Birku arhīvs: Diena.lv

Īsi par RSS

Kas ir RSS„Kas ir RSS?” – sniegt atbildi uz šo jautājumu nav tik vienkārši kā pirmajā brīdī varētu likties. Lekcijās par internet komunikāciju šo tēmu cenšos iespējami vienkārši izskaidrot, bet ne vienmēr tas izdodas. Šī iemesla dēļ ir vērtīgi dot Interneta lietotājiem iespēju vairāk uzzināt par RSS pielietojumu gan mājas lapu izstrādē, gan mājas lapu ikdienas lietošanā.

Problēma slēpjas tajā, ka skaidrojošie materiāli ir pieejami vairāk svešvalodās, bet latviski mazāk. Tādēļ mani patīkami pārsteidza otrdienas laikrakstā „Diena” jaunā sadaļā „Tehnoloģijas” un tajā publicētais raksts „RSS – tavi informācijas aģenti”: vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā ir izklāstīts, kas ir RSS un ko tas ziemā ēd. Šodien ir parādījusies arī elektroniska raksta versija un varu ar to padalīties. Ceru, ka šis raksts informēs arī lietotājus, kuri ikdienā mazāk izmanto Interneta sniegtās iespējas un pavērs jaunu horizontu Interneta apvāršņos

Brīdī, kad praksē pārliecinies par RSS izmantošanas ērtību, sāc krāt RSS avotus un to pārvaldība kļūst sarežģīta. Pats esmu kļuvis par lielu Google Reader piekritēju un esmu pārmigrējis no FireFox spraudņa Sage RSS uz Google lasītavu, jo tas man sniedz iespēju jebkurā vietā un laikā apskatīt savu jaunāko ziņu lentu. Būtiski atvieglo iespēja šīs RSS barotnes sakārtot pa mapītēm. Manā skatījumā saistošakās ziņas (īpaši atlasītas) no manas Google reader krātuves varat lasīt gan bloga sadaļā „Iesaku izlasīt” (labajā pusē), gan caurskatīt pilnu sarakstu. Zinu jau zinu – katram cilvēkam ir savs īpaši mīļais RSS lasītājs, es savu izvēli esmu izdarījis. Iepriekš mēģinātie NetVibes neiekaroja manu uzticību lietošanas (maz)ērtības dēļ.

Diena.lv: auditorijas iesaistes lietderība

Diena.lv logoPaturpinot Diena.lv izveides tēmu, vakar pārdomāju radušos situāciju, uzdevu sev jautājumu – vai blogos rakstītais par Diena.lv tiek ņemts vērā un vai ir kāda praktiska nozīme izvērtēt šo jauno projektu?

Katrai mājas lapai ir noteiktas mērķauditorijas, kurai tā ir paredzēta un ar kurām mājas lapas izveidotājs cenšas komunicēt. Diena.lv veidotāji iespējams neņēma vērā (IT) blogeru auditoriju, kuru interesē arī jaunās mājas lapas tehniskās puses izvērtēšana: dizains, lietojamība, tehniskā darbība utml. Blogeri ir kā viedokļu līderi, vismaz Internet vidē noteikti. Viņi ietekmē Internet auditorijas attieksmi un uzskatus par jauno mājas lapu, analizē to, izsaka savus atzinumus. Būtu daudz vērtīgāk, ja nepilnības, kuras ir piefiksētas paziņotu izstrādātājiem, nevis publicētu savā blogā. Jau iepriekš rakstīju par to, ka citi Latvijas blogeri pauda savu viedokli par jauno Diena.lv un šo rakstu komentāros bieži ir redzami komentāri, vērtīgi atzinumi, novērtējumi – tas viss ir izmētāts pa citiem blogiem un kā komentāri arī Diena.lv rakstā “Laipni lūdzu portālā “Diena”“.


Reklāma:
Izdevīgas viesnīcu cenas - vienlaicīga meklēšana 32 viesnīcu portālos:
Parīzes viesnīcas no 15 eiro (1 713 viesnīcas)
Barselonas viesnīcas no 16 eiro (784 viesnīcas)
Stokholmas viesnīcas no 22 eiro (133 viesnīcas)

Ikviens, kurš strādā web izstrādē zinās teikt, cik grūti ir veikt pilnīgu testēšanu – dažādie pārlūki, pārlūkprogrammas, izšķirtspējas, versijas, to visu iztestēt pašiem ir grūti. Tad rodas jautājums: vai Diena varētu uzklausīt blogerus un citus tehniskos speciālistus, kuriem ir vērtīgs viedoklis, ieteikumi par mājas lapu, izmantojot šo ekspertu atzinumus? Tam atliktu vien izveidot atsevišķu e-pastu vai kontaktformu, kurā varētu šo vērtīgo informāciju nosūtīt un saņemt arī kādu atbildi. Šāda stratēģija samazinātu neapmierināto skaitu, ja skaidri pateiktu, ka Diena.lv nav pilnībā gatava un gaidam atsauksmes, ierosinājumus utml. Gadījums ar sākumā neesošo RSS radīja tiešām mazliet negatīvu jautājumu – vai tad RSS nebūs? Tas izskanēja arī vairākos komentāros publicēšanas dienā. Diena.lv ir sevi pozicionējusi kā resursu, kurā lielu daļu no satura veido arī paši lietotāji, varbūt būtu vērtīgi uzklausīt lietotājus arī tehniskās puses uzlabošanā? Šis gadījums man lika izvērtēt iespējamo komunikācijas stratēģiju jaunu projektu publicēšanā, tomēr, tā kā šīs vēl ir tikai zaļas domas, tad tās prasīs savu laiku pārdomāt un apdomāt.

