Kategoriju arhīvs: Lietojamība

Veidojam saprotamas saites – labāka lietojamība

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāds ir Latvijā populārākais saites teksts? Atbilde ir.. „šeit”. Šis raksts ir veltīts visiem, kuri veido digitālu saturu, mājas lapu pārvaldītājiem u.c.

Zem šī burvīgā vārda šeit plešas vislielākā variantu gamma, es minēšu tikai dažus – saite mani aizvedīs uz kādu citu sadaļu, atvērs citu mājas lapu vai piepeši atvērsies PDF dokuments.. Rezultātā mājas lapas izmantošana (komunikācija) kļūst lietotājam neprognozējama – viņam nav sapratnes, kas notiks brīdī, kad nospiedīs pogu – kur mani tā aizvedīs, kas notiks tālāk. Tās ir kā aizvērtas durvis un tikai plāksnīte Ienākt. Vien poga Atpakaļ iedrošina, jo varēšu problēmas gadījumā atgriezties iepriekšējā lapā. Turpiniet lasīt

Statiskā lapas satura ielāde – ieteikumi labākiem rezultātiem

Ātrāka labas darbība nozīmē apmierinātus lietotājus. Ja lapas apmeklētājam lapas ielāde liksies pārāk ilga, var zust motivācija to apskatīt, rezultātā lapa nepilda savu mērķi. Rezultātā klienta problēma kļūst par mūsu problēmu, kuru nevar ignorēt, tādēļ ir vērts apskatīt iespējas mājas lapas ātrdarbības uzlabošanai. Daudziem speciālistiem šīs lietas ir zināmas, tomēr varbūt ne tik bieži izmantotas dažādu iemeslu dēļ – nav laika, projekta resursi ir ierobežoti, tomēr, ja gribas un ir motivācija sasniegt labākus rezultātus, ir vērts pacīnīties un optimizēt lietas. Lapas ātrdarbība ir ļoti nozīmīgs lietojamības faktors, neviens nevēlas gaidīt un neviens nevēlas papildus servera slodzi vai pat dīkstāvi neoptimizētas lapas dēļ. Zemāk ir uzskaitīta tikai daļa no iespējām, kuras var darīt  – lai šis raksts kalpo kā iedvesmas avots turpināt rakt dziļāk un pilnveidoties.

Turpiniet lasīt

Analītiķu vakariņas – profesionāļiem un ne tikai

Analītiķu vakariņas IIBA LatvijaPar “Analītiķu vakariņām” biju dzirdējis, tomēr līdz šim nebija sanācis piedalīties līdz brīdim, kad mani pašu uzaicināja piedalīties un veidot prezentāciju par tēmu “Lietojamība”. Šīs vakariņas rīko Starptautiskais biznesa analīzes institūta (IIBA) Latvijas nodaļa reizi mēnesī. Organizācijas mājas lapā ir atrodama papildus informācija par Analītiķu vakariņām, iepriekšējo vakariņu tēmas, fotogalerijas, kā arī prezentācijas un video. Vakariņam ir neliela dalības maksa 3 Ls (ietilpst vīna glāze) fiziskām personām un 8 Ls juridiskām personām, iepriekš ir jāpiesakās.
Turpiniet lasīt

RSS kā standarts?! Vērtēju jauno Diena.lv

RSS iconValsts un pašvaldību mājas lapu izstrādi nosaka Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā“. Šie noteikumi manā skatījumā jau to publicēšanas brīdī bija mazliet novecojuši, tomēr viena būtiska lieta, kuru vēlētos šajos noteikumos redzēt ir obligāta RSS barotnes prasība. Šis valsts iestāžu standarts nodrošinātu aktīvāku informācijas pieejamību mājas lapu lietotājiem un arī savstarpējo informācijas apmaiņu starp mājas lapām, piemēram, Labklājības ministrija vienuviet varētu apkopot ziņas no tās institūcijām. Gribētos, lai arī valsts iestādēm ir modernas un standartiem atbilstošas mājas lapas, nevis ieviest to brīdī, kad jau ir par vēlu.

