Rīgas Stradiņa universitātē vēl nesen (pirms lielās Web2.0 ēras sākuma) studēju komunikācijas zinātni un studiju laikā daudz analizējām jauno mediju attīstību, informācijas sabiedrības veidošanos, tehnoloģiju nozīmi komunikācijā. Tai laikā mēs vēl tikai aplūkojām sociālo tīklu teorijas, kuras dažādi komunikācijas speciālisti prognozē – šodien par to var pārliecināties dzīvē, lūkojoties uz straujo Internet attīstību Latvijā un pasaulē. Ļoti interesanti ir salīdzināt Ļeva Manoviča grāmatā “Jauno mediju valoda” pausto viedokli un prognozes ar esošo realitāti. Atkal pārlasot šo grāmatu, radās dažas filosofiskas pārdomas par tehnoloģiju attīstību – kur esam un kurp dodamies.
Realitāte un tās perspektīvas mani brīžiem biedē. Tas, ka bērnībā lasītā padomju laiku zinātniskā fantastika, kura tapusi gan 60.gados, gan arī jaunāki darbi, Azimova daiļrade (trīs robotu likumi) un citi, strauji un vienlaikus lēnām piepildās. Korporācijas valda un valdīs. Tādi superkorporatīvie bloki kā Google, AOL, Skype (redzējām, kas notiek, ja Skype uz kādu laiku nestrādā) attīstās un varbūt piepildīsies Terminatora scenāriji savā ziņā? Nāksies atgriezties pagātnē, lai kādu no tiem puikām jau laikus nošautu? Tehnoloģiju attīstība, mūsu maņu paplašinājumi. 60.gadu fantastiskā zinātne – kibernētika. Lai arī mums ikdienā vēl nav lielas un dziļas tehniskās sasaistes ar datoriem (implementēti čipi, mehāniskās rokas utml.), tomēr arvien vairāk mūsu dzīvi pakārto tehnoloģijas.
Atceros kādreiz brokastu avīzē lasītu rakstu par robotizētu lielgabalu, kas sagājis grīstē un nogalinājis 9 cilvēkus. Negadījums? Varbūt inženieru vaina utml. Tomēr progress spiež pārnest cilvēka spējas uz automatizētām ierīcēm un tās jau arī tiek veidotas pēc cilvēka izpratnes, loģikas, mentālajiem modeļiem, lai vieglāk viņas varētu projektēt, integrēt, padarīt efektīvāku, lai visi iesaistītie saprastu (vienota semantika) – gribot negribot taisam pēc savas līdzības. Visdrīzāk nevis tas, ka mašīnas taps gudrākas par cilvēkiem, bet gan tas, ka cilvēks paliks dumjāks. Ja intelektu varētu uzskatīt par vienu veselu, tad, laikam ejot, šis cilvēka un tehnloģiju līdzsvara sadalījums par labu tehnoloģijām tikai pieaugs. Teju visu cilvēka vietā dara mašīna. Konkrēts piemērs iz dzīves – cik gan vairs atceramies tālruņa numurus? Kādēļ atcerēties, ja viss stāv mobilajā ne tā?? Šādus ieradumus arī lielā mērā veicina lietojamība! Mazliet absurdi, bet paskatīsimies no šīs puses – tehnoloģijas kļūst pārāk vienkāršas, tās neliek domāt – ne vienmēr tas ir labi, ne vienmēr tas ir slikti. Cilvēks pēc dabas ir slinks un slinkums dzen uz priekšu progresu. Tomēr veidojas sava veida atkarība no tehnoloģijām. Cilvēki sava prāta spējas arvien mazāk izmanto, jo visu izskaitļo, izsaka mašīnas. Vienlaikus jautājums par atkarību no draugiem.lv un citiem internet resursiem – kas gan viņu rada? Komunikācijas un saziņas iespējas? Vai arī alkas pēc jaunākās informācijas? Tā sabiedrībā kā tāda vērtība ir izveidojusies un to arī kultivē lielākie ziņu mediji, piemēram, CNN – “Be the first to know”. Viņu sauklis skan tieši šādi. (Nemaz nerunāšu par komentētājiem, kuri ir teju visur un pie katra lielāka raksta, kur priecāsies par iespēju atzīmēties kā pirmais komentētājs.) Protams, kapitālisms mūs visus dzen uz priekšu, kam pirmajam informācija – tas ir ieguvējs, uzvarētājs, bet cik ilgi gan tā? Atbilde izpaliks.
Kādēļ mēs sakām, ka nav laika, jāskrien? Tādēļ, ka informācija ātrāk apmainās, plūst ātrāk. Kādreiz varēja nosūtīt ziņu un gaidīt vēstuli, kad nu būs atbilde – vēstules kļūst arvien retākas, jo ir dārgāk, ilgāk, vairāk darba jāiegulda. Tagad ir mobilie tālruņi, e-pasti, iespējas pārbaudīt, kur tu atrodies. Viss rotē ātrāk, ātrāk jāstrādā, visu visu vajag ātrāk. Internets paliek arvien ātrāks, tehnoloģijas nemitīgi tiek dzītas uz priekšu. Manuprāt, nākotnē tiks pieņemts likums, kas regulēs informācijas pārraides ātrumu, jo kaut kādā brīdī var iestāties punkts, ka informācija plūst pārāk ātri – nez vai tā varētu pārsniegt gaismas ātrumu? Kas tai brīdī notiktu?
Papildus satraucoši fakti atklājās, noskatoties filmu Zeitgeist (www.zeitgeist.com), iesaku visiem noskatīties un padomāt. RFID – radio čipi, kas ļauj noteikt tavu atrašanās vietu – nekur nepaslēpsies. Pilnīgā kontrolē. Big brother is watching you. Mazliet draudīga un tehnoloģiski auksta šķiet tā nākotne.
Nobeigumā varētu vēl skaļi nokliegties, ka tehnoloģijas pārņems pasauli, nospiedīs cilvēku uz ceļiem. Nebūt nē – tas nav šī raksta mērķis. Mēs bieži runājam par to, ka ir naivi cilvēki, bez kritiskas domāšanas, ar kuriem viegli manipulēt mārketinga laukā, tomēr vienlaikus arī tehnoloģijas var pārlieku ieplūst ikdienas dzīvē – brīžos, kad mēs tām ļaujamies pārāk daudz, vajag mazliet atkāpties un apdomāties. Cilvēkam visu mūžu ir jāmācās un jāattīsta zināšanas, lai tas vienmēr būt gudrāks par mašīnu, jo daba ir apveltījusi mūs ar tādu procesoru, kādu vēl ilgi, ilgi neviena tehnoloģija nespēs sagatavot, tikai jāspēj izmantot sniegtā iespēja.
