Birku arhīvs: Internet komunikācija

Atrasto dokumentu sērga Facebook

Iepriekš aplūkojām, kā izvērtēt Facebook “konkursiņu” lapas un kā nekļūt par spameri – par to iepriekšējā bloga rakstā. Facebook saturā nejauši ieklīdis paziņojums par atrastiem dokumentiem izveidoja krietnu iemeslu apskatīt vēl kādu problēmu (var to nodevēt par sociālu fenomenu): visbiežāk atrastu dokumentu publicēšana sociālajos medijos.

Kas notiek, ja “parasts” cilvēks atrod dokumentus, kur ir skaidri norādīts vārds, uzvārds, cita informācija? Cenšas sazināties ar īpašnieku vai vismaz nodot informāciju izdevējiestādei, kura var sazināties tālāk – visbiežāk tās ir dažādas apliecības, bankas kartes utm.

Diemžēl ko dara citi (neparastie cilvēki) – nofotogrāfē, ieliek sociālajos medijos, dokumenti izplatās pa pasauli, ieguļ dažādos meklētājos, arhīvos. Daži vismaz aizdomājas privātu informāciju kā personas kods “aizsmērēt”, bet arī tas nav pareizi.

Vaicāsiet piemēru – zemāk ir attēls, kas mani līdz galam piespieda uzrakstīt šīs rindas ar klusu saucienu – sāciet domāt! Šis sludinājums sasniedzis jau vairāk kā 3 600 (!) share, tā vietā lai diskrēti atrastu iespēju pateikt vajadzīgajam cilvēkam, kur atrodas dokumenti. Attēlu aizsmērēju, jo šis attēls jau ir guvis pietiekami lielu publicitāti. Varbūt pietiek publicēt kādu atrastu lietu, klāt pievienot fonam kādu reklāmu, web lapas adresi un sasniegšu lielas auditorijas ar šādu viral mārketinga pieeju : )

par-kartem-fb-piemers

Diez vai cilvēks, kurš pazaudējis dokumentus, vēlēsies publiski redzēt dokumentus pilnā apmērā, bet ja nu tomēr… Labāk nopublicēšu nevis vienu karti, bet visu maka saturu vai tehniskās pases abas puses (piemērs zemāk).

tehniska-pase

Ko darīt, ja ir atrasti dokumenti?

Visvienkāršāk ir sazināties ar pašu īpašnieku sociālos medijos, atrast kopīgus draugus, izmantot Google (varbūt izdodas atrast tālruni vai e-pastu) vai sazināties ar PMLP, banku, CSDD, skolu utml. Ja vēlas publicēt informāciju, tad bez nevajadzīgiem vizuāliem materiāliem – katrs pats zinās, kā izskatās viņa dokumenti un citiem nav vajadzīgas to redzēt. Ja nu vienīgi ir atrasti dokumenti uz ļoti populāra vārda, piemēram, Jānis Kalniņš, tad izvērtējot un neredzot citu iespēju var publicēt. Bet ja dokumenti ir ar personas kodu, tad atkal ir iespējas uzzināt īpašnieku, savukārt publiski nosaukt dzimšanas gadu vai datumu, bet nepublicēt pilnu personas kodu.

atrasta-karte

Varētu likties, ka jā – dažiem cilvēkiem tas šķiet pieņemami, viņi vēl nav sapratuši, kādas sekas tas var radīt. Bet tomēr līdzīgi kā konkursiņu gadījumā – cilvēki brīžiem atslēdz kritisko domāšanu un tik sāk pārpublicēt. (Arvien esmu šokā par šo 3600+ share, kas lēnām turpina augt). Acīmredzot cilvēku vēlme izrādīties, “palīdzēt”, uzburt drāmu ir lielais dzinulis šādi rīkoties. Nedariet tā, dariet savādāk – palīdziet tā, lai tiešām palīdzētu. Nevis radīt jaunas problēmas, izpaužot privātos datus.

(visi augstāk izvietotie piemēri ir “aizķēpāti” no manas puses, lai neturpinātu šo dokumentu izplatību tālāk.)

