Tag Archives: tehnoloģijas

Piezīmes uz banknošu malām

Ar finansēm un finanšu pakalpojumiem ikdienā saskaras teju ikviens. Pusaudžiem ir jauniešu kartes, skolnieku apliecības apvienotas ar debetkartēm, pateicoties izglītības programmām, banku informatīvajām kampaņām skolās, jaunieši visbiežāk ir zinošāki finanšu jautājumos par saviem vecākiem. Pieaugušajiem šī informācija nav tik vienkārši pieejama, jo, piemēram, banku mājas lapās atrodamā informācija nereti ir vērsta uz klientu apkalpošanu un mazāk uz neitrālu aprakstu par pakalpojuma būtību, tie ir piesātināti ar mārketinga tekstiem, savukārt analītiskie banku apkārtraksti ir pārāk dziļi cilvēkiem, kuriem ekonomika un finanses nav ikdiena.

Jauna informatīva mājas lapa FKTK KlientuSkola

Šodien iepazinos ar Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) izveidoto mājas lapu Klientuskola.lv – uzkavējoties šajā lapā, sapratu, ka daudzas lietas ir vienkāršotā veidā izskaidrotas ar īsu paskaidrojumu un ieteikumu palīdzību. Jo vairāk būs informācijas par finanšu pakalpojumiem un papildus informācija, kā sevi un savas finanses aizsargāt, jo labāk. Tieši informācijas trūkums noved pie gadījumiem, kā ar Key Promotions, kad cilvēki izmanto apšaubāmus pakalpojumus vai paraksta iepriekš neizsvērtus, rūpīgi neizlasītus līgumus un pēc tam kož pirkstos par to. Par klientuskola.lv mājas lapas tehnisko pusi daži vārdi – uz zaļa teksta lasīt ir nogurdinoši, lapai jāsataisa SEO, nav RSS (būtu noderīgi, lai es atnāktu vēlreiz, kad kaut kas jauns uzrakstīts). Lapas dizains gan ir lieliski uztaisīts – kaut kas savādāks kā ierastās lapas, var redzēt, ka dizaineris Asketic Riga ir piestrādājis (izņemot to zaļo krāsu – blakus ir balta fona daļa, ir ar ko salīdzināt).

Continue reading

Virszemes digitālā tālrāde

Pērnā gada septembrī līdz ar digitālās televīzijas palaišanu Rīgas apkārtnē, nolēmu, ka ir pienācis laiks digitālās televīzijas ienākšanai manā mājā. Iepriekš nav bijis arī televizors, tādēļ ieviešanas darbi sākās ar piemērotākā TV modeļa atrašanu. Viss sākās ar manu mulsumu par to, ka iebūvēts digitālās televīzijas uztvērējs vēl nenozīmē arī strādājošu – par to bloga raksts. Daudz netrūka, lai nopirktu pēc skata un ar ārzemju atsauksmēm labu Sony tālrādi, bet ar Latvijai nederīgu uztvērēju. Es ceru, ka šobrīd Latvijā pārdošanā vairs nav patērētājus mulsinoši televizori ar iebūvētu mpeg2 uztvērēju. Jebkurā gadījumā izvēloties tehniku ar konsultanta palīdzību kādā no veikaliem, pārdevējs noteikti palīdzēs un ieteiks atbilstošāko, alternatīva ir pasūtīt kādā no internetveikaliem.

Continue reading

Īsziņa: Google tulkošana pieejama arī latviešu valodā

Google TranslatePaldies Laacz par tālāk sniegto informācijuGoogle Translate serviss ir sācis piedāvāt arī latviešu – angļu valodas tulkošanu. Tātad arī angliski runājošie šī bloga lasītāji turpmāk varēs lasīt (vismaz gūt nojausmu) par šīs mājas lapas saturu – pirmais solis uz auditorijas paplašināšanu : )

English version of my website (powered by Google Translate)

Auch für meine Deutsche Freunde (Webseite Übersetzung)

