Birku arhīvs: komunikācija

Piezīmes uz banknošu malām

Ar finansēm un finanšu pakalpojumiem ikdienā saskaras teju ikviens. Pusaudžiem ir jauniešu kartes, skolnieku apliecības apvienotas ar debetkartēm, pateicoties izglītības programmām, banku informatīvajām kampaņām skolās, jaunieši visbiežāk ir zinošāki finanšu jautājumos par saviem vecākiem. Pieaugušajiem šī informācija nav tik vienkārši pieejama, jo, piemēram, banku mājas lapās atrodamā informācija nereti ir vērsta uz klientu apkalpošanu un mazāk uz neitrālu aprakstu par pakalpojuma būtību, tie ir piesātināti ar mārketinga tekstiem, savukārt analītiskie banku apkārtraksti ir pārāk dziļi cilvēkiem, kuriem ekonomika un finanses nav ikdiena.

Jauna informatīva mājas lapa FKTK KlientuSkola

Šodien iepazinos ar Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) izveidoto mājas lapu Klientuskola.lv – uzkavējoties šajā lapā, sapratu, ka daudzas lietas ir vienkāršotā veidā izskaidrotas ar īsu paskaidrojumu un ieteikumu palīdzību. Jo vairāk būs informācijas par finanšu pakalpojumiem un papildus informācija, kā sevi un savas finanses aizsargāt, jo labāk. Tieši informācijas trūkums noved pie gadījumiem, kā ar Key Promotions, kad cilvēki izmanto apšaubāmus pakalpojumus vai paraksta iepriekš neizsvērtus, rūpīgi neizlasītus līgumus un pēc tam kož pirkstos par to. Par klientuskola.lv mājas lapas tehnisko pusi daži vārdi – uz zaļa teksta lasīt ir nogurdinoši, lapai jāsataisa SEO, nav RSS (būtu noderīgi, lai es atnāktu vēlreiz, kad kaut kas jauns uzrakstīts). Lapas dizains gan ir lieliski uztaisīts – kaut kas savādāks kā ierastās lapas, var redzēt, ka dizaineris Asketic Riga ir piestrādājis (izņemot to zaļo krāsu – blakus ir balta fona daļa, ir ar ko salīdzināt).

Turpiniet lasīt

RIMI jaunā lojalitātes kampaņa – klientu karte

Man nepatīk gausties un žēloties, šis ieraksts arī nav par žēlabām, bet gan situācijas izklāsts un mudinājums Rimi uzlabot klientu apkalpošanu. Rimi man ir sagādājis arī daudz patīkamus brīžus, bet daži darvas pilieni dara savu.

Vakar nopriecājos, ka RIMI beidzot ir palaidis arī savu lojalitātes kampaņu – par to ziņa ir lasāma arī viņu mājas lapā. Šajā veikalu tīklā iepērkos salīdzinoši bieži, tādēļ priecājos par katru iespēju iegādāties kaut ko izdevīgāk. Vakardienas mēģinājumi saņemt karti rindu dēļ beidzās ar neveiksmi, tādēļ šorīt aizpildīju anketu vēlreiz ar šodienas datumu un mēģināju vēlreiz. Vakar no rīta kartes izsniedza kasiere, savukārt vakarā jau bija atsevišķs galds – kādēļ tas nebija uzreiz ieviests, vakar no rīta  jau lieki neveidotos rindas.


Reklāma:
Izdevīgas viesnīcu cenas - vienlaicīga meklēšana 32 viesnīcu portālos:
Parīzes viesnīcas no 15 eiro (1 713 viesnīcas)
Barselonas viesnīcas no 16 eiro (784 viesnīcas)
Stokholmas viesnīcas no 22 eiro (133 viesnīcas)

Turpiniet lasīt

Citi meklē:

    mans rimi darbinieka kartei

Latvijas internet vietnes ceļojumu iedvesmai

[singlepic id=98 w=320 h=240 float=right]

Līdz ar žurnāla “Čemodāns”  darbības beigšanos, pazudis arī no Latvijas mediju apvāršņiem saturīgs ceļojumiem veltīts žurnāls, šo tukšumu nākas aizvietot ar internet’ā pieejamo informāciju. Atceros kādā “Čemodāna” numurā uzdoto jautājumu pēdējās lapas viesim – kurš ceļojums ir bijis vislabākais? Atbilde skanēja oriģināli – nākamais ceļojums, savādāk nemaz nebūtu vērts ceļot.  Internets ir lielisks informācijas avots jaunu ceļojumu plānošanai, jo ceļošana lielā mērā piepilda dzīvi ar jaunām emocijām un, iepazīstot citu kultūru, vislabāk var iepazīt  savu. Pateikšu priekšā – Latvijas internets nebūt nav pliks un nabadzīgs, ja runājam par ceļojumu aprakstiem un idejām. Zemāk neuzskaitīju blogus, kuriem ir viens vai divi ieraksti par ceļošanas tēmu – bieži vien tie ir interesanti, tomēr tādā gadījumā man nāktos izveidot garu jo garu sarakstu ar rakstu nosaukumiem un saitēm – šoreiz centos izvilkt esenci.