Diena.lv logoLīdzās RSS jautājumam atcerējos faktu, ka nesen atklātā jaunā Diena.lv daudzviet tika kritizēta par to, ka nav pieejams RSS, tomēr acīmredzot pašā sākumā viņiem bija svarīgākas lietas, ar ko tikt galā. Pašlaik ir publicētas un pieejamas daudz RSS barotnes: Bizness, Tautas balss u.c. Šobrīd norāde par to ir tikai acīgākajiem: pie pārlūkprogrammas adreses, varbūt arvien tas tiek testēts. Gribot negribot līdz ar RSS apskatu, nākas iedziļināties mazliet arī jaunajā Diena.lv. No pieredzes zinu, ka lielu projektu izstrāde un vadība ir smags darbs. Portāla izstrādātāji ir pelnījuši tikai labus vārdus par ieguldīto darbu un arī rezultāts manā skatījumā ir labs, tomēr ir dažas lietas, kuras vēlētos izcelt.

Klaiņojot pa Diena.lv, neizdevās atrast visus blogus vienkopus, tie ir paslēpti tagad zem sadaļām – varbūt nespēju atrast, bet kaut kur ir? Otrs ‘pārsteigums’ bija no galvenās navigācijas sadaļas TirgusDiena tiku aizmests uz pilnīgi citu mājas lapu, tomēr tai pašā logā, nekādas norādes par to, kā tikt atpakaļ uz Diena portālu. Nekas cits neatliek – poga Back. Man kā lietotājam ļoti nepatīk, ja no navigācijas izvēlnes piepeši ir brīnumi kā šis. It kā sīkums, bet šādas lietas mēdz sakrāties.

Par satura blokiem “Vērtētākie komentāri” un “Pēdējās lietotāju aktivitātes”: būtu interesanti redzēt statistiku, cik daudz cilvēki to izmanto, jo šie komentāri ir bez norādēm par rakstu (bez konteksta), tādēļ lielā mērā tā ir kā laimes spēle. Komentāru saites gan ved uz pašu rakstu, nevis uz pašu komentāru – tas mazliet savādi, jo tad vajadzīgais komentārs man pašam ir jāmeklē. Daudzviet komentārs it kā ir pievienots, rādās pie virsraksta komentāru skaits, tomēr pašus komentārus apskatīt neizdodas – varbūt notiek šo komentāru pārbaude? Vienlaikus pie Pēdējām lietotāju aktivitātēm tas parādās – mulsina.

Dikti netīk raksta lapas noformējums: bilde ir pa pusekrānu, aizsedzot ziņas virsrakstu. Pēdējais ir nākamais kritikas upuris – tas ir boldā un daudz par lielu. Šeit ieteiktu izvēlēties piemērotāku fontu par Tahoma – izmēģinām pielietot Arial vai Georgia failu un rezultātā redzam acij daudz tīkamāku tekstu, nevis masīvu melnas krāsas bloku. Raksta satura daļā labajā pusē redzams balts tukšums – nav skaidrs, kas tur bija paredzēts.

Mazliet tehnisks novērojums: Diena.lv mājas lapas ielāde (veroties ar FireBug) gan sākumlapās, gan iekšlapās ir aptuveni 50-58 sekundes. Ieteiktu mājas lapas izstrādātājiem pavērot šo faktu, jo daudzās statistikas sistēmas un ārējo resursu ielādes traucē normāli ielādēt lapas pamatsaturu. Tur noteikti ir darbs pie ielādes optimizācijas.