P.s. Neviena Latvijas bloga raksta komentāros neesmu redzējis komentāru no Diena.lv puses, ka kāds no šiem ierakstiem būtu tapis lasīts un ņemts vērā, tādēļ šaubos par Papuass teikto: “Iekomentēšu šeit, gan jau kāds no diena.lv lasīs“, bet varbūt viņi to dara klusi un nemanāmi.

RSS kā standarts?! Vērtēju jauno Diena.lv

RSS iconValsts un pašvaldību mājas lapu izstrādi nosaka Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā“. Šie noteikumi manā skatījumā jau to publicēšanas brīdī bija mazliet novecojuši, tomēr viena būtiska lieta, kuru vēlētos šajos noteikumos redzēt ir obligāta RSS barotnes prasība. Šis valsts iestāžu standarts nodrošinātu aktīvāku informācijas pieejamību mājas lapu lietotājiem un arī savstarpējo informācijas apmaiņu starp mājas lapām, piemēram, Labklājības ministrija vienuviet varētu apkopot ziņas no tās institūcijām. Gribētos, lai arī valsts iestādēm ir modernas un standartiem atbilstošas mājas lapas, nevis ieviest to brīdī, kad jau ir par vēlu.

Diena.lv logoLīdzās RSS jautājumam atcerējos faktu, ka nesen atklātā jaunā Diena.lv daudzviet tika kritizēta par to, ka nav pieejams RSS, tomēr acīmredzot pašā sākumā viņiem bija svarīgākas lietas, ar ko tikt galā. Pašlaik ir publicētas un pieejamas daudz RSS barotnes: Bizness, Tautas balss u.c. Šobrīd norāde par to ir tikai acīgākajiem: pie pārlūkprogrammas adreses, varbūt arvien tas tiek testēts. Gribot negribot līdz ar RSS apskatu, nākas iedziļināties mazliet arī jaunajā Diena.lv. No pieredzes zinu, ka lielu projektu izstrāde un vadība ir smags darbs. Portāla izstrādātāji ir pelnījuši tikai labus vārdus par ieguldīto darbu un arī rezultāts manā skatījumā ir labs, tomēr ir dažas lietas, kuras vēlētos izcelt.

Klaiņojot pa Diena.lv, neizdevās atrast visus blogus vienkopus, tie ir paslēpti tagad zem sadaļām – varbūt nespēju atrast, bet kaut kur ir? Otrs ‘pārsteigums’ bija no galvenās navigācijas sadaļas TirgusDiena tiku aizmests uz pilnīgi citu mājas lapu, tomēr tai pašā logā, nekādas norādes par to, kā tikt atpakaļ uz Diena portālu. Nekas cits neatliek – poga Back. Man kā lietotājam ļoti nepatīk, ja no navigācijas izvēlnes piepeši ir brīnumi kā šis. It kā sīkums, bet šādas lietas mēdz sakrāties.

Par satura blokiem “Vērtētākie komentāri” un “Pēdējās lietotāju aktivitātes”: būtu interesanti redzēt statistiku, cik daudz cilvēki to izmanto, jo šie komentāri ir bez norādēm par rakstu (bez konteksta), tādēļ lielā mērā tā ir kā laimes spēle. Komentāru saites gan ved uz pašu rakstu, nevis uz pašu komentāru – tas mazliet savādi, jo tad vajadzīgais komentārs man pašam ir jāmeklē. Daudzviet komentārs it kā ir pievienots, rādās pie virsraksta komentāru skaits, tomēr pašus komentārus apskatīt neizdodas – varbūt notiek šo komentāru pārbaude? Vienlaikus pie Pēdējām lietotāju aktivitātēm tas parādās – mulsina.

Dikti netīk raksta lapas noformējums: bilde ir pa pusekrānu, aizsedzot ziņas virsrakstu. Pēdējais ir nākamais kritikas upuris – tas ir boldā un daudz par lielu. Šeit ieteiktu izvēlēties piemērotāku fontu par Tahoma – izmēģinām pielietot Arial vai Georgia failu un rezultātā redzam acij daudz tīkamāku tekstu, nevis masīvu melnas krāsas bloku. Raksta satura daļā labajā pusē redzams balts tukšums – nav skaidrs, kas tur bija paredzēts.

Mazliet tehnisks novērojums: Diena.lv mājas lapas ielāde (veroties ar FireBug) gan sākumlapās, gan iekšlapās ir aptuveni 50-58 sekundes. Ieteiktu mājas lapas izstrādātājiem pavērot šo faktu, jo daudzās statistikas sistēmas un ārējo resursu ielādes traucē normāli ielādēt lapas pamatsaturu. Tur noteikti ir darbs pie ielādes optimizācijas.

Daudzi autori (CooLynX, Uldis Zariņš, Maksims Berjoza, Arturs Mednis) jau paspējuši izteikt viedokli un piezīmes par jauno Diena.lv, neplānoti arī es mazliet ‘paķidāju’ (šķiet, ka šis vārds ieies folklorā tieši uz mājas lapu un blogu izvērtēšanu) šo resursu. Vienlaikus varu teikt, ka Diena.lv iet uz šo jauno Internet modeli – lietotāju/apmeklētāju veidots saturs līdzās žurnālistu saturam. Vismaz šo modeli viņi aktīvi cenšas veidot ar reklāmas kampaņas palīdzību – jāatzīst, ka vismaz manā redzējumā, viņi ir pirmie, kas šādu lietotāju iesaisti satura veidošanā reklamē tik plaši.

Dzīvosim un redzēsim, kā attīstīsies projekts, tomēr viens ir skaidrs – neviena cita nozare neattīstās tik strauji kā Internet mediji un Internet tehnoloģijas kopumā. Baisi, ne tā?