Birku arhīvs: sabiedriskās attiecības

Sociālie mediji nav pārdošanas rīks!

Mārketinga instrumentiLatvijā cilvēki arvien jauc internet mārketingu ar sociālajiem medijiem, lai arī tie viens otru papildina, sociālie mediji NAV pārdošanas rīks. (Vēsturiski šī situācija atgādina mārketinga un sabiedrisko attiecību sajukumu..) Ja jūsu mārketinga stratēģijas primārais mērķis ir pārdot, sociālie mediji nebūs atbilstošākais rīks, tādēļ pārdošanas veicināšanai izmantojiet citus Internet mārketinga instrumentus, sekmīgāk organizējot pārdošanas procesus un izvērtējot rezultātus. Nenoliedzami – sociālie mediji var kalpot kā papildus līdzeklis mārketinga komunikācijās kā atbalsts esošajām pārdošanas kampaņām, tomēr nemēģiniet atkārtot citu centienus socializēties internet vidē, ja jums nav skaidri noteikti mērķi un darbības plāns. Izvēlieties atbilstošus rīkus, kas ļaus jums iespējami efektīvi arī izvērtēt šo mārketinga mērķu sasniegšanu. Necentieties izmantot visus jums pieejamos rīkus tikai tādēļ, ka jums tie ir – katrai situācijai vislabāk kritiski izvērtēt un izvēlēties piemērotākos instrumentus.

Turpiniet lasīt

Citi meklē:

    lmt sabiedriskās attiecības

Swedbank zīmola maiņa

Bija Hansabanka, būs SwedbankHansabanka pētījumā par mīlētākajiem zīmoliem jau otro gadu pēc kārtas noturas godpilnajā trešajā vietā, tomēr nu ir jautājums, cik ilgi? Kādi būs tās zīmola rādītāji nākamgad? (Laikraksts „Diena” piedāvā pilnu Top50 sarakstu.) Tautā trešais mīlētākais zīmols nu ir mainījies un kļuvis pavisam citāds. Katrs, kurš ir piedalījies zīmola maiņas procesā, zinās teikt, cik tas ir darbietilpīgs plānošanas un realizācijas process, tomēr vai visas izmaiņas uz labu? Mēģināšu izteikt savus novērojumus un pārdomas par šī brenda nomaiņu, veroties no malas.

Galvenā identitāte – logo

Kopumā salīdzinot veco un jauno šīs bankas logo, jāsaka, ka jaunais logo un bankas stils kopumā ir zaudējis košās krāsas, kuras izcēla bankas dinamiku, attīstību. Jaunais oranžais logo uz melnā fona ar ozola simboliku bankas tēlu pārveido kā tradīcijām bagātu, ar saknēm, vienlaikus tumšās krāsas rada drūmu noslēgtības sajūtu. Neesmu novērojis jaunās bankas stilu dažādos grafiskajos materiālos, tomēr, ja mājas lapas stilistika tiks izmantota arī izdales materiālos, tad tie zaudēs to pievilcību un korporatīvo stilu, kādu Hansabanka šo gadu laikā bija sasniegusi. Neko darīt – mātes bankas korporatīvais stils dara savu, nākas dancot līdzi un zaudēt iepriekš pulēto Hansabankas dizaina identitāti.

Jaunās mājas lapas saturs

Mājas lapa diemžēl nav neko ieguvusi no mājas lapas zīmola maiņas – tikai zaudējusi.
Zaudējumu skaitā ir arī saites – labi, ka ne visas un dažām saitēm ir uzliktas atbilstošas pāradresācijas, tomēr man nepaveicās – par to tālāk. Manās rokās bija nokļuvusi reklāmas lapiņa no Hansabankas, kurā tieku aicināts piedalīties VISA maksājumu kartes loterijā un pirkumus vajag reģistrēt mājas lapas adresē: www.hansabanka.lv/visaloterija/. Diemžēl neveiksmīgi, jo mājas lapas sadaļa netika atrasta, arī mēģinājums nomainīt lapas sākumadresi uz swedbank.lv nesasniedza gaidīto. Man vajadzīgo atradu Swedbank.lv sākumlapā jaunumu sarakstā. Kā lapas uzturētājam rīkoties šādā gadījumā – pirmkārt, jau novērst problēmu saknē: izveidot svarīgāko saišu sarakstu un pie satura pārnešanas pārveidot šīs saites, lai lietotājs tiktu draudzīgi pāradresēts. Otrkārt, ieklausīties lietotājos arī pēc mājas lapas pārveides/pārvietošanas – izveidot kontaktformu, kurā varu ziņot par nepilnībām, kā arī sekot līdzi mājas lapas statistikai, kurā varētu redzēt, kuras saites tika pieprasītas, bet nedarbojās un šādā gadījumā tās izlabot.

