Ievada vietā – šo mazo rakstu-pārdomas uzrakstīju vairākas nedēļas iepriekš, šodien redzu paziņojumu, ka Turkebab tomēr piedalīsies Positivus festivālā – par to liecina paziņojums viņu Facebook lapā. Tagad droši var teikt, ka Turkebab būs Positivus arī šogad, ar interesi sekošu līdzi situācijai (sociālajos) medijos.
Pirms gada īsi pēc Turkebab nedienām Positivus blogā uzrakstīju rakstu “Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab“. Straujiem soļiem tuvojas mūzikas festivāls “Positivus”, vai Turkebab arī izmantos šo iespēju – pagaidām nezinu. Ja Turkebab vadība izlems piedalīties, tad to vērtēju kā lielu uzdrīkstēšanos – tā noteikti būtu milzīga pārbaude klientu lojalitātei, no otras puses – paredzu, ka tikai saslimušie šobrīd arvien saista Turkebab zīmolu ar Positivus notikumiem, pārējā sabiedrībā šis jau varētu būt aizmirsts. Cits jautājums, vai paši festivāla rīkotāji vēlēsies šogad jebkādā veidā turpināt iepriekšējā gada komunikācijas likstas. Ļoti iespējams, ka sociālo mediju lietotāji varētu aktīvi “noriet” uzņēmuma dalību festivālā, iespējams uzraujot vecas rētas un ieberot jaunu pudu sāls. Šobrīd, gadu pēc dižķibeles, varam teikt, ka Turkebab kopumā krīzi ir pārvarējis un turpina attīstīties
Turkebab pārstāvis pēdējā gada laikā vairākas reizes ir dalījies galvenajos secinājumos par krīzi sociālajos medijos, par gūto mācību, piemēram, Webradar.lv raksts. Tomēr Turkebab mājas lapas jaunumu sadaļā teju gadu nav publicēti jaunumi, tikai informācija par skandālu – ieteiktu gan ātrāk aizpildīt ar labiem jaunumiem un vecie lai paliek vēsturei. Atskatoties uz pēdējā gada aktivitātēm sociālajos medijos, ir redzams, ka Turkebab aktīvi darbojas, cilvēki iesaistās, ir vairāki (manā skatījumā) labi piemēri, par kuriem pastāstīšu citreiz, bet .. jau ārpus šī mazliet iestīvējušā bloga.
Ik pa laikam bloga statistikā redzu intereses uzplaiksnījumus, ka apmeklētāji no Google meklē tieši turkebab krīzes gadījumu, tas liecina, ka šis gadījums ir iegūlies Latvijas sociālo mediju vēsturē uz palikšanu. Atliek vien cerēt, ka šādi gadījumi neatkārtosies un Turkebab būs izdarījis secinājumus turpmākai krīzes komunikācijai.
Latvijā cilvēki arvien jauc internet mārketingu ar sociālajiem medijiem, lai arī tie viens otru papildina, sociālie mediji NAV pārdošanas rīks. (Vēsturiski šī situācija atgādina mārketinga un sabiedrisko attiecību sajukumu..) Ja jūsu mārketinga stratēģijas primārais mērķis ir pārdot, sociālie mediji nebūs atbilstošākais rīks, tādēļ pārdošanas veicināšanai izmantojiet citus Internet mārketinga instrumentus, sekmīgāk organizējot pārdošanas procesus un izvērtējot rezultātus. Nenoliedzami – sociālie mediji var kalpot kā papildus līdzeklis mārketinga komunikācijās kā atbalsts esošajām pārdošanas kampaņām, tomēr nemēģiniet atkārtot citu centienus socializēties internet vidē, ja jums nav skaidri noteikti mērķi un darbības plāns. Izvēlieties atbilstošus rīkus, kas ļaus jums iespējami efektīvi arī izvērtēt šo mārketinga mērķu sasniegšanu. Necentieties izmantot visus jums pieejamos rīkus tikai tādēļ, ka jums tie ir – katrai situācijai vislabāk kritiski izvērtēt un izvēlēties piemērotākos instrumentus.