Kategoriju arhīvs: Internet komunikācija

Lietosim Facebook, domāsim kritiski: kā nekļūt par spameri

Līdz ar pieaugošo Facebook popularitāti un auditoriju aktivizējas arī dažādi vietējie un starptautiskie “spameri” un krāpnieki, kuriem sociālo mediju lietotāji interesē kā lielisks darba lauks. Šajā rakstā aprakstīšu īsumā dažus piemērus negodīgai Facebook komunikācijai un mēģināsim saprast, kādu mērķu vārdā tas tiek darīts.

Turpiniet lasīt

Mērķauditoriju matrica mājas lapas plānošanai

Mājas lapu plānošanas procesa pirmais solis ir mērķu uzstādīšana – parasti tie ir biznesa mērķi, kurus vēlas sasniegt ar mājas lapas palīdzību. Tiem ir jāatbild uz jautājumu – kādēļ organizācija to dara un ko tā vēlas sasniegt. Grūtākā daļa sākas ar atbildēm uz jautājumu – kā? Mājas lapa savā būtībā ir vēl viens komunikācijas kanāls līdzās citiem, tādēļ ir būtiski saprast, kas ir konkrētā kanāla auditorija un kādu rīcību mēs sagaidām no tās, lai mēs sasniegtu savus mērķus. Lai plānošana būtu strukturēta, iesaku izmantot mērķauditoriju matricu.
Turpiniet lasīt

Citi meklē:

    mājas lapas plānošana

Veidojam saprotamas saites – labāka lietojamība

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāds ir Latvijā populārākais saites teksts? Atbilde ir.. „šeit”. Šis raksts ir veltīts visiem, kuri veido digitālu saturu, mājas lapu pārvaldītājiem u.c.

Zem šī burvīgā vārda šeit plešas vislielākā variantu gamma, es minēšu tikai dažus – saite mani aizvedīs uz kādu citu sadaļu, atvērs citu mājas lapu vai piepeši atvērsies PDF dokuments.. Rezultātā mājas lapas izmantošana (komunikācija) kļūst lietotājam neprognozējama – viņam nav sapratnes, kas notiks brīdī, kad nospiedīs pogu – kur mani tā aizvedīs, kas notiks tālāk. Tās ir kā aizvērtas durvis un tikai plāksnīte Ienākt. Vien poga Atpakaļ iedrošina, jo varēšu problēmas gadījumā atgriezties iepriekšējā lapā. Turpiniet lasīt

Turkebab krīze: atskats

Ievada vietā – šo mazo rakstu-pārdomas uzrakstīju vairākas nedēļas iepriekš, šodien redzu paziņojumu, ka Turkebab tomēr piedalīsies Positivus festivālā – par to liecina paziņojums viņu Facebook lapā. Tagad droši var teikt, ka Turkebab būs Positivus arī šogad, ar interesi sekošu līdzi situācijai (sociālajos) medijos.

Pirms gada īsi pēc Turkebab nedienām Positivus blogā uzrakstīju rakstu “Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab“. Straujiem soļiem tuvojas mūzikas festivāls “Positivus”, vai Turkebab arī izmantos šo iespēju – pagaidām nezinu. Ja Turkebab vadība izlems piedalīties, tad to vērtēju kā lielu uzdrīkstēšanos – tā noteikti būtu milzīga pārbaude klientu lojalitātei, no otras puses – paredzu, ka tikai saslimušie šobrīd arvien saista Turkebab zīmolu ar Positivus notikumiem, pārējā sabiedrībā šis jau varētu būt aizmirsts. Cits jautājums, vai paši festivāla rīkotāji vēlēsies šogad jebkādā veidā turpināt iepriekšējā gada komunikācijas likstas. Ļoti iespējams, ka sociālo mediju lietotāji varētu aktīvi “noriet” uzņēmuma dalību festivālā, iespējams uzraujot vecas rētas un ieberot jaunu pudu sāls. Šobrīd, gadu pēc dižķibeles, varam teikt, ka Turkebab kopumā krīzi ir pārvarējis un turpina attīstīties

Turkebab pārstāvis pēdējā gada laikā vairākas reizes ir dalījies galvenajos secinājumos par krīzi sociālajos medijos, par gūto mācību, piemēram, Webradar.lv raksts. Tomēr Turkebab mājas lapas jaunumu sadaļā teju gadu nav publicēti jaunumi, tikai informācija par skandālu – ieteiktu gan ātrāk aizpildīt ar labiem jaunumiem un vecie lai paliek vēsturei. Atskatoties uz pēdējā gada aktivitātēm sociālajos medijos, ir redzams, ka Turkebab aktīvi darbojas, cilvēki iesaistās, ir vairāki (manā skatījumā) labi piemēri, par kuriem pastāstīšu citreiz, bet .. jau ārpus šī mazliet iestīvējušā bloga.