Daudzi autori (CooLynX, Uldis Zariņš, Maksims Berjoza, Arturs Mednis) jau paspējuši izteikt viedokli un piezīmes par jauno Diena.lv, neplānoti arī es mazliet ‘paķidāju’ (šķiet, ka šis vārds ieies folklorā tieši uz mājas lapu un blogu izvērtēšanu) šo resursu. Vienlaikus varu teikt, ka Diena.lv iet uz šo jauno Internet modeli – lietotāju/apmeklētāju veidots saturs līdzās žurnālistu saturam. Vismaz šo modeli viņi aktīvi cenšas veidot ar reklāmas kampaņas palīdzību – jāatzīst, ka vismaz manā redzējumā, viņi ir pirmie, kas šādu lietotāju iesaisti satura veidošanā reklamē tik plaši.

Dzīvosim un redzēsim, kā attīstīsies projekts, tomēr viens ir skaidrs – neviena cita nozare neattīstās tik strauji kā Internet mediji un Internet tehnoloģijas kopumā. Baisi, ne tā?

Pa pliko! (CSS kailuma diena)

Šogad jau trešo gadu 9.aprīlī notiek globāls pasākums, kuru dēvē par “CSS naked day” – tātad šodien tiek atslēgti CSS faili. Skrienu līdzi laikam un arī šodien līdz pusnaktij šajā lapā neredzēsiet ierasto dizaina noformējumu.

Par šī pasākuma mērķi un būtiskāko vislabāk spēj izskaidrot web izstrādes front-end guru Kārlis (pelēkais.lv) savā rakstā “9. aprīlis – CSS Naked Day“. Vēlētos izcelt, manuprāt, svarīgāko, kas ļoti labi paskaidro šīs akcijas nozīmi:

 

Šajā dienā ir iespēja cilvēkiem pierādīt tīmeklā standartu spēku un muskuļus – to, ka lapa bez visiem cēesesiem-šmesesesiem, džavaskriptiem un stilīgām background bildēm ir ne tikai aplūkojama, bet gandrīz tikpat viegli lietojama. CSS tikai papildina funkcionalitāti un lietojamību.

Pārāk bieži dizains un stils pārņem pašu svarīgāko – saturu, informāciju, vēstījumu, kas ir ievietots mājas lapā. Dizains nereti kļūst par primāro mājas lapas elementu, ar uzstādījumu, lai izskatās labi un smuki, aizmirstot par būtiskāko – komunikācija ar mērķauditoriju, kurai šī lapa ir radīta, nevis vienkārši savam priekam – cik gan glīta lapa mums ir izdevusies.

Nu ko, tautieši, šodien pa pliko!

Lietojamības body of knowledge (BoK)

Zināšanas rodas kopīgā darbā“Body of knowledge” (BoK) grāmatas ir kļuvušas par nozares profesionāļu labās prakses un pieredzes apkopojumu. Katrai no šīm grāmatām ir savs avots un tos neizdod viena izdevniecība, tā nav grāmatu sērija, bet gan drīzāk informācijas avots, kuru varētu nodēvēt par nozares zināšanu enciklopēdiju. Parasti šādas grāmatas sagatavo nozares profesionāļu asociācijas vai institūti, BoK izveidē aktīvi piedalās arī paši profesionāļi. Līdz šim ir nācies strādāt ar Project management body of knowledge un Business Analysis Body of knowledge grāmatām. Līdzīgu praktisko nozares zināšanu apkopojumu veido arī lietojamības (usability) profesionāļi. Topošās zināšanu krātuves mājas lapa http://www.usabilitybok.org/ īsumā vēsta par šo ieceri:

The Usability Body of Knowledge project is dedicated to creating a living reference that represents the collective knowledge of the usability profession. Such a collection of knowledge for the usability profession will necessarily be broad and inclusive in scope, because our profession is inherently multidisciplinary and draws on a wide range of other practices.

