Category Archives: Internet komunikācija

Reklāmas – tik dažādas, tomēr līdzīgas

[singlepic id=101 w=320 h=240 float=right]Plaģiātisms, iedvesmas avots vai tomēr ideju sakritība? Bieži šādu jautājumu nākas sev uzdot apmeklējot mājas lapu Joe La Pompe. Šī mājas lapa ir medību trofeju izstāde, kurā galvenais medījums ir līdzīgas/nospiestas/kliedzoši nokopētas reklāmas. Lapas autoram Joe var sekot arī viņa Twitter kontā @JoeLaPompe Es pats izmantoju iespēju sekot līdzi RSS jaunumiem. Mājas lapā vēstīts, ka šāds reklāmas ideju salīdzināšanas arhīvs tiek veidots kopš 1999.gada. Pāršķirstot virtuālās lapas, var redzēt, ka dažas oriģinālās reklāmas ir pat vairāk kā 10 gadus vecas, tātad tiek pamanītas arī pavisam vecas reklāmas/idejas.

Ja atmetam negatīvo pusi (plaģiātisms un līdzīgas lietas), tad šī ir vēl viena oriģināla mārketinga mājas lapa, kurā var ik pa laikam ieskatīties un pakavēt laiku apdomājot, cik oriģinālas un mazāk oriģinālas reklāmas cilvēki ir spējīgi izdomāt un pat realizēt! Zemāk ir tikai daži piemēri, kuri man patika. Katrs pats var atrast savus favorītus, jo izcilu piemēru tur netrūkst.

Continue reading →

Bezmaksas biznesa procesu modelēšanas rīks ARIS Express

[singlepic id=100 w=320 h=240 float=right] Pēdējo gadu laikā esmu izmēģinājis dažādas biznesa procesu modelēšanas programmas, nosaukšu tikai dažas, ar kurām ir mēģināts strādāt – Latvijā studentu aprindās plaši zināmais Grade, TIBCO Community version, Eclipse bāzētus rīkus. Ilgstoši neesmu atradis savu favorītu, ar kuru varētu stabili strādāt – šobrīd esmu atradis vienu risinājumu, kuru aktīvi cenšos izmantot un apgūt, lai iespējami labi izmantotu.

Līdz ar biznesa procesu vadības konsultāciju uzņēmuma DigitalMind aktivitātēm internetā (vebināri un twitter @DigitalMind_lv), pamanīju, ka viņu pārstāvētā kompānija IDS Scheer piedāvā jaunu bezmaksas programmu Aris Express, kas ir lielā ARIS mazais brālītis. Par šo tēmu DigitalMind rīkoja arī websemināru jeb vebināru, tā video ierakstu ir iespējams noskatīties DigitalMind mājas lapā sadaļā Vebināri. (Par vebināriem rakstīju iepriekš, toreiz arī saistībā ar DigitalMind) Vebināra ieraksta priekšrocības ir iespēja to noskatīties sev izvēlētā laikā, ieturēt pauzi brīžos, kad pašam gribās izmēģināt programmu darbībā.  Konkrētā prezentācija sniedz īsu, kodolīgu ieskatu programmas iespējās, protams, ka katram lietotājam šīs vajadzības atšķirās un arī pieredze ar līdzīgām programmām ir dažāda, tādēļ vislabāk uzreiz arī pašiem uzinstalēt un, vebināra skatoties, pašiem uzreiz mēģināt līdzi.

Continue reading →

Karstais kartupelis “YouTube Latvijā”

Šodien no mutes mutē un no bloga uz blogu ir palaista karstā apspriežu ziņa par kārtējo AKKA/LAA jaunizgudrojumu. Es domāju, ka viņi varētu ņemt piemēru no Ryanair, kuri izziņoja konkursu par to, kādas vēl papildus izmaksas varētu iekasēt no lidotājiem: Passengers to Suggest Next Discretionary Charge

