Operācija Pingvīns – izaicinājums un atziņas

Pēdējās dienas mani nepatīkami pārsteidza internet sabiedrības reakcija uz ceļojumu žurnāla autores Zanes Eniņas (kamzolis.com) blogā pausto ideju “Operācija Pingvīns” – aicinājumu atbalstīt trakulīgu ideju doties ceļojumā uz Antarktīdu, pēdējo kontinentu, kurā vēl nav būts. Šis viss man ir aktualizējis interesantu tēmu – vai blogeris var būt kā darbs un ar to piesaistīt papildus līdzekļus, es ļoti ceru, ka Zanei viss izdosies un tas būs apliecinājums, ka var ne tikai ar reklāmām, bet arī ar unikālu saturu un kvalitatīvu auditoriju sasniegt lieliskus rezultātus. (Zane uzrakstījusi kopsavilkumu par pirmo dienu un arī savas domas par šo ideju)

Uzticības kredīts

Zane jau ir izveidojusi lielisku ikdienas ceļojuma žurnālu, jau pierasts ir teju katru dienu izlasīt aizraujošu stāstu no ceļojuma, par pieredzi. Tas jau ir zīmols un uzticības kredīts – nevar salīdzināt ar tikko tapušu blogu, kurš piepeši prasa izklaidei apaļu summu.

Es atbalstīju Zani un darīšu to arī turpmāk – tas ir kā abonēt žurnālu – tu uzticies viņiem, esi gatavs mazliet samaksāt, lai tas viss turpinātos un būtu jauns, interesants saturs.

Lasītājam šis saturs ir par brīvu, tomēr tam visam apakšā stāv liels ieguldītais darbs. Man patiess prieks par Kristapu Skuteli, kurš no bloga ir izaudzis par atsevišķu vortālu Kursors.lv. Tas viss izdodas ilgtermiņā, ja izdodas atrast tam visam motivāciju, bieži vien arī finanses vai iespēju kaut kā pelnīt. Par to nākotnē atsevišķs raksts šajā blogā.

Zanes blogs nav vienkārši stāsts par to, ka biju tur un redzēju šito. Ceļojums vienatnē nepazīstamā valstī nav tas pats, kas dirnēšana kādā no Turcijas kūrortiem. Interesanti to visu pasniegt, piesaistīt un noturēt auditoriju ir jāprot.

Brīva izvēle

No citiem Zanes atbalstītāju sacītā arī redzu, ka cilvēki ziedo arī citiem mērķiem, viņi novērtē gan palīdzību bērniem, līdzcilvēkiem, gan arī atbalstu cilvēku ideju realizācijai. Nevienu ziedot nespiež, aiz rokas nevelk – brīva izvēle. Es gadiem ziedoju naudu un atbalstu dažādas iniciatīvas, kuras man simpatizē – kādēļ? Esmu neskaitāmas reizes pārliecinājies, ka labi darbi atmaksājas, turklāt dažkārt ļoti ātri :) Cilvēku naidīgā attieksme vairāk atgādina izmisumu un vilšanos, ka paši to nekad neizdarīs, egoisms uzvar! Vienmēr vienkāršāk ir visu “nolikt” un atzīt par sliktu esam. Zane pati arī ir iepriekš piesaistījusi naudas dažādiem labdarības projektiem, viens no tiem ir viņas iniciatīva Strazdumuižas neredzīgo atbalstam. Ēdiet zemi, skauģi!

Latvijas internet kultūra

Man pēdējās dienās redzētais vairāk atgādina tumsonību. Nu tāda nožēlojama mums ir tā internet kultūra, tik daudz nievājošu komentāru, it kā kāds blogeris piepeši no citiem izmānītu naudu, nevilšus jāvelk paralēles ar dārgākām sabiedriskā transporta biļetēm – principā līdzīga melodija: kunkstēšana par to, cik viss ir slikti, kādēļ man ir jāstrādā, ja citi var vienkārši šādi savākt naudu savām idejām. Bet kas tev, komentētāj, traucē organizēt līdzīgu pasākumu? Cehs.lv izpaudās – lai viņiem veicas, mērķis visnotaļ labs, tikai ziedojumu vākšana bez konkrētāka mērķa ir diezgan švaka parasti.

Novēlu Zanei neapstāties, doties mērķa virzienā, lai suņi rej un karavāna iet tālāk. Piekāst tos klaunus komentētājus, turpmāk varat savu viedokli paturēt pie sevis. Apceļojiet jūs tik daudz valstis kā to ir izdarījusi Zane un tad veriet muti vaļā – kauns par tādiem līdzcilvēkiem, kuriem dienas galvenais ir ieguvums ir kādam uzd*rst. Pārsteidz ar kādu degsmi un motivāciju cilvēki ir gatavi nolikt ideju, turklāt tie nav anonīmi komentāri, bet ar vārdu, uzvārdu cilvēki raksta, bet galā iznāk bieži vien dažāda lieluma “pērles” – katram ir tiesības uz viedokli, to pieņemu, tomēr gānīties pavisam nav pieklājīgi.

Uz šo visu raugoties – vai jābrīnās, kādēļ cilvēki savas labākās idejas slēpj, jo baidās, ka idejas tiks noraktas, nozagtas. Mūsu sabiedrība nav diez ko atvērta trakām idejām, nav spējīga ielūkoties dziļāk lietu būtībā, bet vien sekli izpausties un dzīvot pēc uzstādījuma “neesmu redzējis, lasījis, bet viedoklis man ir labu labais, turklāt vienīgais pareizais”. Tā teikt – “ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”

Papildinājums 22.janvārī:

Noskatieties Zanes jaunā gada novēlējumu (ierakstīts 21.decembrī) – īstenot sapņus, neķert kreņķi, ko par Tevi citi saka un neskaust. Precīzi.

3 komentāri par “Operācija Pingvīns – izaicinājums un atziņas

  1. Pingback: Pingvīna trīsdiennieks | mugursoma.lv

  2. Pingback: Latvijas blogāres apskats #34 (19.01.-25.01.). | baltais runcis

Komentāri ir slēgti.