Tiem, kuriem Google Translate ir pirmā dzirdēšana un redzēšana, iesaku šo lietu atcerēties un aktīvi izmantot. Īpaši noderīgi tas ir reizēs, kad nākas skatīt mājas lapas, kuru valoda ir ļoti maz saprotama, piemēram, spāņu. Jā, protams, tulkošanas robotam ir augt un augt, ikkatrs no mums var to uzlabot, tomēr tā ir laba iespēja izmantot tehnoloģijas, ja piepeši kādu saturu vajag vismaz saprotamības līmenī iztulkot. Jāpiezīmē, ka tulkotas mājas lapas pārlūkošana arī ir ļoti ērta, jo salīdzinoši zibenīgi mājas lapa tiek iztulkota (zibenīgi, ja salīdzinam alternatīvas: darbs ar vārdnīcu). Jāsaka, ka šoreiz atkal esam priekšā igauņiem – jo igauņu valoda tulkojamo valodu sarakstā nav. Lietuvieši var priecāties mums līdzi, jo arī viņiem ir šī lieliskā iespēja izmantot Google pakalpojumus.


The BookDepository


Tehnoloģiskā nākotne – vai nav par strauju?

Rīgas Stradiņa universitātē vēl nesen (pirms lielās Web2.0 ēras sākuma) studēju komunikācijas zinātni un studiju laikā daudz analizējām jauno mediju attīstību, informācijas sabiedrības veidošanos, tehnoloģiju nozīmi komunikācijā. Tai laikā mēs vēl tikai aplūkojām sociālo tīklu teorijas, kuras dažādi komunikācijas speciālisti prognozē – šodien par to var pārliecināties dzīvē, lūkojoties uz straujo Internet attīstību Latvijā un pasaulē. Ļoti interesanti ir salīdzināt Ļeva Manoviča grāmatā “Jauno mediju valoda” pausto viedokli un prognozes ar esošo realitāti. Atkal pārlasot šo grāmatu, radās dažas filosofiskas pārdomas par tehnoloģiju attīstību – kur esam un kurp dodamies.

Realitāte un tās perspektīvas mani brīžiem biedē. Tas, ka bērnībā lasītā padomju laiku zinātniskā fantastika, kura tapusi gan 60.gados, gan arī jaunāki darbi, Azimova daiļrade (trīs robotu likumi) un citi, strauji un vienlaikus lēnām piepildās. Korporācijas valda un valdīs. Tādi superkorporatīvie bloki kā Google, AOL, Skype (redzējām, kas notiek, ja Skype uz kādu laiku nestrādā) attīstās un varbūt piepildīsies Terminatora scenāriji savā ziņā? Nāksies atgriezties pagātnē, lai kādu no tiem puikām jau laikus nošautu? Tehnoloģiju attīstība, mūsu maņu paplašinājumi. 60.gadu fantastiskā zinātne – kibernētika. Lai arī mums ikdienā vēl nav lielas un dziļas tehniskās sasaistes ar datoriem (implementēti čipi, mehāniskās rokas utml.), tomēr arvien vairāk mūsu dzīvi pakārto tehnoloģijas.