Jau pirmajā brīdī spilgti acīs iekrīt sākumlapas banneris, kas kvalitātes ziņā līdzinās uzņēmumiem, kuriem ir mājas lapa – vizītkarte un reklāmas laikrakstā „Rīgas Santīms”. Bet .. mājas lapās iekšpusē neatradīsiet nevienu papildus banneri. Tas varbūt ir tikai pagaidām – man kā šīs bankas klientam būtu interesanti, ja jaunākie pakalpojumi un iespējas pašreklāmas veidā tomēr būtu izcelti. Lasīt jaunumu sarakstu – tā būtu alternatīva, bet cik tas ir auditorijai pamanāmi? Arvien nav ievietots RSS (SEB un Parex banka var palepoties – viņiem ir!). Jau ierasts lekcijās, kurās stāstu par mājas lapas satura veidošanu un noformēšanu, akcentēju to, cik kaitinoši ir atvērt saites uz ārējiem dokumentiem pamatlogā – šajā gadījumā bankas mājas lapā sadaļā noteikumi no izvēlnes piepeši atveras dokumenti pdf formātā un šai pašā logā. Brīdī, kad esmu atskārtis, ka šī informācija tomēr nav tas, ko es meklēju, aizveru logu un esmu prom no mājas lapas.

Pagātnes sabiedrisko attiecību veiksmes kripata

Kā labu sabiedrisko attiecību piemēru komunikācijas īstenošanai mājas lapā vēlētos izcelt sadaļu „Iepazīsimies!“, kurā esošie darbinieki sniedz informāciju par savu darbu, atspoguļo uzņēmuma kultūras vērtības, personāla politiku. Šī informācija ir ļoti noderīga potenciālajiem darbiniekiem, lai izvērtētu uzņēmuma ikdienas darbību, darba apstākļus. Palūkojoties uz šo piemēru, mēs katrs varam uzdot sev jautājumu – cik mūsu uzņēmums ir atvērts iespējamajiem darbiniekiem, kāds veidojas uzņēmuma tēls viņu acīs par jums, vai viņi ir gaidīti? Hansabanka ir īstenojusi atvērtu komunikāciju neformālai saziņai ar savu mērķauditoriju – precīzi un mērķtiecīgi realizēta.

Pāragri vērtēt, neskaidra nākotne

Swedbankas zīmola nomaiņu un komunikāciju ļoti vētīt un analīzēt ir pāragri, tomēr pirmie šī plāna soļi jau ir paveikti un ieteiktu Hansa..atvainojiet, Swedbankas mārketinga/komunikāciju speciālistiem vairāk pievērst uzmanību tam, lai iepriekš izveidotais Hansabankas augstais līmenis komunikācijā tiktu noturēt un attiecīgi auditorijas gaidas pret šīs bankas pārņēmēju (jauno īpašnieku) nesagrūtu kā kāršu namiņš. Jācer, ka to sapratīs un komunikācijas nozīmi novērtēs arī uzņēmuma vadība, lai piešķirtu bankas tēlam dinamiku un attīstību, kas vismaz manās acīs ir kritusies un zudusi. Turklāt pēdējo dienu notikumi ar baumām, finanšu krīze pasaulē un Latvijā veido papildus izaicinājumus zīmola nomaiņai tieši tagad un veiksmīgi to turpināt līdz nākamā gada vasarai.

Sabiedriskās attiecības Internetā: satura monitorings

Jau šobrīd sabiedrisko attiecību speciālistam ir jānovērtē ne tikai komunikācijas plūsma un informācija masu medijos, bet nepieciešams pārzināt arī ietekmīgākos Internet informācijas avotus: ziņu portālus, to komentārus, forumus, blogus, kas kopumā ir kā viedokļu līderu rupori, kuros atrodamā informācija var ietekmēt, mainīt auditorijas uzskatus.