Citi raksti par šo tēmu:

Lietosim Facebook, domāsim kritiski: kā nekļūt par spameri
Rakstā uzziniet, kādēļ dalīšanās ar “konkursu” lapām neatnesīs cerēto veiksmi un kādēļ šādā veidā jūs veicināt krāpnieku aktivitātes. Izlasiet paši un iesakiet draugiem, lai tie neuzķeras un nekļūst par nevēlama satura izplatītājiem.

Lietosim Facebook, domāsim kritiski: kā nekļūt par spameri

Līdz ar pieaugošo Facebook popularitāti un auditoriju aktivizējas arī dažādi vietējie un starptautiskie “spameri” un krāpnieki, kuriem sociālo mediju lietotāji interesē kā lielisks darba lauks. Šajā rakstā aprakstīšu īsumā dažus piemērus negodīgai Facebook komunikācijai un mēģināsim saprast, kādu mērķu vārdā tas tiek darīts.

Turpiniet lasīt

Sociālo mediju monitorings – semināra prezentācija

Seminārā “Interneta un sociālā mārketinga stratēģija” dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā:

Turkebab krīzes komunikācija

Mans Rimi klientu karte un Twitter

Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā “Sociālie mediji“. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā Par mani. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā Webradar.lv

Prezentācija “Sociālo mediju monitorings”

Korporatīvo Twitter kontu personības

Komunikācija sociālajos medijos ir savstarpējā cilvēku komunikācija, tādēļ organizāciju kontekstā nozīmīgs ir pārstāvis, kurš sociālajos medijos pārstāv organizāciju. Gatavojoties vakardienas Webradar semināram, kā arī semināra laikā guvu vairākas atziņas par Twitter korporatīvo kontu uzturēšanu un to nozīmi sociālās identitātes veidošanā. (Webradar semināra prezentācija būs pieejama LETA/Nozare klientiem) Nenoliedzami Latvijā uzņēmumiem ir vairāki labi piemēri komunikācijai un īpaši klientu atbalstam Twitterī, tomēr daži, manuprāt, ir spēruši soli priekš pārējiem.

Ikdienas komunikācijā esam pieraduši, ka klientu atbalsts pa tālruni iepazīstina ar sevi, nosaucot vārdu. Kādēļ šī vienkāršā pieklājības lieta netiek ievērota uzņēmumu Twitter kontos? Tikai daži no tiem ir publicējuši savu Twitter pārvaldnieku vārdus, parakstās pie saviem Twitter ierakstiem.

Turpiniet lasīt

Mareka Gailīša viedoklis par komunikācijas nozares attīstību

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis ir nolēmis mainīt profesionālo virzienu un pāriet uz “pretējo fronti” – turpināt savu karjeru sabiedrisko attiecību laukā, par to vēsta ziņu portāls Apollo.lv. Tagad atkal varēs sākties jaunā vadītāja meklējumi, konkursi. Tomēr līdzās šim faktam kā galveno šī bloga ieraksta iemeslu vēlos izcelt ko citu – Mareka Gailīša teikto par informācijas telpas attīstību. Lai arī būtībā neko jaunu nepasaka, zināmas lietas, tomēr šis kopsavilkums pāris rindās ir kā spēcīga etiķa esence.

Turpiniet lasīt

Citi meklē:

    Nozares mediji

Pastāsts par ministriju un ĢMO

Piedalies aptaujā - vides ministrijas bannerisVides ministrijai pēdējā laikā īsti neiet ar reklāmu veidošanu – daudz un dikti izrunāts jau ir reklāmas klips par mājokļu siltināšanu – vaicājiet Google vairāk rakstus par šo tēmu.

Vakar pārsteidza reklāmas banneris diena.lv mājas lapā, kurā lieliem burtiem rakstīts „Izlem ĢMO likteni Latvijā! Piedalies aptaujā!” (pats banneris redzams labajā pusē). Nez cik daudz no mums nemaldīgi pateiks, ko gan nozīmē šis saīsinājums? Arī landing page virsraksts „Par vai pret ĢMO Latvijā” nesniedza atbildi. Tikai pašā tekstā izdevās atrast paskaidrojumu, kas tas ir – ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Esam tapuši gudrāki, tomēr ministrijai ieteiktu veidot saturu tādu, lai to saprastu iespējami plašas tautas masas.