Tiem, līdz kuriem ziņa vēl nav atnākusi, var pasmieties/paraudāt par kārtējo izdomas bagāto ideju šajā LETA/LETA Video rakstā, kas publicēts TVnet: Pārpublicējot video no YouTube, dabū pa kaklu no AKKA/LAA (īpaši sajūsmina ziņas virsraksts). “Kārše informēja, ka ir sāktas sarunas ar “YouTube” par to, lai viņu darbība Latvijā tiktu licencēta.” – pats video ievietotājs var aizsargāt savas tiesības, norādot, kurā valstī šo video var rādīt un kur nē. Kādēļ vēl ir vajadzīgas kaut kādas mistikas licences? Gribot negribot jāvelk paralēles ar vēl kādu vārdā nenosauktu Latvijas institūciju, kura pēdējā laikā izdomā arvien jaunas represijas un spēka paņēmienus, lai max izspiestu naudu ar saviem samazinātajiem resursiem.

Varbūt atgriezīsimies kā senos laikus pie iframe? Liksim lapu lapā – ciku caku? Vai arī tad varētu piesieties, ka savā lapā es attēloju citu lapu? Saldajā ēdienā lasīt Aigara ierakstu par viņa saskarsmi ar AKKA/LAA.

Pastāsts par ministriju un ĢMO

Piedalies aptaujā - vides ministrijas bannerisVides ministrijai pēdējā laikā īsti neiet ar reklāmu veidošanu – daudz un dikti izrunāts jau ir reklāmas klips par mājokļu siltināšanu – vaicājiet Google vairāk rakstus par šo tēmu.

Vakar pārsteidza reklāmas banneris diena.lv mājas lapā, kurā lieliem burtiem rakstīts „Izlem ĢMO likteni Latvijā! Piedalies aptaujā!” (pats banneris redzams labajā pusē). Nez cik daudz no mums nemaldīgi pateiks, ko gan nozīmē šis saīsinājums? Arī landing page virsraksts „Par vai pret ĢMO Latvijā” nesniedza atbildi. Tikai pašā tekstā izdevās atrast paskaidrojumu, kas tas ir – ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Esam tapuši gudrāki, tomēr ministrijai ieteiktu veidot saturu tādu, lai to saprastu iespējami plašas tautas masas.

Mēģinot iegūt vairāk informāciju par ĢMO, mani ceļi aizved uz preses relīzi par šo aptauju, kurā ir arī iekļauta informācija “Tādēļ aicinām jūs piedalīties interaktīvajā balsojumā un izteikt savu viedokli attiecībā uz ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijā.” Preses relīzē nekur nav norādīts, kur tieši tas ir izdarāms – ja vēlas, lai cilvēki, piemēram, izlasot rakstu drukātā medijā var ātri atrast iespēju nobalsot, tad tas ir jānorāda arī preses relīzē un vēlams izveidot arī atsevišķu saiti, kuru viegli ir atcerēties un ievadīt.

Mazliet prātu jauc vēstule, kuru ir parakstījuši dažādi Latvijā pazīstami cilvēki, un tās nosaukums ir Vides ministra Raimonda Vējoņa vēstule par vai pret ĢMO Latvijā. Tā arī nevar saprast, kādu viedokli šī vēstule pārstāv un par ko šie cilvēki galu galā ir parakstījušies.

Kopsavilkumā vēlētos atbalstīt vēlmi un šo darbu, iesaistot auditoriju lēmumu pieņemšanā, viedokļa apkopošanā, tomēr būtu vēl iespējas izmantot sniegtās reklāmas (komunikācijas) iespējas, lai šo iespēju izmantotu efektīvāk. Saistībā ar ģenētiski modificēto pārtiku prātā vienmēr nāk fakts, kuru izlasīju kādā grāmatā, ka ģenētiski modificējot lašu īpašības tas eksperimentu rezultātā mainīja krāsu no veselīgi sārtas uz zaļu.

Īsi par RSS

Kas ir RSS„Kas ir RSS?” – sniegt atbildi uz šo jautājumu nav tik vienkārši kā pirmajā brīdī varētu likties. Lekcijās par internet komunikāciju šo tēmu cenšos iespējami vienkārši izskaidrot, bet ne vienmēr tas izdodas. Šī iemesla dēļ ir vērtīgi dot Interneta lietotājiem iespēju vairāk uzzināt par RSS pielietojumu gan mājas lapu izstrādē, gan mājas lapu ikdienas lietošanā.