Latvijas internets attīstās, līdz ar tehnoloģiju pieaugumu arvien vairāk lietotāji pavada laiku internetā, iegūst informāciju, izmantojot internet sniegtās iespējas. Liela auditorija, to pierāda arī nemitīgi augošais reklāmas apjoms internetā. Mārketinga speciālisti pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk izmanto internetu savu mērķu sasniegšanai. Vai to pietiekami izmanto arī sabiedrisko attiecību speciālisti? Ārvalstu pieredze un tās apmaiņa SA speciālistu vidū ir jūtama. Izpratne par Internet nozīmi ikdiena SA darbā ienāk arī Latvijas sabiedrisko attiecību praksē – Internet auditorijas izpēte un monitorings, risku izvērtēšana. Reiz izmantoto teicienu, ka “neprasi, vai mana auditorija ir Internetā, bet gan, kas ir mana auditorija Internetā” arvien retāk nākas sacīt, jo sabiedrisko attiecību speciālisti novērtē Internet sniegtās iespējas. Iepriekš stāstīju par RSS sniegtajām iespējām. Šoreiz par to, kādēļ ir svarīgi pārzināt un monitorēt saturu Internetā.

Mainās tehnoloģijas, mainās saziņas iespējas

Kādreiz neformālajai informācijai, baumu izplatīšanai tika izmantota iespēja nodot tās mutes mutē, informācija starp cilvēkiem pārvietojās lēnām, bet šodien, pateicoties tehnoloģijām, informācija var tikt publicēta 24 stundas diennaktī, ikdienā nesaistīti cilvēki to var izlasīt, izplatīt un tas arī notiek ļoti strauji. Informācija izplatās neaptveramos ātrumos.

Sen jau ietekmīgi ir kļuvuši ziņu komentāri un tajos izplatītā informācija. Novērojumi liecina, ka bieži DELFI komentāri masu medijos tiek nodēvēti par tautas balsi, kura liecina par sabiedrībā esošo noskaņojumu un attieksmi – nezinu, vai tas ir labākais veids, kā izvērtēt, tomēr tur izskanējušajai informācijai ir vērts pievērst uzmanību, jo dažkārt tur savu viedokli publicē arī tiešām zinoši cilvēki.

Dažkārt ir novērots, ka blogos publicēta sākotnējā informācija nokļūst masu medijos, dažkārt uz to atsaucās, dažkārt nē (labākajā gadījumā pasaka, ka internetā klejo informācija). Piemērs visiem zināms – par ceļu policijas jauno auto nummuriem. Nezinu, kurš bija pirmais, kurš to publicēja, tomēr saturs tika pārkopēts citur blogos, daudzviet bez sākotnējām atsaucēm. Rezultātā nepārbaudīta informācija, kura ir radusies no nez kurienes, avots nav zināms, savā veidā tik vien kā liela bauma – auto nummuru gadījumā tas gan apstiprinājās. Šāda situācija ir ļoti labvēlīga tieši neprecīzas, sagrozītas informācijas izplatīšanai – baumām, kas klejo, tomēr cilvēki baumās tieši vai netieši ieklausās un, ja nav cita veida informācijas, kas apstiprina vai noliedz šo baumu, cilvēki veido spriedumus. Jo vairāk avoti publicē informāciju, jo vairāk cilvēki pieņem to par patiesību, notic informācijai. Tādēļ blogu autoriem, kuri bieži pārpublicē rakstus no viena bloga uz otru, vajadzētu būt kritiskākiem savā informācijas publicēšanas izvēlē. Iespējams, ka būtu pienācis laiks runāt ne tikai par žurnālistu ētiku, bet gan arī par blogu autoru ētiku.

Laiks rīkoties: Internet satura monitorings

Pirmais solis Internet monitoringam un satura analīzei ir noteikt, kuras Internet lietotāju grupas ir jūsu mērķauditorijas, apzināt, kurus internet resursus viņas izmanto un kuri avoti ir auditorijas vidū visuzticamākie. Piemēram, forumos un komentāros esošās informācijas ticamība būs daudz zemāka par ilgstoša bloga autora rakstā publicēto informāciju. Papildus ir nepieciešams noteikt, kādi ir atslēgvārdi, kurus ir nepieciešams monitorēt.

Nākamais solis ir izveidot sistēmu, pēc kādas tiks meklēti atslēgvārdi, pārbaudīts saturs. Vienkāršākais variants ir izmantot Google meklētāju, lai pārbaudītu atslēgvārdus, tomēr šāda metode nav īpaši noderīga, jo Google meklētājam ir nepieciešams laiks informācijas atjaunošanai.

Otrs, sarežģītāks informācijas monitoringa variants ir auditorijas biežāk izmantoto resursu saites, kurās varētu tikt publicēta informācija, piemēram, specializētie portāli, sadaļas utml. Daži piemēri: vortāls FinanceNet, banku vortāls Bankas.lv, Delfi Tehnika u.c. resursi. Saites tiek apkopotas un regulāri tiek izskatītas, lai aplūkotu, vai nav publicēta organizāciju un tās auditorijas saistoša informācija. Darbu atvieglo iespēja informāciju ievākt, izmantojot RSS barotnes.