Mēģinot iegūt vairāk informāciju par ĢMO, mani ceļi aizved uz preses relīzi par šo aptauju, kurā ir arī iekļauta informācija “Tādēļ aicinām jūs piedalīties interaktīvajā balsojumā un izteikt savu viedokli attiecībā uz ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijā.” Preses relīzē nekur nav norādīts, kur tieši tas ir izdarāms – ja vēlas, lai cilvēki, piemēram, izlasot rakstu drukātā medijā var ātri atrast iespēju nobalsot, tad tas ir jānorāda arī preses relīzē un vēlams izveidot arī atsevišķu saiti, kuru viegli ir atcerēties un ievadīt.

Mazliet prātu jauc vēstule, kuru ir parakstījuši dažādi Latvijā pazīstami cilvēki, un tās nosaukums ir Vides ministra Raimonda Vējoņa vēstule par vai pret ĢMO Latvijā. Tā arī nevar saprast, kādu viedokli šī vēstule pārstāv un par ko šie cilvēki galu galā ir parakstījušies.

Kopsavilkumā vēlētos atbalstīt vēlmi un šo darbu, iesaistot auditoriju lēmumu pieņemšanā, viedokļa apkopošanā, tomēr būtu vēl iespējas izmantot sniegtās reklāmas (komunikācijas) iespējas, lai šo iespēju izmantotu efektīvāk. Saistībā ar ģenētiski modificēto pārtiku prātā vienmēr nāk fakts, kuru izlasīju kādā grāmatā, ka ģenētiski modificējot lašu īpašības tas eksperimentu rezultātā mainīja krāsu no veselīgi sārtas uz zaļu.

Swedbank zīmola maiņa

Bija Hansabanka, būs SwedbankHansabanka pētījumā par mīlētākajiem zīmoliem jau otro gadu pēc kārtas noturas godpilnajā trešajā vietā, tomēr nu ir jautājums, cik ilgi? Kādi būs tās zīmola rādītāji nākamgad? (Laikraksts „Diena” piedāvā pilnu Top50 sarakstu.) Tautā trešais mīlētākais zīmols nu ir mainījies un kļuvis pavisam citāds. Katrs, kurš ir piedalījies zīmola maiņas procesā, zinās teikt, cik tas ir darbietilpīgs plānošanas un realizācijas process, tomēr vai visas izmaiņas uz labu? Mēģināšu izteikt savus novērojumus un pārdomas par šī brenda nomaiņu, veroties no malas.

Galvenā identitāte – logo

Kopumā salīdzinot veco un jauno šīs bankas logo, jāsaka, ka jaunais logo un bankas stils kopumā ir zaudējis košās krāsas, kuras izcēla bankas dinamiku, attīstību. Jaunais oranžais logo uz melnā fona ar ozola simboliku bankas tēlu pārveido kā tradīcijām bagātu, ar saknēm, vienlaikus tumšās krāsas rada drūmu noslēgtības sajūtu. Neesmu novērojis jaunās bankas stilu dažādos grafiskajos materiālos, tomēr, ja mājas lapas stilistika tiks izmantota arī izdales materiālos, tad tie zaudēs to pievilcību un korporatīvo stilu, kādu Hansabanka šo gadu laikā bija sasniegusi. Neko darīt – mātes bankas korporatīvais stils dara savu, nākas dancot līdzi un zaudēt iepriekš pulēto Hansabankas dizaina identitāti.