Turpiniet lasīt

Īsi par RSS

Kas ir RSS„Kas ir RSS?” – sniegt atbildi uz šo jautājumu nav tik vienkārši kā pirmajā brīdī varētu likties. Lekcijās par internet komunikāciju šo tēmu cenšos iespējami vienkārši izskaidrot, bet ne vienmēr tas izdodas. Šī iemesla dēļ ir vērtīgi dot Interneta lietotājiem iespēju vairāk uzzināt par RSS pielietojumu gan mājas lapu izstrādē, gan mājas lapu ikdienas lietošanā.

Problēma slēpjas tajā, ka skaidrojošie materiāli ir pieejami vairāk svešvalodās, bet latviski mazāk. Tādēļ mani patīkami pārsteidza otrdienas laikrakstā „Diena” jaunā sadaļā „Tehnoloģijas” un tajā publicētais raksts „RSS – tavi informācijas aģenti”: vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā ir izklāstīts, kas ir RSS un ko tas ziemā ēd. Šodien ir parādījusies arī elektroniska raksta versija un varu ar to padalīties. Ceru, ka šis raksts informēs arī lietotājus, kuri ikdienā mazāk izmanto Interneta sniegtās iespējas un pavērs jaunu horizontu Interneta apvāršņos

Brīdī, kad praksē pārliecinies par RSS izmantošanas ērtību, sāc krāt RSS avotus un to pārvaldība kļūst sarežģīta. Pats esmu kļuvis par lielu Google Reader piekritēju un esmu pārmigrējis no FireFox spraudņa Sage RSS uz Google lasītavu, jo tas man sniedz iespēju jebkurā vietā un laikā apskatīt savu jaunāko ziņu lentu. Būtiski atvieglo iespēja šīs RSS barotnes sakārtot pa mapītēm. Manā skatījumā saistošakās ziņas (īpaši atlasītas) no manas Google reader krātuves varat lasīt gan bloga sadaļā „Iesaku izlasīt” (labajā pusē), gan caurskatīt pilnu sarakstu. Zinu jau zinu – katram cilvēkam ir savs īpaši mīļais RSS lasītājs, es savu izvēli esmu izdarījis. Iepriekš mēģinātie NetVibes neiekaroja manu uzticību lietošanas (maz)ērtības dēļ.

Īsziņa: Google tulkošana pieejama arī latviešu valodā

Google TranslatePaldies Laacz par tālāk sniegto informācijuGoogle Translate serviss ir sācis piedāvāt arī latviešu – angļu valodas tulkošanu. Tātad arī angliski runājošie šī bloga lasītāji turpmāk varēs lasīt (vismaz gūt nojausmu) par šīs mājas lapas saturu – pirmais solis uz auditorijas paplašināšanu : )

English version of my website (powered by Google Translate)

Auch für meine Deutsche Freunde (Webseite Übersetzung)

Tiem, kuriem Google Translate ir pirmā dzirdēšana un redzēšana, iesaku šo lietu atcerēties un aktīvi izmantot. Īpaši noderīgi tas ir reizēs, kad nākas skatīt mājas lapas, kuru valoda ir ļoti maz saprotama, piemēram, spāņu. Jā, protams, tulkošanas robotam ir augt un augt, ikkatrs no mums var to uzlabot, tomēr tā ir laba iespēja izmantot tehnoloģijas, ja piepeši kādu saturu vajag vismaz saprotamības līmenī iztulkot. Jāpiezīmē, ka tulkotas mājas lapas pārlūkošana arī ir ļoti ērta, jo salīdzinoši zibenīgi mājas lapa tiek iztulkota (zibenīgi, ja salīdzinam alternatīvas: darbs ar vārdnīcu). Jāsaka, ka šoreiz atkal esam priekšā igauņiem – jo igauņu valoda tulkojamo valodu sarakstā nav. Lietuvieši var priecāties mums līdzi, jo arī viņiem ir šī lieliskā iespēja izmantot Google pakalpojumus.