Šīs mājas lapas galvenais ieguvums ir informācijas plašums, jo to ir papildinājis plašs autoru kolektīvs, ļoti daudz atsauces turpmākai informācijai. Šīs nozares grāmatām ierasts ir viena vai dažu autoru skatījums uz lietojamību un vienā grāmatā padziļināti aptvert visu plašo lietojamības lauki ir neiespējami. Tādēļ īpaši novērtēju šajā mājas lapā atrodamo praktisko zināšanu klāstu. Visbiežāk grāmatās tiek rakstīts par to, ka lietojamība ir ļoti svarīga un nozīmīga, tomēr jautājums KĀ? bieži paliek neatbildēts. Ar prieku varu secināt, ka šeit nav tas gadījums – piemēram, lietojamības metodes ir ne tikai aprakstītas, bet apraksts ir papildināts ar praktiskām zināšanām, kā to izmantot, kā izvērtēt tās priekšrocības un trūkumus, atrast piemērotāko metodi, ar ko strādāt – skatīt: heuristic evaluation.

Nozares profesionāļi ir paveikuši lielu un noderīgu darbu – jau paveikto var izmantot, negaidot šīs grāmatas/internet lapas gala versiju, kura tomēr tik ātri gan dienasgaismu neieraudzīs. Kamēr gaidām lietojamības body of knowledge (necentos tulkot, lai nejauktu galvu), ieskatam piedāvāju iepazīties un izmantot citu nozaru BoK.

Ja jums ir pieredze darbam ar šo zināšanu avotu – BoK, tad aicinātu arī jūs izteikties komentāros par savu pieredzi un to lietderību ikdienas darbā.

Lietojamības ABC – grāmata “Don’t make me think!”

Steve Krug Don't make me think grāmataRūpīgāka raksta 35 Designers x 5 Questions izlasīšana ir atlikta uz vēlāku laiku, bet ātri izskrienot cauri ieraudzīju, ka ir pieminēta Steve Krug grāmata “Don’t make me think!” . To pirms 3 gadiem iegādājos 636 veikalā. Tā bija grāmatas krievu valodas versija, kuru izrādās vairs nevar nopirkt. Šo gadu laikā grāmata pazudusi un neveiksmīgi esmu centies viņu iegādāties vēlreiz – atliek vien iegādāties ārzemju veikalā. Atjautīgākie grāmatu PDF formātā atradīs internetā, bet tomēr vispatīkamāk lasīt grāmatu, nevis izdrukas.

Grāmata bija mans sākums lietojamības un informācijas arhitektūras zināšanu ieguvē, tā deva ļoti labu pamatu turpmākajai zināšanu uzkrāšanai un izpratnei par mājas lapu veidošanas principiem, lietotāju pieredzes modelēšanu. Šī grāmata ar izcili vienkāršiem un vienlaikus trāpīgiem piemēriem parādā lietojamības būtību un svarīgumu. Nav vērts atkārtot visus labos vārdus par šo grāmatu, kas ir izteikti internetā, tā ir vienkārši jāizlasa. Varētu diskutēt par to, vai lietojamības principi gadu laikā mainās vai nē – bet es uzskatu, ka šāda grāmata, lai arī izdota 2001. gadā pirmo reizi nav zaudējusi savu aktualitāti. Šai atziņai atbalstu gūstu lasot arī 90.gadu sākumā publicētus pētījumus par lietotāju pieredzi – tās pašas lietas ir attiecināmas arī šodien, neskatoties uz to, ka internets kā vide ir ievērojami mainījies.

Šo grāmatu silti ieteiktu izlasīt visiem, kuri strādā ar internet komunikācijām, piedalās to izstrādē. Tā nav grāmata tikai dizaineriem, tā ir grāmata visiem. Bieži gribētos, lai klienti zinātu kaut daļu no lietojamības pamatpatiesībām, lai nebūtu tik liela pretestība. Es zinu, ka Latvijā ir vairāki web dizaina speciālisti, kuri šo grāmatu ir lasījuši un atzinuši par labu esam, atliek vien cerēt, ka iegūtās zināšanas arī tiks izmantotas praksē.

Raksts pirmo reizi publicēts RIDemo korporatīvajā blogā.