Jaunās mājas lapas saturs

Mājas lapa diemžēl nav neko ieguvusi no mājas lapas zīmola maiņas – tikai zaudējusi.
Zaudējumu skaitā ir arī saites – labi, ka ne visas un dažām saitēm ir uzliktas atbilstošas pāradresācijas, tomēr man nepaveicās – par to tālāk. Manās rokās bija nokļuvusi reklāmas lapiņa no Hansabankas, kurā tieku aicināts piedalīties VISA maksājumu kartes loterijā un pirkumus vajag reģistrēt mājas lapas adresē: www.hansabanka.lv/visaloterija/. Diemžēl neveiksmīgi, jo mājas lapas sadaļa netika atrasta, arī mēģinājums nomainīt lapas sākumadresi uz swedbank.lv nesasniedza gaidīto. Man vajadzīgo atradu Swedbank.lv sākumlapā jaunumu sarakstā. Kā lapas uzturētājam rīkoties šādā gadījumā – pirmkārt, jau novērst problēmu saknē: izveidot svarīgāko saišu sarakstu un pie satura pārnešanas pārveidot šīs saites, lai lietotājs tiktu draudzīgi pāradresēts. Otrkārt, ieklausīties lietotājos arī pēc mājas lapas pārveides/pārvietošanas – izveidot kontaktformu, kurā varu ziņot par nepilnībām, kā arī sekot līdzi mājas lapas statistikai, kurā varētu redzēt, kuras saites tika pieprasītas, bet nedarbojās un šādā gadījumā tās izlabot.

Jau pirmajā brīdī spilgti acīs iekrīt sākumlapas banneris, kas kvalitātes ziņā līdzinās uzņēmumiem, kuriem ir mājas lapa – vizītkarte un reklāmas laikrakstā „Rīgas Santīms”. Bet .. mājas lapās iekšpusē neatradīsiet nevienu papildus banneri. Tas varbūt ir tikai pagaidām – man kā šīs bankas klientam būtu interesanti, ja jaunākie pakalpojumi un iespējas pašreklāmas veidā tomēr būtu izcelti. Lasīt jaunumu sarakstu – tā būtu alternatīva, bet cik tas ir auditorijai pamanāmi? Arvien nav ievietots RSS (SEB un Parex banka var palepoties – viņiem ir!). Jau ierasts lekcijās, kurās stāstu par mājas lapas satura veidošanu un noformēšanu, akcentēju to, cik kaitinoši ir atvērt saites uz ārējiem dokumentiem pamatlogā – šajā gadījumā bankas mājas lapā sadaļā noteikumi no izvēlnes piepeši atveras dokumenti pdf formātā un šai pašā logā. Brīdī, kad esmu atskārtis, ka šī informācija tomēr nav tas, ko es meklēju, aizveru logu un esmu prom no mājas lapas.

Pagātnes sabiedrisko attiecību veiksmes kripata

Kā labu sabiedrisko attiecību piemēru komunikācijas īstenošanai mājas lapā vēlētos izcelt sadaļu „Iepazīsimies!“, kurā esošie darbinieki sniedz informāciju par savu darbu, atspoguļo uzņēmuma kultūras vērtības, personāla politiku. Šī informācija ir ļoti noderīga potenciālajiem darbiniekiem, lai izvērtētu uzņēmuma ikdienas darbību, darba apstākļus. Palūkojoties uz šo piemēru, mēs katrs varam uzdot sev jautājumu – cik mūsu uzņēmums ir atvērts iespējamajiem darbiniekiem, kāds veidojas uzņēmuma tēls viņu acīs par jums, vai viņi ir gaidīti? Hansabanka ir īstenojusi atvērtu komunikāciju neformālai saziņai ar savu mērķauditoriju – precīzi un mērķtiecīgi realizēta.

Pāragri vērtēt, neskaidra nākotne

Swedbankas zīmola nomaiņu un komunikāciju ļoti vētīt un analīzēt ir pāragri, tomēr pirmie šī plāna soļi jau ir paveikti un ieteiktu Hansa..atvainojiet, Swedbankas mārketinga/komunikāciju speciālistiem vairāk pievērst uzmanību tam, lai iepriekš izveidotais Hansabankas augstais līmenis komunikācijā tiktu noturēt un attiecīgi auditorijas gaidas pret šīs bankas pārņēmēju (jauno īpašnieku) nesagrūtu kā kāršu namiņš. Jācer, ka to sapratīs un komunikācijas nozīmi novērtēs arī uzņēmuma vadība, lai piešķirtu bankas tēlam dinamiku un attīstību, kas vismaz manās acīs ir kritusies un zudusi. Turklāt pēdējo dienu notikumi ar baumām, finanšu krīze pasaulē un Latvijā veido papildus izaicinājumus zīmola nomaiņai tieši tagad un veiksmīgi to turpināt līdz nākamā gada vasarai.