The BookDepository


seminārs “Jauno interneta tehnoloģiju iespējas Jūsu biznesam”

LIAA Seminārs 5 Latvijas pilsētāsOktobrī un novembrī piecās Latvijas pilsētās (Valmiera, Jelgava, Daugavpils, Liepāja Liepāja, Rīga) notiks LIAA organizētais seminārs „Jauno interneta tehnoloģiju iespējas Jūsu biznesam” . (Atliek vien izteikt cerību, ka LIAA drīzumā izveidos RSS barotni ziņām, lai šī informācija tiktu izplatīta plašākai mērķauditorijai.)

Semināra mērķis ir parādīt kā jaunās tehnoloģijas fundamentāli var mainīt mūsu ikdienu un kādas iespējas tās piedāvā uzņēmējiem, piesaistot jaunus klientus un popularizējot savus produktus vai pakalpojumus.

Semināra programma (Rīgā) liecina, ka galvenie runātāji būs Zigurds Zaķis un Rolands Laķis. Abi augstas klases savas nozares speciālisti, kuriem noteikti būs daudz interesanta ko pastāstīt. Dalībnieku reģistrācija notiek LIAA mājas lapā. Ceru, ka lektori spēs praktiski parādīt ne tikai gala rezultātu, bet arī attaisnos programmā minēto: „Tiks sniegti praktiski padomi un demonstrēts,  kā pašu spēkiem var izveidot elegantus reklāmas risinājumus” Tieši pārāk liels teorētiskais pamats ir daudzu semināru lietderības kritums, jo beigās semināra dalībnieki neiegūst praktiskas, reāli pielietojamas zināšanas. Paredzu, ka seminārā mazāk tiks apskatīti jautājumi, kas saistās ar mājas lapu tehnisko veidošanu, bet vairāk par internet tehnoloģiju izmantošanu kā komunikācijas rīku. Labi vien, ka tā – tehniskās izstrādes lietas vislabāk uzticēt profesionāliem izstrādātājiem, bet projekta virsvadību noturēt savās (pasūtītāja) rokās.

Tieši semināra programma bija sākuma punkts, lai uzzinātu, ka Zigurds raksta blogu, kurā galvenās tēmas ir mārketings, reklāmas un dažādi aizraujoši internet krikumi, piemēram, Internet 5000 dienas. Tumšos rudens vakaros noderīga lasāmviela.

Sabiedriskās attiecības Internetā: satura monitorings

Jau šobrīd sabiedrisko attiecību speciālistam ir jānovērtē ne tikai komunikācijas plūsma un informācija masu medijos, bet nepieciešams pārzināt arī ietekmīgākos Internet informācijas avotus: ziņu portālus, to komentārus, forumus, blogus, kas kopumā ir kā viedokļu līderu rupori, kuros atrodamā informācija var ietekmēt, mainīt auditorijas uzskatus.

Latvijas internets attīstās, līdz ar tehnoloģiju pieaugumu arvien vairāk lietotāji pavada laiku internetā, iegūst informāciju, izmantojot internet sniegtās iespējas. Liela auditorija, to pierāda arī nemitīgi augošais reklāmas apjoms internetā. Mārketinga speciālisti pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk izmanto internetu savu mērķu sasniegšanai. Vai to pietiekami izmanto arī sabiedrisko attiecību speciālisti? Ārvalstu pieredze un tās apmaiņa SA speciālistu vidū ir jūtama. Izpratne par Internet nozīmi ikdiena SA darbā ienāk arī Latvijas sabiedrisko attiecību praksē – Internet auditorijas izpēte un monitorings, risku izvērtēšana. Reiz izmantoto teicienu, ka “neprasi, vai mana auditorija ir Internetā, bet gan, kas ir mana auditorija Internetā” arvien retāk nākas sacīt, jo sabiedrisko attiecību speciālisti novērtē Internet sniegtās iespējas. Iepriekš stāstīju par RSS sniegtajām iespējām. Šoreiz par to, kādēļ ir svarīgi pārzināt un monitorēt saturu Internetā.

Mainās tehnoloģijas, mainās saziņas iespējas

Kādreiz neformālajai informācijai, baumu izplatīšanai tika izmantota iespēja nodot tās mutes mutē, informācija starp cilvēkiem pārvietojās lēnām, bet šodien, pateicoties tehnoloģijām, informācija var tikt publicēta 24 stundas diennaktī, ikdienā nesaistīti cilvēki to var izlasīt, izplatīt un tas arī notiek ļoti strauji. Informācija izplatās neaptveramos ātrumos.