Vienlaikus ļoti svarīgi ir sekot līdzi mājas lapas statistikai un novērot, no kuriem resursiem ir lielākais lapas apmeklētāju pieplūdums, iespējams, ka ir publicēta informācija ar atsauci uz organizācijas mājas lapu, piepešs lietotāju pieplūdums arī varbūt signāls par pastiprinātu interesi, kurai būtu jārod atbilde.

Ja organizāciju ir pārsteigusi nelabvēlīga informācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas turpmāko darbību, ir radusies krīzes situācija un ir nepieciešams rīkoties, piemēram, publicēt pieejamu informāciju, viedokli par notikušo, komentāru par baumu utml. Ir svarīgi to izdarīt laicīgi – lietotājiem vajag informāciju, žurnālistiem vajag informāciju rakstam, viņi visi nāks pie jums un vaicās. Dažkārt krīzi var pavērst arī pozitīvā situācijā un brīdī, kad ir pievērsta auditorijas uzmanība, pavēstīt viņiem svarīgu, saistošu informāciju.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.

Sabiedriskās attiecības internetā: Intranet

Laikraksta “Dienas bizness” rakstā “Mācīs darbiniekiem runāt labu” (online publicēts pilnīgāks raksts, salīdzinot ar drukāto) ir publicēti Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūru tops pēc to apgrozījuma – nemainīgi savu augšdalā ir saglabājis “Mediju tilts”. Tomēr manu uzmanību pievērsa kas cits – rakstā tiek prognozētas sabiedrisko attiecību tirgus attīstības tendences un iezīmes.

Internet + PR?

Vairāki aģentūru vadītāji vērš uzmanību jaunajām interaktīvās komunikācijas formām kā internet dienasgrāmatas, forumi u.c. Tas liecina par pieaugošo sabiedrisko attiecību aģentūru un speciālistu apziņu par internet komunikācijas iespējām un priekšrocībām.

Latvijā turpināsies mainīties mediju vide, būtiski palielinot interneta mediju lomu sabiedriskā viedokļa veidošanā..

Viennozīmīgi ir skaidrs, ka Internet komunikācijas kanālam ir vislielākais potenciāls – vēl neviens cits medijs nespēj sniegt tik augsta mēra interaktivitāti, kura ir tik nepieciešama komunikācijas efektivitātes izvērtēšanā un auditorijas atgriezeniskās saites iegūšanā. Ceru, ka brīdis, kad to pilnībā novērtēs arī Latvijā, pienāks ātrāk par apziņu, ka ir par vēlu un ka pārējās valstis jau izmanto jaunas Internet sniegtās iespējas.

Iekšējā komunikācija – Intranet

Latvijā darbinieki kļūst par svarīgāko resursu, tas arvien vairāk tiek novērtēts un uzņēmēji daudz vairāk kā iepriekš velta uzmanību personālvadības jautājumiem, darbinieku lojalitātes veicināšanai.

Rakstā Ralfs Vīlands norāda:

veidot sabiedrisko domu ir kļuvis daudz vienkāršāk – ir isziņas, var izveidot interneta dienasgrāmatu, vai forumu – tas darbiniekiem dod iespēju izplatīt no uzņēmuma vadības atšķirīgu viedokli bez lieliem ieguldījumiem, tādēļ lielāka uzmanība jāvelta iekšējai komunikācijai, lai darbinieku viedoklis un uzskati sakristu ar popularizēto tēlu.

To lielā mērā nodrošina iekšējā komunikācija – arvien lielāku atzinību iegūst iekšējie Internet tīkli jeb Intraneti. Tā mērķis ir veicināt iekšējo komunikāciju, informācijas apmaiņu organizācijā. Kā minēja Ralfs Vīlands – pūles iekšējās komunikācijas izveidei nodrošina arī ieguvumus ārējās komunikācijas laukā, piemēram, spēcīgāks ārējais tēls, kas savukārt piesaista sadarbības partnerus, darbiniekus.

Šeit paverās darba lauks tieši sabiedrisko attiecību speciālistiem, diemžēl visbiežāk Intranets tiek uzskatīts par dokumentu apmaiņas vidi, atstājot Intranet izstrādi programmētāju ziņā. Pretēji tam Intranets var kalpot kā lieliska komunikācijas vide, ja vien tiek papildināta ar atbilstošiem rīkiem un arī tiek atbilstoši ieviests. Lai to iespējami efektīvi veiktu, ir nepieciešams cieši sadarboties uzņēmuma pārstāvjiem ar izstrādātājiem, lai izplānotu un izveidotu atbilstošāko risinājumu.