Ik pa laikam bloga statistikā redzu intereses uzplaiksnījumus, ka apmeklētāji no Google meklē tieši turkebab krīzes gadījumu, tas liecina, ka šis gadījums ir iegūlies Latvijas sociālo mediju vēsturē uz palikšanu. Atliek vien cerēt, ka šādi gadījumi neatkārtosies un Turkebab būs izdarījis secinājumus turpmākai krīzes komunikācijai.

Citi meklē:

    turkebab krīze

Sociālo mediju monitorings – semināra prezentācija

Seminārā “Interneta un sociālā mārketinga stratēģija” dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā:

Turkebab krīzes komunikācija

Mans Rimi klientu karte un Twitter

Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā “Sociālie mediji“. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā Par mani. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā Webradar.lv

Prezentācija “Sociālo mediju monitorings”

Google Analytics zināšanu pārbaudes tests

Pirmdienas vēlā vakarā izlēmu vēlreiz ievākt mazliet vairāk informācijas par Google analytics certified individual testu, atradu atlaižu kodu, iegādājos testu un nolēmu testa nolūkos mēģināt izpildīt testa jautājumus – rezultātā tas arī veiksmīgi izdevās.  Testu var aizpildīt Google testing center lapā. Šī eksāmena maksa ir 50$, bet uz nezināmu laiku darbojas šāds kods “BrianCliftonBook2010“, kas sniedz 50% atlaidi. Dažādas grāmatās esot pieejami kodi, kas sniedz iespēju aizpildīt bezmaksas. Diemžēl pašam tādu kodu neizdevās atrast.

Sagatavoties testam palīdzēs daudz un dažādi palīgmateriāli, iepriekšējo pieredzi papildināju ar Google analytics IQ lessons. Ļoti noder ikdienā un testa aizpildīšanā Brian Clifton “Advanced Web Metrics with Google Analytics” jaunākā grāmata. Angļu valodā ir pieejamas arī citas grāmatas par Google analytics tēmu, tomēr jāņem vērā, ka GA attīstās tik ātri, ka nākas papildināt zināšanas dažādos blogos, sekot līdzi GA oficiālajam blogam utml.

Turpiniet lasīt

Vienotas vadlīnijas un platforma valsts iestāžu mājas lapām

Ikdienā jau vairākus gadus neesmu saistīts ar mājas lapu izstrādes biznesu, tomēr arvien sekoju līdzi jaunumiem Latvijas web izstrādes jomā, vērtēju jaunos projektus. Īpaši uzmanību pievēršu valsts iestāžu mājas lapām, jo visbiežāk par to izveidi maksājam mēs, nodokļu maksātāji. Tātad šīs lapas mazas kripatiņas veidolā pieder arī man un mana vēlme ir sasniegt savus mērķus šajās lapās iespējami ātri, nevis bezgalīgi ilgi klejot un lēkāt no viena portāla uz otru. Vērtējot iestāžu mājas lapas gan no lietotāja, gan izstrādātāja puses jāsecina, ka daudzām Latvijas institūcijām arvien ir ļoti plašas iespējas uzlabot vienu no galvenajiem komunikācijas rīkiem. Nav vērts izgudrot divriteni divreiz un par to arī dubultā samaksāt, lapas veidojot, vērtīgi ir iepazīties ar citu valstu pozitīvo un mazāk sekmīgo pieredzi. Citās valstīs kā Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija, ASV, Jaunzēlande ir valsts iestādēm paredzētas detalizētas un plaši aprakstītas vadlīnijas satura izveidei, tehniskai izstrādei, dažas izmanto vienotu tehnisko platformu.
Turpiniet lasīt