Problēma slēpjas tajā, ka skaidrojošie materiāli ir pieejami vairāk svešvalodās, bet latviski mazāk. Tādēļ mani patīkami pārsteidza otrdienas laikrakstā „Diena” jaunā sadaļā „Tehnoloģijas” un tajā publicētais raksts „RSS – tavi informācijas aģenti”: vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā ir izklāstīts, kas ir RSS un ko tas ziemā ēd. Šodien ir parādījusies arī elektroniska raksta versija un varu ar to padalīties. Ceru, ka šis raksts informēs arī lietotājus, kuri ikdienā mazāk izmanto Interneta sniegtās iespējas un pavērs jaunu horizontu Interneta apvāršņos

Brīdī, kad praksē pārliecinies par RSS izmantošanas ērtību, sāc krāt RSS avotus un to pārvaldība kļūst sarežģīta. Pats esmu kļuvis par lielu Google Reader piekritēju un esmu pārmigrējis no FireFox spraudņa Sage RSS uz Google lasītavu, jo tas man sniedz iespēju jebkurā vietā un laikā apskatīt savu jaunāko ziņu lentu. Būtiski atvieglo iespēja šīs RSS barotnes sakārtot pa mapītēm. Manā skatījumā saistošakās ziņas (īpaši atlasītas) no manas Google reader krātuves varat lasīt gan bloga sadaļā „Iesaku izlasīt” (labajā pusē), gan caurskatīt pilnu sarakstu. Zinu jau zinu – katram cilvēkam ir savs īpaši mīļais RSS lasītājs, es savu izvēli esmu izdarījis. Iepriekš mēģinātie NetVibes neiekaroja manu uzticību lietošanas (maz)ērtības dēļ.

Vebinārs jeb Internet seminārs par biznesa procesu vadību

Vebinārs  – kārtējais jaunvārds, kuram latviešu valodā nav atrasts piemērots tulkojums vai arī neesmu tādu vēl sastapis ikdienas gaitās. Bet tieši šāda parādība būs novērojama biznesa procesu uzlabotāju DigitalMind mājas lapā jau šo piektdien, 31.oktobrī pl. 14. Man nesaprotamu iemeslu dēļ preses relīzē pieejamā informācija daudz vairāk izklāsta par plānoto notikumu  nekā mājas lapā ievietotā ziņa. Piemēram, zemāk esošo vebināra izskaidrojumu atradīsiet tikai medijiem nosūtītajā preses relīzē.

Vebinārs ir interneta komunikācijas forma – seminārs, konference vai apspriede, kuras galvenā priekšrocība ir iespēja auditorijai veidot virtuālu dialogu ar lektoru – nosūtīt un saņemt ziņas, kā arī apspriest vebinārā pieejamo informāciju.

Atzīšos, ka esmu vairākas reizes skatījies jau notikušus webinārus, tomēr vienīgo reizi, kad biju reģistrējies Adobe notikumam, plāni mazliet pamainījās, paliku ar garu degunu. Šoreiz laikus pieteicos un ceru, ka Halovīna priekšvakarā nekas man nepatraucēs piedalīties ‘vebinārā’ – to gan drīzāk nodēvētu par internet semināru. Preses relīzē izklāstīts, par ko šajā internet seminārā tiks stāstīts – tēma ir gana aktuāla un arvien vairāk iespiežas vadības teorijā un galvenais praksē.

Digital Mind organizētā vebināra tēma ir ieskats biznesa procesu vadībā. Biznesa procesu vadība ir organizācijas vadības pieeja, kuras viens no uzdevumiem ir panākt organizācijas produktivitātes pieaugumu un samazināt resursu patēriņu. Vebinārā tiks apskatīta biznesa procesu vadības būtība un IDS Scheer references modelis biznesa procesu vadības realizēšanai.