Sen jau ietekmīgi ir kļuvuši ziņu komentāri un tajos izplatītā informācija. Novērojumi liecina, ka bieži DELFI komentāri masu medijos tiek nodēvēti par tautas balsi, kura liecina par sabiedrībā esošo noskaņojumu un attieksmi – nezinu, vai tas ir labākais veids, kā izvērtēt, tomēr tur izskanējušajai informācijai ir vērts pievērst uzmanību, jo dažkārt tur savu viedokli publicē arī tiešām zinoši cilvēki.

Dažkārt ir novērots, ka blogos publicēta sākotnējā informācija nokļūst masu medijos, dažkārt uz to atsaucās, dažkārt nē (labākajā gadījumā pasaka, ka internetā klejo informācija). Piemērs visiem zināms – par ceļu policijas jauno auto nummuriem. Nezinu, kurš bija pirmais, kurš to publicēja, tomēr saturs tika pārkopēts citur blogos, daudzviet bez sākotnējām atsaucēm. Rezultātā nepārbaudīta informācija, kura ir radusies no nez kurienes, avots nav zināms, savā veidā tik vien kā liela bauma – auto nummuru gadījumā tas gan apstiprinājās. Šāda situācija ir ļoti labvēlīga tieši neprecīzas, sagrozītas informācijas izplatīšanai – baumām, kas klejo, tomēr cilvēki baumās tieši vai netieši ieklausās un, ja nav cita veida informācijas, kas apstiprina vai noliedz šo baumu, cilvēki veido spriedumus. Jo vairāk avoti publicē informāciju, jo vairāk cilvēki pieņem to par patiesību, notic informācijai. Tādēļ blogu autoriem, kuri bieži pārpublicē rakstus no viena bloga uz otru, vajadzētu būt kritiskākiem savā informācijas publicēšanas izvēlē. Iespējams, ka būtu pienācis laiks runāt ne tikai par žurnālistu ētiku, bet gan arī par blogu autoru ētiku.

Laiks rīkoties: Internet satura monitorings

Pirmais solis Internet monitoringam un satura analīzei ir noteikt, kuras Internet lietotāju grupas ir jūsu mērķauditorijas, apzināt, kurus internet resursus viņas izmanto un kuri avoti ir auditorijas vidū visuzticamākie. Piemēram, forumos un komentāros esošās informācijas ticamība būs daudz zemāka par ilgstoša bloga autora rakstā publicēto informāciju. Papildus ir nepieciešams noteikt, kādi ir atslēgvārdi, kurus ir nepieciešams monitorēt.

Nākamais solis ir izveidot sistēmu, pēc kādas tiks meklēti atslēgvārdi, pārbaudīts saturs. Vienkāršākais variants ir izmantot Google meklētāju, lai pārbaudītu atslēgvārdus, tomēr šāda metode nav īpaši noderīga, jo Google meklētājam ir nepieciešams laiks informācijas atjaunošanai.

Otrs, sarežģītāks informācijas monitoringa variants ir auditorijas biežāk izmantoto resursu saites, kurās varētu tikt publicēta informācija, piemēram, specializētie portāli, sadaļas utml. Daži piemēri: vortāls FinanceNet, banku vortāls Bankas.lv, Delfi Tehnika u.c. resursi. Saites tiek apkopotas un regulāri tiek izskatītas, lai aplūkotu, vai nav publicēta organizāciju un tās auditorijas saistoša informācija. Darbu atvieglo iespēja informāciju ievākt, izmantojot RSS barotnes.

Vienlaikus ļoti svarīgi ir sekot līdzi mājas lapas statistikai un novērot, no kuriem resursiem ir lielākais lapas apmeklētāju pieplūdums, iespējams, ka ir publicēta informācija ar atsauci uz organizācijas mājas lapu, piepešs lietotāju pieplūdums arī varbūt signāls par pastiprinātu interesi, kurai būtu jārod atbilde.

Ja organizāciju ir pārsteigusi nelabvēlīga informācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas turpmāko darbību, ir radusies krīzes situācija un ir nepieciešams rīkoties, piemēram, publicēt pieejamu informāciju, viedokli par notikušo, komentāru par baumu utml. Ir svarīgi to izdarīt laicīgi – lietotājiem vajag informāciju, žurnālistiem vajag informāciju rakstam, viņi visi nāks pie jums un vaicās. Dažkārt krīzi var pavērst arī pozitīvā situācijā un brīdī, kad ir pievērsta auditorijas uzmanība, pavēstīt viņiem svarīgu, saistošu informāciju.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.