņai ar savu mērķauditoriju – precīzi un mērķtiecīgi realizēta.

Pāragri vērtēt, neskaidra nākotne

Swedbankas zīmola nomaiņu un komunikāciju ļoti vētīt un analīzēt ir pāragri, tomēr pirmie šī plāna soļi jau ir paveikti un ieteiktu Hansa..atvainojiet, Swedbankas mārketinga/komunikāciju speciālistiem vairāk pievērst uzmanību tam, lai iepriekš izveidotais Hansabankas augstais līmenis komunikācijā tiktu noturēt un attiecīgi auditorijas gaidas pret šīs bankas pārņēmēju (jauno īpašnieku) nesagrūtu kā kāršu namiņš. Jācer, ka to sapratīs un komunikācijas nozīmi novērtēs arī uzņēmuma vadība, lai piešķirtu bankas tēlam dinamiku un attīstību, kas vismaz manās acīs ir kritusies un zudusi. Turklāt pēdējo dienu notikumi ar baumām, finanšu krīze pasaulē un Latvijā veido papildus izaicinājumus zīmola nomaiņai tieši tagad un veiksmīgi to turpināt līdz nākamā gada vasarai.