Atceros kādreiz brokastu avīzē lasītu rakstu par robotizētu lielgabalu, kas sagājis grīstē un nogalinājis 9 cilvēkus. Negadījums? Varbūt inženieru vaina utml. Tomēr progress spiež pārnest cilvēka spējas uz automatizētām ierīcēm un tās jau arī tiek veidotas pēc cilvēka izpratnes, loģikas, mentālajiem modeļiem, lai vieglāk viņas varētu projektēt, integrēt, padarīt efektīvāku, lai visi iesaistītie saprastu (vienota semantika) – gribot negribot taisam pēc savas līdzības. Visdrīzāk nevis tas, ka mašīnas taps gudrākas par cilvēkiem, bet gan tas, ka cilvēks paliks dumjāks. Ja intelektu varētu uzskatīt par vienu veselu, tad, laikam ejot, šis cilvēka un tehnloģiju līdzsvara sadalījums par labu tehnoloģijām tikai pieaugs. Teju visu cilvēka vietā dara mašīna. Konkrēts piemērs iz dzīves – cik gan vairs atceramies tālruņa numurus? Kādēļ atcerēties, ja viss stāv mobilajā ne tā?? Šādus ieradumus arī lielā mērā veicina lietojamība! Mazliet absurdi, bet paskatīsimies no šīs puses – tehnoloģijas kļūst pārāk vienkāršas, tās neliek domāt – ne vienmēr tas ir labi, ne vienmēr tas ir slikti. Cilvēks pēc dabas ir slinks un slinkums dzen uz priekšu progresu. Tomēr veidojas sava veida atkarība no tehnoloģijām. Cilvēki sava prāta spējas arvien mazāk izmanto, jo visu izskaitļo, izsaka mašīnas. Vienlaikus jautājums par atkarību no draugiem.lv un citiem internet resursiem – kas gan viņu rada? Komunikācijas un saziņas iespējas? Vai arī alkas pēc jaunākās informācijas? Tā sabiedrībā kā tāda vērtība ir izveidojusies un to arī kultivē lielākie ziņu mediji, piemēram, CNN – “Be the first to know”. Viņu sauklis skan tieši šādi. (Nemaz nerunāšu par komentētājiem, kuri ir teju visur un pie katra lielāka raksta, kur priecāsies par iespēju atzīmēties kā pirmais komentētājs.) Protams, kapitālisms mūs visus dzen uz priekšu, kam pirmajam informācija – tas ir ieguvējs, uzvarētājs, bet cik ilgi gan tā? Atbilde izpaliks.

Kādēļ mēs sakām, ka nav laika, jāskrien? Tādēļ, ka informācija ātrāk apmainās, plūst ātrāk. Kādreiz varēja nosūtīt ziņu un gaidīt vēstuli, kad nu būs atbilde – vēstules kļūst arvien retākas, jo ir dārgāk, ilgāk, vairāk darba jāiegulda. Tagad ir mobilie tālruņi, e-pasti, iespējas pārbaudīt, kur tu atrodies. Viss rotē ātrāk, ātrāk jāstrādā, visu visu vajag ātrāk. Internets paliek arvien ātrāks, tehnoloģijas nemitīgi tiek dzītas uz priekšu. Manuprāt, nākotnē tiks pieņemts likums, kas regulēs informācijas pārraides ātrumu, jo kaut kādā brīdī var iestāties punkts, ka informācija plūst pārāk ātri – nez vai tā varētu pārsniegt gaismas ātrumu? Kas tai brīdī notiktu?

Papildus satraucoši fakti atklājās, noskatoties filmu Zeitgeist (www.zeitgeist.com), iesaku visiem noskatīties un padomāt. RFID – radio čipi, kas ļauj noteikt tavu atrašanās vietu – nekur nepaslēpsies. Pilnīgā kontrolē. Big brother is watching you. Mazliet draudīga un tehnoloģiski auksta šķiet tā nākotne.

Nobeigumā varētu vēl skaļi nokliegties, ka tehnoloģijas pārņems pasauli, nospiedīs cilvēku uz ceļiem. Nebūt nē – tas nav šī raksta mērķis. Mēs bieži runājam par to, ka ir naivi cilvēki, bez kritiskas domāšanas, ar kuriem viegli manipulēt mārketinga laukā, tomēr vienlaikus arī tehnoloģijas var pārlieku ieplūst ikdienas dzīvē – brīžos, kad mēs tām ļaujamies pārāk daudz, vajag mazliet atkāpties un apdomāties. Cilvēkam visu mūžu ir jāmācās un jāattīsta zināšanas, lai tas vienmēr būt gudrāks par mašīnu, jo daba ir apveltījusi mūs ar tādu procesoru, kādu vēl ilgi, ilgi neviena tehnoloģija nespēs sagatavot, tikai jāspēj izmantot sniegtā iespēja.