Šoreiz izmantošu iespēju apgūt zināšanas gan internet semināra (webinar), gan procesu vadības lietās. Aicinu arī citus, kuri ir iesaistīti procesu vadībā un vēlas iegūt jaunu informāciju par šo tēmu, piedalīties. Nekur nav minēts, kas tieši vadīs šo pasākumu, tomēr pieļauju, ka tas būs DigitalMind vadītājs Rinalds Sluckis. Viņa blogā iekš nozare.lv var atrast vairākus noderīgus rakstus, kurā autors izklāsta gan savu redzējumu, gan arī konkrētus piemērus biznesa procesu pārvaldības risinājumiem. Būsim reāli – ieviest Aris un līdzīgu programmatūru uzņēmumā ir liels notikums un reti kuram tas ir pa spēkam. DigitalMind paveikto darbu saraksts nav kādu laiku atjaunots, bet visvairāk interesētu ieviesto projektu ilgtspējība šajos uzņēmumos un valsts institūcijās, kuri to jau ir ieviesuši. Šis būtu jautājums, kuram atbildi vēlētos arī sadzirdēt. Pietiekami daudz ir piemēru no ārvalstu pieredzes – bet patriotiskā garā domājot, interesē mūsu pašu veiksmes un neveiksmes.

Tikai pēc šī internet semināra varēsim pārliecināties, vai piepildīsies Rinalda teiktais, ka “vebinārs ir demokrātiska iespēja ikvienam interesentam iegūt populārzinātnisku skaidrojumu, kas ir biznesa procesu vadība, kā tā darbojas, kā arī ar ko būtu jāsāk, pilnveidojot sava uzņēmuma darbību.” Rīkotāji saka, ka šis ir pirmais publiskais internet seminārs – varbūt kādam ir citi piemēri, kuri ir īstenoti publiski Latvijas internet tīmeklī?

Salīdzini rezultātus uzreiz no 32 viesnīcu rezervēšanas sistēmām

Swedbank zīmola maiņa

Bija Hansabanka, būs SwedbankHansabanka pētījumā par mīlētākajiem zīmoliem jau otro gadu pēc kārtas noturas godpilnajā trešajā vietā, tomēr nu ir jautājums, cik ilgi? Kādi būs tās zīmola rādītāji nākamgad? (Laikraksts „Diena” piedāvā pilnu Top50 sarakstu.) Tautā trešais mīlētākais zīmols nu ir mainījies un kļuvis pavisam citāds. Katrs, kurš ir piedalījies zīmola maiņas procesā, zinās teikt, cik tas ir darbietilpīgs plānošanas un realizācijas process, tomēr vai visas izmaiņas uz labu? Mēģināšu izteikt savus novērojumus un pārdomas par šī brenda nomaiņu, veroties no malas.

Galvenā identitāte – logo

Kopumā salīdzinot veco un jauno šīs bankas logo, jāsaka, ka jaunais logo un bankas stils kopumā ir zaudējis košās krāsas, kuras izcēla bankas dinamiku, attīstību. Jaunais oranžais logo uz melnā fona ar ozola simboliku bankas tēlu pārveido kā tradīcijām bagātu, ar saknēm, vienlaikus tumšās krāsas rada drūmu noslēgtības sajūtu. Neesmu novērojis jaunās bankas stilu dažādos grafiskajos materiālos, tomēr, ja mājas lapas stilistika tiks izmantota arī izdales materiālos, tad tie zaudēs to pievilcību un korporatīvo stilu, kādu Hansabanka šo gadu laikā bija sasniegusi. Neko darīt – mātes bankas korporatīvais stils dara savu, nākas dancot līdzi un zaudēt iepriekš pulēto Hansabankas dizaina identitāti.

Jaunās mājas lapas saturs

Mājas lapa diemžēl nav neko ieguvusi no mājas lapas zīmola maiņas – tikai zaudējusi.
Zaudējumu skaitā ir arī saites – labi, ka ne visas un dažām saitēm ir uzliktas atbilstošas pāradresācijas, tomēr man nepaveicās – par to tālāk. Manās rokās bija nokļuvusi reklāmas lapiņa no Hansabankas, kurā tieku aicināts piedalīties VISA maksājumu kartes loterijā un pirkumus vajag reģistrēt mājas lapas adresē: www.hansabanka.lv/visaloterija/. Diemžēl neveiksmīgi, jo mājas lapas sadaļa netika atrasta, arī mēģinājums nomainīt lapas sākumadresi uz swedbank.lv nesasniedza gaidīto. Man vajadzīgo atradu Swedbank.lv sākumlapā jaunumu sarakstā. Kā lapas uzturētājam rīkoties šādā gadījumā – pirmkārt, jau novērst problēmu saknē: izveidot svarīgāko saišu sarakstu un pie satura pārnešanas pārveidot šīs saites, lai lietotājs tiktu draudzīgi pāradresēts. Otrkārt, ieklausīties lietotājos arī pēc mājas lapas pārveides/pārvietošanas – izveidot kontaktformu, kurā varu ziņot par nepilnībām, kā arī sekot līdzi mājas lapas statistikai, kurā varētu redzēt, kuras saites tika pieprasītas, bet nedarbojās un šādā gadījumā tās izlabot.

Jau pirmajā brīdī spilgti acīs iekrīt sākumlapas banneris, kas kvalitātes ziņā līdzinās uzņēmumiem, kuriem ir mājas lapa – vizītkarte un reklāmas laikrakstā „Rīgas Santīms”. Bet .. mājas lapās iekšpusē neatradīsiet nevienu papildus banneri. Tas varbūt ir tikai pagaidām – man kā šīs bankas klientam būtu interesanti, ja jaunākie pakalpojumi un iespējas pašreklāmas veidā tomēr būtu izcelti. Lasīt jaunumu sarakstu – tā būtu alternatīva, bet cik tas ir auditorijai pamanāmi? Arvien nav ievietots RSS (SEB un Parex banka var palepoties – viņiem ir!). Jau ierasts lekcijās, kurās stāstu par mājas lapas satura veidošanu un noformēšanu, akcentēju to, cik kaitinoši ir atvērt saites uz ārējiem dokumentiem pamatlogā – šajā gadījumā bankas mājas lapā sadaļā noteikumi no izvēlnes piepeši atveras dokumenti pdf formātā un šai pašā logā. Brīdī, kad esmu atskārtis, ka šī informācija tomēr nav tas, ko es meklēju, aizveru logu un esmu prom no mājas lapas.

Pagātnes sabiedrisko attiecību veiksmes kripata

Kā labu sabiedrisko attiecību piemēru komunikācijas īstenošanai mājas lapā vēlētos izcelt sadaļu „Iepazīsimies!“, kurā esošie darbinieki sniedz informāciju par savu darbu, atspoguļo uzņēmuma kultūras vērtības, personāla politiku. Šī informācija ir ļoti noderīga potenciālajiem darbiniekiem, lai izvērtētu uzņēmuma ikdienas darbību, darba apstākļus. Palūkojoties uz šo piemēru, mēs katrs varam uzdot sev jautājumu – cik mūsu uzņēmums ir atvērts iespējamajiem darbiniekiem, kāds veidojas uzņēmuma tēls viņu acīs par jums, vai viņi ir gaidīti? Hansabanka ir īstenojusi atvērtu komunikāciju neformālai saziņai ar savu mērķauditoriju – precīzi un mērķtiecīgi realizēta.

Pāragri vērtēt, neskaidra nākotne

Swedbankas zīmola nomaiņu un komunikāciju ļoti vētīt un analīzēt ir pāragri, tomēr pirmie šī plāna soļi jau ir paveikti un ieteiktu Hansa..atvainojiet, Swedbankas mārketinga/komunikāciju speciālistiem vairāk pievērst uzmanību tam, lai iepriekš izveidotais Hansabankas augstais līmenis komunikācijā tiktu noturēt un attiecīgi auditorijas gaidas pret šīs bankas pārņēmēju (jauno īpašnieku) nesagrūtu kā kāršu namiņš. Jācer, ka to sapratīs un komunikācijas nozīmi novērtēs arī uzņēmuma vadība, lai piešķirtu bankas tēlam dinamiku un attīstību, kas vismaz manās acīs ir kritusies un zudusi. Turklāt pēdējo dienu notikumi ar baumām, finanšu krīze pasaulē un Latvijā veido papildus izaicinājumus zīmola nomaiņai tieši tagad un veiksmīgi to turpināt līdz nākamā gada vasarai.